Cilvēce ir tiktāl attīstījusies, ka šobrīd sazināties var ne tikai ar kaimiņu, bet ir iespēja arī ceļot, virtuāli tikties ar cilvēkiem no citām pasaules malām, ir iespēja rakstīt vēstules vai elektroniskos pastus, uzzināt dažādus jaunumus no citiem pasaules reģioniem, patiesībā cilvēka attīstība ir gājusi tiktāl, ka cilvēks var jebko, taču ir viens neliels šķērslis — pasaulē nav vienas vienotas valodas, no seniem laikiem cilvēki atšķirīgos reģionos izmantoja dažādas zilbju grupas jeb vārdus, lai apzīmētu vienas un tās pašas lietas, līdz ar to veidojās dažādas valodas.
Protams, ka piedzimstot mēs visi apgūstam kādu valodu jeb mūsu dzimto valodu, ir svarīgi to apgūt un izzināt, jo pirmais kontakts ir ar cilvēkiem, kas ir apkārt, taču pieaugot cilvēki sāk saprast, ka nedrīkst aprobežoties ar vienas valodas zināšanu, jo kontaktēšanās loks pieaug, paaugstinās zinātkāres līmenis un ir svarīgi saprast, ka tādā mirklī ir jāsāk mācīties vēl kāda valoda.
Valodu zināšanas mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgas ne tikai, lai spētu kontaktēties ar ārzemniekiem vai iegūtu labāku darbu, bet arī, lai labāk izprastu dažādas ārzemēs ražotas datorprogrammas, instrukcijas, lai varētu lasīt netulkotu literatūru oriģinālvalodā (tulkojumos pazūd liela daļa no noskaņas), lai izprastu arī citvalstu kultūru.
Parasti cilvēki dzīves laikā apgūst vidēji 2-3 valodas (allaž pirmajā savā dzīves posmā). Jā, protams, ka bērniem ir vieglāk mācīties un iegrimt valodu pasaulē, mēģināt saprast un iedzīvoties, taču man liekas, ka tieši šādam gadījumam lieliski noder teiciens “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”, pasaulē ir neizsakāmi daudz valodu un dažādu kultūru, nevar apstāties pie iegūtā, bet jāturpina iegūt vēl vairāk, jo, apgūstot valodu, nav iespējams zaudēt, tā nav ķīmijas formula, kuru tu piespied sevi iemācīties, bet viņa nekad dzīvē tev nenoder. Tā ir valoda, kultūra, noskaņa un citas valsts mantojums, tas ir neizsakāmi interesanti un automātiski paaugstina cilvēka intelektuālo līmeni.
Nedrīkst apstāties, nedrīkst padoties slinkumam, ir jāpaver aizkariņš, kas ved uz citu pasauli, ir vienkārši jāiesāk un ar laiku cilvēks varēs doties pa šo citas aiz aizkara paslēptās pasaules ceļu, un tad būs gandarījums par to, ka tu to spēji, un prieks par iegūto, redzēto un izjusto, un viss tikai tādēļ, ka cilvēks paplašināja savu pasauli ar vēl vienu mantojumu, kultūru un valodu.
ERUDĪTU konkurs “Vai pazīsti EIROPAS valodniekus?” dalībniekiem vēlam veiksmi un atbildes gaidām līdz 26.09.09 Krāslavas ESIPĀ vai elektroniski : kraslbibl@apollo.lv
Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas ESIP koordinatore
.jpg)
.jpg)
