Rudens — vitamīnu laiks

Nav noslēpums, ka veselīga dzīvesveida piekritēji uzskata: dārzeņi un augļi ir bagātākais un dabīgākais vitamīnu avots, tāpēc tie jāēd katru dienu, ieteicams — katrā ēdienreizē. Jāatzīst, ka viņiem ir taisnība, jo racionāls uzturs bez dārzeņiem nav iedomājams, jo dārzeņi un augļi ir nozīmīgākais C un P vitamīna, karotīna, minerālsāļu (it īpaši kālija sāļu), daudzu mikroelementu, ogļhidrātu un fitoncīdu avots.

Ogas, augļi un dārzeņi, kā zināms, mēdz būt ļoti dažādās krāsās, turklāt neatkarīgi no to gatavības pakāpes. Visbiežāk sastopamās krāsas ir: baltā, oranžā un dzeltenā, sarkanā, violetā un zilā, kā arī zaļā.

Sarkanā krāsa (tomāti, paprika, dzērvenes, brūklenes). Sarkanajai krāsai tautas medicīnā tiek piedēvētas dziedniecis-kas īpašības. Tā stimulē psihes darbību, radot spēka un enerģijas pieplūdumu, atsevišķos gadījumos — izraisot agresivitāti, valdonīgumu, uzbudinājumu un pārlieku juteklīgumu. Sarkanās krāsas dārzeņi un augļi stimulē asinsriti, paaugstina asinsspiedienu, dziedē ādas slimības, uzlabo atmiņu un redzi, kā arī trīskārtīgi uzlabo muskuļu tonusu.

Tomāts ir pazīstamākais sarkanās krāsas grupas dārzenis. Tas satur 13 dažādus vitamīnus (A, C, D, E, PP u.c.), beta karotīnu, folijskābi, dažādas organiskās skābes, dabīgos augu hormonus flavonoīdus un fitoncīdus, ēteriskās eļļas, kā arī 17 minerālvielas: kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, magniju, dzelzi, kobaltu, molibdēnu, cinku un jodu — vielas, kas ļoti nepieciešamas cilvēka asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai un dažādu dziedzeru sekrēcijai.

Interesanti, ka gatavi tomāti līdzīgi kā šokolāde satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo cilvēka enerģiju un labsajūtu. Organiskās skābes (piemēram, ābolskābe un citronskābe) veicina gremošanu un organisma attīrīšanos no toksīniem jeb indīgām vielām. Bet bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu un uztur tonusu, mazinot infarkta risku.

Sarkano krāsu tomātiem piešķir karotinoīds likopēns — viens no visspēcīgākajiem antioksidantiem, kas sargā organismu no stresa un vides kaitīgās ietekmes, mazinot risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām un palēninot novecošanās procesus.
Glāze tomātu sulas satur pusi diennaktī uzņemamās vitamīnu C un A 1 normas (stiprina nervu sistēmu). Vīriešiem tomāti, tomātu sulas un mērces palīdz cīnīties pret prostatas saslimšanām.

Nedēļā cilvēkam ieteicams apēst aptuveni 20 tomātu, bet gadā — 20 kg tomātu.

Paprikas jeb dārza piparu galvenā vērtība ir C vitamīns. Tā satur arī vitamīnus B1, B2, P, PP, karotīnu un minerālvielas — kāliju, fosforu un magniju.

Izšķir divu veidu papriku — saldo un sīvo. Saldo papriku jeb bulgāru piparus iesaka lietot ēstgribas un gremošanas veici-nāšanai, kā arī slāpju remdēšanai. Savukārt sīvo papriku jeb Kajenas piparus lieto tikai kā garšvielu, jo tā ir ļoti asa.
Dzērvenes satur C, B1, B2, PP vitamīnus, kas stiprina imunitāti un palīdz mazināt saaukstēšanās, infekcijas slimību, kā arī dažādu audzēju risku. Pateicoties bagātīgajam flavonīdu, antioksidantu un minerālvielu (kālija, nātrija un kalcija) saturam, tās normalizē vielmaiņu, sirdsdarbību un asinsspiedienu, tāpēc ieteicamas sirds un asinsvadu slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no sklerozes un tās izraisītajām sekām.

Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, organisko skābju (benzoskābe, hipūrskābe u.c.), kas veicina gremošanas sulu sekrēciju un uzlabo ēstgribu. Tās stiprina asinsvadus, samazina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo organisma vielmaiņas procesus un dezinficē cilvēka muti, iznīcinot nelabvēlīgos mikroorganismus.

Benzoskābei piemīt antibakteriālas īpašības. Ne velti dzērvenes jau izsenis tiek uzskatītas par vienu no visefektīvākajiem ie-kaisumu ārstēšanas līdzekļiem. Savukārt hipūrskābe pasargā no infekciju attīstības urīnceļos, tāpēc dzērvenes izmanto urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tās ir efektīvs unrīndzenošs līdzeklis, kas pasargā no nierakmeņu veidošanās, kā arī paātrina magnija un kālija izvadīšanu no organisma, mazinot nierakmeņu daudzumu. Tiesa, augstā skābju satura dēļ dzērvenes un to sula nav ieteicamas kuņģa slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa skābuma līmeni.
Lietojot uzturā dzērvenes profilaktiskos nolūkos, vienmēr ir vērts atcerēties, ka lielākais organismam vērtīgo vielu daudzums ir svaigās ogās!

Brūklenes ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās lī-dzīgi kā āboli un dzērvenes, uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Bet brūkleņu mētru tēja, pateicoties augstajam mangāna saturam, mazina kaulu un locītavu sāpes un ir efektīvs līdzeklis cīņā pret reimatismu. Brūklenes lieto, ārstējot nieru un urīnpūšļa iekaisumus, diabētu, podagru, caureju, avitaminozi un citas kaites. Tā kā šīs ogas ir spēcīgs atindēšanas līdzeklis, tās ieteicamas vēža slimniekiem, jo mazina audzēju iedarbību. Piemēram, saspiestu brūkleņu ogu kompreses izmanto krūts un ādas vēža ārstēšanai.

Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. To ogas pazemina asinsspiedienu, lieliski šķīdina žultsakmeņus un nierakmeņus, kā arī siekalu dziedzeru akmeņus. Kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi.
Violetā, zilā krāsa (mellenes, upenes, bietes, baklažāni, sarkanie galviņkāposti).

Violetā krāsa iemieso sevī kustības un miera savstarpējo ietekmi, tāpēc ar šo krāsu var dziedēt depresiju un migrēnu. Savukārt zilā krāsa ir bezgalības simbols, tāpēc mazina bailes, uzlabo intuīciju.

Violetās krāsas ogās, augļos un dārzeņos esošās vielas uzlabo redzi un kuņģa darbību, regulē vielmaiņu un vairogdziedzera darbību, dziedē elpceļus un kaulus, nieres un smadzeņu traumas, kā arī attīra asinis. Atsevišķi šīs grupas produkti, piemēram, baklažāni, ieteicami cilvēkiem ar pazeminātu svaru, jo tie uzbaro.
Mellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu (B, C, P, PP), minerālvielu (nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, kobalts un niķelis), balstvielu un organisko skābju, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organisma nozīmīgākos dzīvības procesus. Pateicoties pektīniem, kas neitralizē indīgās vielas, mellenēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un tās ir efektīvs līdzeklis cīņā ar dažādām baktērijām. Savukārt dabīgie antioksidanti regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un nodrošina šūnu atjaunošanos, kavējot organisma novecošanas procesus. Un, lai arī C vitamīna šajās ogās nav daudz, karotīna tajās ir divas reizes vairāk nekā pienā!

Viena no melleņu visvērtīgākajām īpašībām ir spēja uzlabot asins cirkulāciju visā organismā, bet jo īpaši redzes orgānos. Šo ogu sastāvā esošās vielas uzlabo redzes funkcijas (īpaši nakts un krēslas laikā) — palīdz acīm adaptēties gaismas intensitātes maiņai, pastiprina jutību pret gaismu un nostiprina acs tīkleni. Ne velti kara laikā pilotu ēdienkartē tika iekļauts melleņu ievārījums. Šīs ogas ietilpst arī kosmonautu uzturā.

Melleņu sastāvā esošais cinks veicina asinsrades procesus un regulē ogļhidrātu apmaiņu organismā. Tas ietilpst arī daudzu fer-mentu un hormonu sastāvā. Piemēram, cinka deficīta gadījumā neattīstās augšanas hormons. Kālijs pozitīvi ietekmē kaulu skeleta attīstību, zobu veidošanos, kā arī veicina nervu un muskuļu sistēmas normālu darbību. Savukārt mangāns veicina glikogēna uzkrāšanos aknās, nodrošinot organismu ar enerģijas rezervēm. Mellenes ir dabisks aromātisko skābju avots. Tās satur arī vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm — dzintarskābi, kas uzlabo asinsvadu sieniņu elastību, novērš eritrocītu salipšanu un asins sabiezēšanu, tādējādi mazinot insulta un infarkta risku. Savukārt flavonoīdi pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un efektīvi neitralizē hroniskus iekaisumus, tai skaitā mazina Pārkinsona slimības risku.
Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst 100 g dzērveņu, brūkleņu un ½ glāzes melleņu.

Upenes satur B1, C un P vitamīnus, karotīnus, dažādus mikroelementus — mangānu, varu, hromu, dzelzi un citus, kas lieliski stiprina organisma imūnsistēmu, Tāpat šajās ogās ir īpaši augsta flavonoīdu koncentrācija — tās uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos un regulē holesterīna daudzumu asinīs, tāpēc ļoti ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību.

Par dārzeņiem lasiet kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Marija MICĶEVIČA