15. aprīlī Daugavas pretējā krastā ir uzsākta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, kuru pasūtītājs ir SIA “Krāslavas ūdens”, bet projektētājs SIA “LaKalme”. Galvenais būvuzņēmējs ir dāņu firmas Per Aarsleff A/S Latvijas filiāle, apakšuzņēmēji — SIA “Bau SB” un AB “Ekra”. Eiropas Savienības finansējums šim objektam ir 3,9 miljoni latu, domes līdzfinansējums — 11,5%. Darbi jāpabeidz nākamā gada augustā.
Atgādināšu, ka Krāslavas novada dome kopā ar citām Latvijas pilsētām piedalās projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 2. kārta”. Pirmā iepirkuma daļa — “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana Krāslavā” — praktiski realizēta. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas — tas jau ir otrs iepirkums.
Krāslavas mērogiem šis patiesībā ir milzīgs objekts, par kuru novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks lielu sajūsmu neizrāda: “Sakarā ar jauno notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību ļoti nopietns jautājums ir tarifi. Būsim godīgi, notekūdeņu pārsūknēšana pāri visai pilsētai uz Pārdaugavu prasīs lielu elektroenerģijas patēriņu, neskatoties uz visiem jaunajiem sūkņiem un citām mūsdienu tehnoloģijām. Domāju, liels mīnuss ir apstāklī, ka šis projekts tapa vecajos labajos laikos, kad vairākums dzīvoja ar domu par nemitīgu attīstību un mūžīgiem treknajiem gadiem, bet nu ir citādi. Cilvēki sākuši taupīt, samazinot arī ūdens patēriņu. Iedzīvotāji arvien biežāk apsver, atvērt krānu un tecināt ūdeni jebkurā brīdī vai tomēr nē. Varbūt mēs nonāksim pat līdz tam, kā ir ārzemēs: krāns automātiski noslēdzas, līdzko zudusi nepieciešamība pēc ūdens. Neapmierina mani arī tas, ka pilsētā ir vietas, kur iedzīvotājiem kanalizācijas pakalpojums nav pieejams. Protams, nedzīvojam Aizkrauklē, šeit ir kalni un lejas, tomēr vajadzēja padomāt, kā tehniski atrisināt šo problēmu. Ja būs iedzīvotāju pieprasījums, tad vienalga būs jādomā, kā risināt.”
Domes priekšsēdētājs noraida šaubas, ka jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Daugavu. Arī no vecajām iekārtām notekūdeņi plūda uz Daugavu, no jaunajām ūdeņus upē ievadīs pat nedaudz tālāk no Krāslavas. Vienīgās bažas varētu būt sakarā ar cauruļvadiem, pa kuriem notekūdeņus transportēs pāri upei, bet arī te avārijas situācijas ir maz ticamas. Pēc jauno iekārtu nodošanas ekspluatācijā vecās likvidēs, bet vietu rekultivēs.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
