Dagdas tautas nama mazajā zālē ierīkotā Anatola Kauškaļa fotoizstāde “Atgriešanās” ir izraisījusi vietējo iedzīvotāju interesi, tālab 10. septembrī interesentiem tika sarīkota tikšanās ar mākslinieku klātienē, uz kuru pārsvarā ieradās skolas vecuma jaunatne, taču bija arī vairāki pieaugušie. Mākslinieka radošais vakars savā būtībā arī bija orientēts uz tiem, kuriem priekšā ir profesijas izvēle. Anatolam fotomāksla ir iztikas avots un dvēseles darbs.
Zālē tikpat kā nepalika brīvas solu rindas, pasākuma laikā daudzu klātesošo sejās ar neapbruņotu aci varēja saskatīt neviltotu interesi. Sarunu par fotogrāfiju mākslinieks iesāka neordināri — viņš parādīja pirms pāris gadiem uzņemto īsfilmu “Svētdienas mise”, kas ir viņa bakalaura diplomdarbs un veltījums dzimtenei — Latvijai. Sekoja padsmit minūšu ilga lekcija, kuras gaitā Anatols salika galvenos akcentus, kā arī izdarīja pārsteidzošu atklājumu. Aptuveni simts sapulcējušos lūpas palika cieši aizvērtas, kad izskanēja jautājums: “Kurš zina Rembrantu?” Varbūt jaunieši sakautrējās, tomēr mākslinieks, drošs paliek drošs, norādīja: “Ja cilvēkam nav mākslinieciskā pamata, viņam nākas izgudrot divriteni. Fotogrāfijā vispirms ir doma, nevis slēdža klikšķis. Izdomājiet, ko jūs vēlaties parādīt citiem, uzmetiet scenāriju — to var paveikt katrs.”
Meistarklases stunda, kuras laikā Anatols daudz uzmanības veltīja gaismai fotogrāfijā, ieilga, taču klātesošie nesteidzās pamest solu rindas. Pirmās skolēnu grupiņas devās projām, lai paspētu uz autobusu. Radošā vakara noslēgumā Anatolu burtiski apbēra ar ziediem — jaunieši pat sastājās rindā, lai pateiktos māksliniekam par saturīgo stāstījumu. Bet daži jaunieši aizkavējās zālē ilgāk, lai jau šaurākā lokā pārrunātu ar Anatolu viņus interesējošos jautājumus. Šķiet, mākslinieks iekaroja vairāku jauniešu sirdis, ļoti ticams, ka viņam nāksies šurp atgriezties ne reizi vien.
Šobrīd Anatols aktīvi fotografē portretus savai jaunajai personālizstādei, kuras ideja ietverta divos vārdos — Krāslava portretos. Šis gan nebūs jau-nās izstādes nosaukums, taču tas raksturo mākslinieka meklējumus.
Anatols: “Ne velti ir teiciens — cilvēks ir visa mērs! Izstādē būs redzami tikai un vienīgi Krāslavas un rajona cilvēki — dažāda vecuma, profesiju un tautību. Ikviens cilvēks vienmēr grib redzēt to, kas saistīts ar viņu, caur vietējā iedzīvotāja portretu viņš redz sevi. Portrets, kā nekas cits, atklāj cilvēka iekšējo stāvokli. Ahā, tādu es viņu neesmu redzējis, bet izrādās — cik skaisti! Turklāt portrets parāda sabiedrību griezumā un nav pat obligāti jārāda cilvēka seja — tās, piemēram, varētu būt rokas.”
A. Kauškaļa otrā personālizstāde, kurā būs apskatāmi aptuveni divi desmiti fotogrāfiju, būs gatava uz tradicionālā mākslinieku plenēra “Krāslavas palete-2009” norises laiku.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
