Veselības aprūpei katastrofāli trūkst naudas

Par medicīnu pēdējā laikā ļoti daudz tiek rakstīts presē, globālajā tīmeklī, diskutēts radio un televīzijā, nereti piemirstot, ka galvenais visā šajā jezgā tomēr ir cilvēks. Proti, vai tam, kurš dzīvo jebkura reģiona, arī Latgales reģiona teritorijā, veselības aprūpe būs pieejama pietiekami ātrā laikā un attiecīgā kvalitātē. Šis bija tikšanās galvenais akcents, kuru centās uzturēt Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

Veselības ministre B. Rozentāle norādīja, ka tik liela reforma, kā Veselības ministrijā, nav notikusi nevienā citā ministrijā. Viņa arī atzina, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tomēr mums ir cita mentalitāte, un cilvēki šodien patiešām ir ar mieru saņemt pat mazāk kvalitatīvu pakalpojumu par labu ārstniecības iestādei, kas būtu tuvāk viņa dzīvesvietai. Tajā pašā laikā bijuši arī iedzīvotāju ieteikumi izveidot vienu Daugavpils reģionālo slimnīcu, lai ieekonomētu naudu. Acīmredzot jāmeklē kompromisi.
Šīsdienas situācijā reģionālajām slimnīcām ir psiholoģiskā stabilitāte, jo tās noteikti pastāvēs, bet pieaugs darba apjoms. Tām ir aktuāli jautājumi, kā iepirkt materiālus, medikamentus, saglabāt medicīnisko personālu. Citā situācijā ir mazās slimnīcas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem medicīniskos pakalpojumus pienācīgā līmenī, tai nepieciešams papildus finansējums. Uz šīs tikšanās brīdi situācija ar finansējumu jāvērtē kā katastrofāla.

Ministre pastāstīja, ka ambulatorai palīdzībai noņemti 3,2 miljoni par labu reģionālajām slimnīcām. Tas bija iespējams, jo ambulatoro pacientu plūsma samazinājās, bet, kā liecina agrāko gadu pieredze, rudenī un ziemā tā krasi pieaugs. Līdz ar to šie miljoni ir īslaicīgs aizņēmums, kas tūlīt būs jāatdod ambulatorai palīdzībai. Ir ņemti līdzekļi arī no citām programmām, lai cilvēkiem sniegtu neatliekamo palīdzību. Septembrī un oktobrī papildus finansējumu slimnīcām izdevies atrast, pārbīdot finanšu plūsmas — līdzekļus septembrim un oktobrim paņemot no novembrim un decembrim paredzētā finansējuma. Taču tas ir īslaicīgs risinājums, jo tagad stacionārai palīdzībai gada pēdējiem diviem mēnešiem veselības budžetā ir nulle. Ja neizdosies dabūt papildus finansējumu, slimnīcas medicīnisko palīdzību vairs nevarēs sniegt.

Neskatoties uz to visu, nauda vienam mēnesim ir vienalga mazāka nekā 1. pusgadā vienā mēnesī. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību un to, ko prasa pašvaldības, — tuvāk dzīvesvietai — nauda katrai slimnīcai būs mazāka nekā tad, ja Veselības ministrija būtu strikti turējusies pie iepriekšējā plāna, kuru realizējot, dažās vietās ciestu cilvēkresursi.
Ministre akcentēja arī tādu faktu, ka dažviet slimnīca apkures sezonā ir lielākais siltuma patērētājs un siltuma zudumu sedzējs un faktiski risina sociālās problēmas. Valsts apmaksā veselības aprūpes pakalpojumu, kas nozīmē, ka valsts izvieto šo pasūtījumu, bet, ja pašvaldībai ir liela un skaista slimnīca, tad tas, kā tiks apsaimniekots šis īpašums, ir pilnībā pašvaldības ziņā. Valstij vien jānopērk tas veselības aprūpes pakalpo-jumu apjoms, kas konkrētajā līmenī tajā vai citā reģionā nepieciešams.
Šobrīd valsts nevar apmaksāt 30% plānveida pacientu ārstēšanu stacionāros, bet profesionāļi zina, ka jau decembrī tie būs plānveida pacienti ar dārgāku maksāšanu par ārstēšanu. Ministre uzsver, ja būs pieprasītais papildu finansējums, tad varēs nodrošināt palīdzību tam pašam plānveida pacientu skaitam, kas bija pērnā gada 2. pusgadā.

Vēl viena problēma ir ar pacienta līdzmaksājumu, kas sevišķi smaga Latgalē, kur cilvēki ļoti trūcīgi un aiziet no slimnīcas nesamaksājuši. Problēmas risinājumam ministrija piedāvā vienkāršu mehānismu: trūcīga persona ar izziņu iet uz aptieku, ārstniecības iestādi un par velti saņem pakalpojumu. Viņam nav jāveic priekšapmaksa, jo naudas jau viņam tāpat nav. Sociālā fonda nauda trūcīgajām personām būs pieejama no 1. oktobra, veselības aprūpei vienā ceturksnī tie ir vidēji 8,2 miljoni latu. Mehānisms vēl līdz galam nav izdomāts, bet laiks ir. To plānots izlietot kompensējamajiem medikamentiem, dienas stacionāra pakalpojumiem un mājas aprūpei — tas viss tikai trūcīgajām personām, kuru, kā liecina Finanšu ministrijas prognoze, būs 240000. Mediķu nodrošinājumā ar darbu lielas cerības tiek liktas uz mājas aprūpi, kurai vienīgajai tarifs atstāts nemainīgs — Ls 8,26 par epizodi.

Lai izdzīvotu, slimnīcas cenšas veidot apvienības, uz kurām ministrija tās nevarēja pierunāt gadiem ilgi, neskatoties ne uz kādiem māsterplāniem. No Latgales oficiāli pieteikušas apvienību Daugavpils reģionālā slimnīca ar Preiļu un Krāslavas slimnīcu. Pēc ministres sacītā, līdz ar to Krāslavas slimnīcai tiek nofiksēti divi profili, kā to noteica pašvaldību reālā vajadzība: internās medicīnas un ķirurģijas. Latgales reģiona divi lielo slim-nīcu vadītāji par apvienību veidošanu nav viennozīmīgi savos spriedumos. Tā Rēzeknes slimnīcas vadītājs Jānis Jukna to uzskata par izmisuma soli, lai saglabātu Krāslavas un Preiļu slimnīcu un aicina par to tieši tā arī runāt. Reģionālās slimnīcas jau strādā ar zaudējumiem, pievienojot klāt mazāku, naudas vairāk nekļūs. Līdz ar to apvienības vienalga nebūs dzīvotspējīgas, bet tauta to sapratīs tā, ka lielā slimnīca nolikvidēja mazo. Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis nebija tik skarbs, viņš galvenokārt akcentēja, ka būtiskākais šajā procesā ir tas, kāds būs finansējums jaunajai apvienībai. Ar pašreizējo tām būs grūti izdzīvot.

Diemžēl iepriecinošas ziņas vietā nācās noklausīties vēl drūmāku informāciju. Ministres padomnieks sacīja, ka tie cipari, ko taisās noņemt, plānojot 2010. gada budžetu, vienkārši katastrofāli. Ja neizdosies nosargāt veselības aprūpes budžetu, tad varbūt šo gadu, ko jau visi uzskata par murgu, mēs vēl atcerēsimies kā labu esam. Viņš arī uzsvēra, ja apvienības veido tikai ar nolūku saglabāt slimnīcu, tad nekas labs no tā nesanāks.

Ministre, savukārt, gaisināja bažas par traumpunktiem: “Ja šodien uz bijušās slimnīcas bāzes nevar tūlīt sniegt traumpunkta palīdzību, tad kas tā par slimnīcu? Traumpunkts ir vieta, kur 24 stundas strādā ārsta palīgs, feldšeris vai ārsts, kas jau ekselenti prot primāri apstrādāt brūci, uzlikt šinu un uzlikt dažas šuves. Tikko jādara kas vairāk, ātrās palīdzības brigāde transportē uz daudzprofilu slimnīcu. Traumpunkti nav jāveido, tie jau ir. No septembra tiem paredzēts tāmes finansējums 14 tūkstoši latu tikai slimnīcām, kurās ir dienas stacionāri.”

Vēl viena būtiska lieta, kas veicinājusi milzu izmaiņas medicīnas aprūpē. Šodien daudzprofilu stacionārā cilvēku ārstē vidēji 4-5 dienas, padomju laikā šis bija krietni ilgāks laiks, un lielās slimnīcu platības bija objektīva nepieciešamība. Bet laika gaitā medicīna krasi izmainījusies, pēc ministres domām, vairs nepierunāsim cilvēku 30 dienas ārstēties slimnīcā, pat ja viņam nebūs jāmaksā ne pieci, ne 12 lati. Medicīna izmainījusies savā būtībā. Taču pie pašreizējā finansējuma nevar runāt par šodienas prasībām atbilstošu medicīnas līmeni.

Juris ROGA