Rudens — vitamīnu laiks

Turpinājums. Sākums laikraksta Nr.69.
Baklažānos vitamīnu saturs nav augsts — sastopami vien B grupas, PP un C vitamīni. Taču šie dārzeņi ir bagāti ar minerālsāļiem un bioloģiski aktīvām vielām, kas šķīdina sāļu nogulsnes un izvada no organisma dažādas kaitīgās vielas.

Baklažāni labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību, palīdz pret mazasinību, normalizē ūdens līdzsvaru organismā, ievērojami samazina holesterīna līmeni asinīs, sekmē liekā šķidruma un urīnsāļu izvadīšanu, tāpēc īpaši ieteicami gados veciem cilvēkiem, kā arī diabētiķiem, nieru slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no tūskas vai podagrai līdzīgām kaitēm.

Lai arī kaloriju skaits baklažānos ir niecīgs, tie satur daudz olbaltumvielu un pastiprināti uzsūc taukus, kuros tiek gatavoti, tāpēc uzskatāmi par ļoti barojošiem.

Nav ieteicams lietot uzturā negatavus un arī pārgatavojušos baklažānus, jo tie satur solanīnu, kas ir veselībai kaitīga viela.

Dzeltenā, oranžā krāsa (ķirbji, āboli, burkāni, smilšērkšķi, pīlādžogas)

Oranžā krāsa uzlādē organismu ar enerģiju, kā arī sniedz brīvības un mundruma sajūtu, tāpēc pastāv uzskats, ka oranžās krāsas augļi un dārzeņi stiprina sirdi un potenci, paātrina vielmaiņu, dziedē elpošanas orgānus, kā arī palielina imunitāti un ēstgribu. Tomēr oranžās krāsas produkti, neatkarīgi no apēstā daudzuma, neveicina svara pieaugumu.

Savukārt dzeltenā krāsa uzlabo garastāvokli — rada priecīgu noskaņu, likvidē grūtsirdību un nomāktību, kā arī līdzsvaro nervu sistēmu un spēj pārslēgt domas par ēšanu uz intelektuālām pārdomām. Dzeltenās krāsas produkti uzlabo redzi, vielmaiņu, ādas krāsu un aknu darbību, sekmē žults izdalīšanos un dziedē bronhus.

Burkāni ir vērtīgs A, B1, B2, B6, C, E, K, PP vitamīnu avots. Tikai 20 līdz 30 g svaiga burkāna spēj nodrošināt nepieciešamo diennakts A vitamīna devu. Turklāt tie satur arī daudz minerālvielu, kas nepieciešamas cilvēka organisma pamatfunkciju nodrošināšanai: kāliju, fosforu, dzelzi, kobaltu, jodu, varu, cinku, fluoru, niķeli un magniju.

Tāpat burkāni satur daudz beta karotīna, kas vairo organisma aizsargfunkcijas, uzlabo sejas ādas krāsu, redzi un matu struktūru. Tie palīdz arī kataraktas, dizentērijas, meningīta, mazasinības, tuberkulozes un sklerozes ārstēšanā, nomāc pūšanas procesus zarnās un palīdz cīnīties ar aizcietējumiem. Bet burkānu sulai ir tonizējoša iedarbība — tā palīdz atjaunot spēkus un uzlabo vielmaiņu, nodrošinot vieglāku vajadzīgā materiāla atcerēšanos, tāpēc īpaši noderīga tā ir eksāmenu laikā.
Lai nodrošinātu organismu ar dabiskajām uzturvielām, gadā jāpatērē 15 līdz 16 kg burkānu.

Āboli ir ar pektīnvielām, šķiedrvielām, organiskām skābēm, minerālvielām un C vitamīnu bagāti augļi. Pektīnvielas veicina gremošanu, bet dzelzs uzlabo asins sastāvu un asinsriti, tāpēc āboli ieteicami cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību.

Tāpat āboli satur fitoncīdus, tāpēc tos var lietot arī kā profilaktisku līdzekli, lai izsargātos no saslimšanām, un ārstniecisku līdzekli dažādu slimību gadījumos. Piemēram, no kaltētām ābolu mizām un serdēm var pagatavot ļoti veselīgu tēju.
Ābolu sula labi absorbē intoksikācijas produktus, kas veidojas zarnu traktā, uzsūcot tos un izvadot no organisma. Tāpat tie satur daudz ābolskābes, kas kairina kuņģa gļotādu, palielinot ēstgribu, tāpēc šo augļu sulu neiesaka dzert kuņģa slimniekiem (kuņģa čūla, gastrīts u.tml.) un cilvēkiem ar liekā svara problēmām.

Ķirbji satur beta karotīnu, vitamīnus B, B1, B2, C, E un PP, minerālvielas (fosforu, varu, dzelzi, magniju, kāliju, kobaltu) un organisko želatīnu, kas veicina skrimšļu atjaunošanos un samazina osteohondrozes sekas. Ķirbis normalizē kuņģa un zarnu darbību, likvidē vēdera aizcietējumus un veicina neorganisko sāļu izvadīšanu no organisma, tāpēc ieteicams sirds un nieru slimniekiem un cilvēkiem ar liekā svara problēmām.

Ķirbis veicina arī kaulu dzīšanu, uzlabo miegu un nomierina. Savukārt ķirbju sēklas ir ļoti veselīgas, jo satur nātriju, fosforu, dzelzi un ļoti daudz cinka — vielas, kas aizsargā zobus, stiprina kaulus, matus un nagus, kā arī attārpo organismu. To sastāvā esošā eļļa uzlabo locītavu darbību, atjauno un mitrina gļotādu un ir labs onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis. Savukārt mitrā un aukstā laikā ķirbju sēklas veicina siltuma sajūtas rašanos.

Smiltsērkšķi satur B, C, E, P un PP vitamīnus, beta karotīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas. Visvairāk E vitamīna ir to eļļā, kurai piemīt ārstnieciskas īpašības — to izmanto apdegumu ārstēšanā. Pateicoties neparasti lielajai C vitamīna koncentrācijai (C vitamīna šajās ogās vairāk nekā upenēs), smilšērkšķi ir efektīvs imūnsistēmas stiprināšanas līdzeklis. To var izmantot arī saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei.

Kartupeļi tautas medicīnā tiek lietoti kā baktericīds, diurētisks, pretklepus un pretspazmu līdzeklis. Kartupeļu kompreses palīdz pret reimatisma sāpēm, uzpampumu, hemoroīdiem, apdegumiem un ādas nobrāzumiem. Bet kartupeļu sulu lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu. Īpaši ieteicama tā ir kuņģa čūlas slimniekiem, jo mazina sāpes un pazemina kuņģa skābumu. Savukārt Indijā kartupeļu sulu un kartupeļu mizu tēju lieto mutes dobuma skalošanai, lai mazinātu smaganu sapampumu.

Pīlādžogas satur A, P un C vitamīnus, rūgtvielas un ēteriskās eļļas, kā arī organiskās skābes — ābolskābi, citronskābi, tāpēc pīlādži ir efektīvs līdzeklis cīņā ar nierakmeņiem, klepu un aizsmakumu. Kaltētu pīlādžu ogu novārījumu lieto mutes skalošanai tā baktericīdo īpašību dēļ. Savukārt pīlādžogu sula veicina organisma atūdeņošanos.
Zaļā krāsa (brokoļi, galviņkāposti, Briseles kāposti, lapu dārzeņi, gurķi, spināti, pētersīļi, skābenes un rabarberi, salāti).

Zaļā krāsa nomierina, atslābina un rada labu noskaņojumu. Zaļās krāsas produkti uzlabo asinsriti, dziedē bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu.

Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa kāpostu dārzeņu, kas ir nozīmīga mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa, jo:

* to uzturvērtību nosaka tajos esošie vitamīni, bet īpaši C vitamīns;
* satur daudz minerālvielu — kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi, kas izlīdzina skābju un sārmu proporcijas cilvēka organismā;
* satur olbaltumvielas, kas regulē vielmaiņu;
* zemās kaloritātes dēļ kāposti normalizē ķermeņa masu;
* to sastāvā esošais sulforafens sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma;
* svaigi kāposti uzlabo aterosklerozes un cukura diabēta slimnieku pašsajūtu;
* skābēti kāposti attīra organismu no žultsakmeņiem;
* svaigas kāpostu lapas ārstē ilgi nedzīstošas brūces.

Briseles kāpostos jeb rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu. C vitamīna tajos ir četras reizes, bet beta karotīna — 15 reizes vairāk nekā parastajos galviņkapostos.

Brokoļi jeb sparģeļkāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna nekā ziedkāposti.
Lai sekmētu normālu vielmaiņu, uztura zinātnieki iesaka gadā apēst vidēji 40 līdz 45 kg svaigu kāpostu.

Marija MICĶEVIČA

Nobeigumu lasiet kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.