Kādas jums ir izjūtas jaunajā skolas gadā, uzsākot mācības lielākajā klasē skolā?

Ezernieku vidusskolas 9. klases audzēkņiem jautāja J. ROGA

Linda Nātiņa, Bērziņu pagasts: “Esmu gājusi ne tikai Upmalas pamatskolā, kādu laiku nācās mācīties arī Dagdas vidusskolā, kur bija liela klase. Tā ka liela klase man nav nekas jauns. Pagaidām vienīgā atšķirība, ko redzu: Dagdas skolā klasē vairāk bija puišu, šeit — meiteņu. Līdz ar to man ir vairāk draudzeņu. Dažās stundās ir grūtāk nekā manā iepriekšējā skolā, jo vēl ir jāpierod pie skolotāju prasībām. Turklāt šī ir izlaiduma klase, kurā jau tāpat vairāk un cītīgāk jāmācās.”

Rolands Brenčs, Bērziņu pagasts: “Man šeit patīk jau ar to vien, ka klasē daudz skolēnu — gan zēnu, gan meiteņu. Tāls ceļš uz šo skolu gan, bet mani tas pagaidām nenogurdina — dodos agrāk gulēt. Grūtības drīzāk rada tas, ka šeit visi skolotāji ir man nepazīstami, arī pedagogi mani vēl īsti nepazīst. Ir ātrāk jāiepazīst vienam otru. Es gan ļoti ceru, ka atzīmes šajā mācību iestādē man būs labākas nekā iepriekšējā skolā, jo ir izlaiduma klase, jāpacenšas.”

Žanna Ivenkova, Preiļu rajons: “Es šurp atnācu no Jersikas pamatskolas. Bērnībā šaipusē dzīvoju, bet šajā skolā mācos pirmo gadu. Jersikas skolā bijām 9 skolēni klasē. Kad uzzināju, cik liela ir mana klase jaunajā skolā, biju šokā. Taču jūtos šeit ļoti labi, arī skolotāji man patīk, jūtu, viņi ir zinoši un atsaucīgi. Vēl mani patīkami pārsteidza vidusskolas apkārtne — tik krāšņu vidi, sakoptu un labiekārtotu skolas teritoriju redzu pirmoreiz.”

Māris Vigulis, Bērziņu pagasts: “Savā skolā klasē bijām septiņi bērni, bet šeit esam 24! Tas ir pārsteigums. Savā būtībā esmu ļoti sabiedrisks, ar visiem satieku, tālab ātri atradu draugus, faktiski gandrīz visa jaunā klase ir mani draugi. Skolotāju prasības šeit gan ir augstākas, jāmācās vairāk, bet tas palīdzēs labāk sagatavoties eksāmeniem. Iepriekšējā skolā mācījos uz 7-8 ballēm, gribētu noturēt šo līmeni, arī mācoties izlaiduma klasē.”

Ilze Platace, Ezernieku pagasts: “Lai arī dzīvoju netālu, mosties vajag savlaicīgi, jo katru dienu uz skolu eju kājām. Pērn bijām 14, bet šogad esam jau 24. Skolotāji gan agrāk runāja, ka varbūt būs liela klase, jo atnāks mācīties bērni no mazajām skolām. Mēs nospriedām, ka vārds “varbūt” nozī-mē — nenāks. Bet atnāca! Gandrīz visās klasēs pielika klāt solus, klašu telpās kļuvis šaurāk — mazāk brīvas vietas. Retāk izsauc pie tāfeles, citādi viss pa vecam.”