Rajona padomes vietā — administratīvā pārvalde

— Kopš 1. jūlija, kad tika izveidoti jaunie novadi, vairs nav rajona padomes, kuru veidoja pagastu, pilsētas un novada priekšsēdētāji. Rajona padome — tā bija lēmējvara, kuras tagad rajona līmenī vairs nav, savukārt rajona padomes pārvaldes struktūra bija rajona padomes izpildinstitūcija, kas pārtapusi par rajona pašvaldības administrāciju, kuru vadu es. Spe-ciālistu palicis par trim mazāk, samazinājies tehnisko darbinieku skaits par vienu.

— Kas palicis pāri no rajona padomes pārvaldes struktūras?

— Mums ir palikusi administratīvā pārvalde (savulaik saucās par lietu pārvaldi), kas gādā par tehnisko nodrošinājumu. Tajā ietilpst administrācijas nodaļas vadītāja, sekretāre, personāldaļa, datorspeciālists, sabiedrisko attiecību speciāliste. Strādā budžeta un finanšu nodaļa, kuras paspārnē ir grāmatvedība. Darbojas plānošanas un attīstības nodaļa, kurā vairs palikuši vien divi cilvēki. Pēc iepriekšējas vienošanās ar novadiem, Izglītības pārvalde, tāpat kā līdz šim ir rajona padomes iestāde, kas turpina veikt tās pašas funkcijas, kādas pildīja līdz novadu izveidei. Izglītības pārvalde sniedza novadiem metodisko palīdzību saistībā ar skolu reorganizāciju un izglītības iestāžu tīkla optimi-zāciju. Augustā strādāja tā saucamā skolu pieņemšanas komisija. Izglītības pārvalde pildīs savas funkcijas līdz gada beigām, palīdzot visiem trim novadiem: Aglonas, Dagdas un Krāslavas. Turpina darbu Krāslavas rajona tūrisma informācijas centrs.

Strādā speciālists kultūras jautājumos. Joprojām ir speciālists civilās aizsardzības jautājumos, pastāv vēl arī civilās aizsardzības komisija, kas tiek sasaukta ārkār-tas situācijas gadījumā. Lai gan šai funkcijai faktiski bija jāpāriet novadiem, bet novados civilās aizsardzības komisijas vēl nav izveidotas, tālab šāds speciā-lists mums paliek, jo neviens nav pasargāts no ārkārtas gadījumiem.

Joprojām pastāv autopārvadājumu komisija, jo arvien veicam pasažieru pārvadājumu organizēšanu rajonā. Ar jauno gadu šo funkciju paredzēts nodot plānošanas reģioniem. Komisija sadala dotāciju, kuru valsts piešķir pasažieru pārvadātājiem, kā arī lemj par kaut kādu jaunu maršruta autobusu reisu atvēršanu vai slēgšanu. Tiesa, tuvākajā laikā nav paredzēts slēgt vai atklāt jaunus reisus. Ceru, ka nekas būtiski nemainīsies arī uzreiz pēc jaunā gada, jo līgumi ar uzņēmējiem par pasažieru pārvadājumu veikšanu noslēgti līdz 2011. gadam un šīs saistības tiks no-dotas plānošanas reģionam. Būtu loģiski, ka kādu laiku šajā jautājumā nekas nemainītos uz samazinājuma pusi, tomēr jāpatur prātā reālā situācija — visi pārvadātāji strādā ar zaudējumiem, kurus sedz valsts dotācija, kuras apjoms var arī sarukt.

Kādreiz autopārvadājumu komisija nodarbojās ar ceļu naudas sadali, bet tagad šī nauda tiek pārskaitīta tieši uz novadu. Bija tā, ka gada sākumā mums prasīja un rajona padome pieņēma lēmumu, lai rajona pašvaldības administrācija varētu arī turpmāk nodarboties ar ceļu naudas sadali, bet pēc tam, nevienam īpaši neprasot, Satiksmes ministrija šo kārtību izmainīja un izlēma, ka naudu pārskaitīs tieši uz novadu. Vienīgi finansējuma sadalīšanas metode palika spēkā, bet naudas summas visiem proporcionāli ir kļuvušas mazākas.

— Kas ir likvidēts vai citādi izmainīts?

— Līdz šim rajona padomes paspārnē darbojās būvvalde, jo pagasti bija deleģējuši veikt būvvaldes funkcijas rajona būvvaldei, kas arī apkalpoja Dagdas pilsētu un pagastus, izņemot Krāslavas novadu, kuram bija sava šāda iestāde. Tagad katrā no novadiem ir sava būvvalde, kurp pēc savstarpējās vienošanās pārgāja strādāt šie speciālisti: divi cilvēki strādā Dagdas novada būvvaldē, viens — Krāslavas novada būvvaldē. Turklāt divi no tiem vienreiz nedēļā brauc uz Aglonas novadu un strādā tur.

Kopš 1. septembra nav vairs sociālā darba koordinētāja. Sakarā ar to, ka katrā novadā izveidots sociālais dienests vai nodaļa, šāda funkcija vairs nav nepieciešama rajona pašvaldībā. Vairs nav administratīvās komisijas, jo ar 1. jūliju katrs novads izveidoja savu. Jau pusotru gadu nepastāv nelikumīgi atsavinātā īpašuma kompensācijas piešķiršanas komisija, jo šie jautājumi beigušies un komisija nav aktuāla. Nepastāv rajona vēlēšanu komisija, jo tā tika izveidota uz rajona padomes pilnvaru laiku, kuras beidzās 30. jūnijā.

— Kas ir ar Aleksandrovas speciālo internātpamatskolu un Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centru (BSRC) “Mūsmājas”?

— Abas šīs iestādes palika mūsu paspārnē: pilnībā tiek finansēta no mūsu budžeta BSRC “Mūsmājas”, bet Aleksandrovas speciālo internātpamatskolu finansē no valsts mērķdotācijas. Ar Krās-lavas rajona padomes lēmumu šī gada 4. martā apstiprinātais rajona padomes Reorganizācijas plāns paredz, ka ar 2010. gada 1. janvāri šīs iestādes tiek nodotas attiecīgi Dagdas un Krāslavas novadam. Šobrīd ir īpatnēja situācija: ar 1. septembri mainījās finansēšanas kārtība mērķdotācijām: ja agrāk nauda, kas paredzēta Aleksandrovas speciālai internātskolai gāja tranzītā caur rajona padomi, tad tagad — caur Dagdas novadu. Bet tie ir tā saucamie iezīmētie līdzekļi, kas bez jebkādām izmaiņām tiek novirzīti uz Aleksandrovas skolu. Neskatoties uz to, mēs šai skolai arvien esam augstākstāvoša instance, kā iestādes dibinātājs. Faktiski mūsu ietekmē ir tikai iestādes vadītājas parakstāmā dokumentācija. Attiecībā uz pedagogiem un tehnisko personālu — viņiem darba devējs ir skola.
Vēl mums ir pašvaldības aģentūra “Krāslavas rajona Slimokase”, kuru ar nākamo gadu paredzēts nodot Krāslavas novadam, kā tas noteikts reorganizācijas plānā.

— Ir kādi jautājumi, kas iedzīvotājiem šodien būtu jārisina rajona pašvaldības administrācijas iestādē?

— Tie varētu būt saistībā ar pasažieru pārvadāšanu, piemēram, jauni reisi, jaunas pieturas — tas vēl pagaidām mūsu kompetencē. Ja nepieciešami jauni reisi vai ir vēlme kaut ko mainīt jau esošajos, pieskaņot autobusu satiksmes laiku utt., tad jāvēršas ar iesniegumu rajona padomē. Pēdējā laikā mēs salīdzinoši esam skatījuši šādus jautājumus, jo mums tas viss zināms un pārskatāms kompleksi. Faktiski tas ir vienīgais, kamdēļ iedzīvotājiem būtu jāvēršas pie mums.

Protams, vēl ir iespēja vērsties rajona Izglītības pārvaldē par izglītības jautājumiem, bet galavārds vienalga būs attiecīgajam novadam. Pārvaldes speciālisti cilvēku uzklausīs, var arī vērsties ar priekšlikumu novadā, iesakot to vai citu risinājumu, bet jebkurā gadījumā lēmumu pieņems novads. Taču šī ir viena no iespējam meklēt palīdzību.

Iedzīvotājiem varētu būt nepieciešami dokumenti vai izziņas par laiku, kad rajona padome ir strādājusi un pieņēmusi lēmumus, kas attiecas uz konkrētām personām. Piemēram, šobrīd daudz jautājumu rodas saistībā ar būvniecību un īpašumu reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Šādos un līdzīgos gadījumos iesaku vispirms vērsties pie mums. Ja vajadzīgā informācija būs pieejama uz vietas, to varam uzreiz izsniegt izziņas veidā vai citādi, bet liela daļa visu mūsu dokumentu jau nodota zonālajā valsts arhīvā. Tādā gadījumā pateiksim, kur meklēt vajadzīgo dokumentu, kādā datumā tas nodots arhīvā, kas arī atvieglos visu procesu. Mēs nevaram pa-līdzēt sociālajos un pabalstu jautājumos, kas ir jārisina konkrētajā novadā vai tā pakalpojumu sniegšanas centrā, jo šie jautājumi ir pilnībā novadu kompetencē. Arī agrāk sociālajā jomā rajona padome nekādus pabalstus nemaksāja.

— Kam paliks rajona padomes ēka, kad rajona pašvaldības administrācija beigs pildīt savas funkcijas?

— Ēka nonāks Krāslavas novada rīcībā, kā viņi to izmantos — jājautā novada vadībai, jo tas ir viņu un deputātu kompetencē. Arī autotransports nonāks Krāslavas novada rīcībā. Pēc būtības visas saistības pāriet atbildīgajam novadam, mūsu gadījumā tas ir Krāslavas novads.

— Iespaids, ka divi novadi apdalīti...

— Uz rajona padomes vārda reģistrētais nekustamais īpašums tiek atdots novadam pēc tā atrašanās vietas. Piemēram, patīk vai nepatīk Dagdas novadam, ka tam tiek Aleksandrovas speciālā internātpamatskola, bet skolas ēka un citas palīgēkas ir reģistrētas uz rajona padomes vārda un tiek atdotas pēc atrašanās vietas. Cits jautājums — kā to ēku var izmantot. Tur izvietota skola, neko citu neizgudrosi. Rajona padomes ēku var izmantot arī citam mērķim, ne tikai novada speciālistu izmitināšanai. Var jau spriest, ka kāds ticis apdalīts, bet tāda reālā situācija.

Saskaņā ar rajona pašvaldības reorganizācijas likumu ir izveidota rajona pašvaldības reorganizācijas uzraudzības komisija, kuru vada Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un kurā strādā triju novadu domes priekšsēdētāji. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt rajona reorganizācijas plāna izpildi un tā izpildes likumību. Pirmā sanāksme notika jau 23. jūlijā. Viņi ir uzraugošā institūcija, mēs esam tie, kas izpilda reorganizācijas plānu, novedam to līdz konkrētam gala rezultātam.

Juris ROGA