Rezonanse

Atbilde uz publikāciju “Ceļš uz mūža mājām” (laikraksta “Ezerzeme” 49. numurā 03.07.2009.)

Tolaik es biju deputāte un sociālās komitejas priekšsēdētāja. Tāpēc paziņoju, ka Indras pagasts nekad nav dzīvojis “uz vismazāk nodrošināto un visneaizsargātāko sabiedrības slāņu rēķina” (raksta autora vārdi), neizrādīja cietsirdību un vienaldzību, bet tos nodarbināja savu cilvēku vajadzības un problēmas. Mūsu pašvaldībā saskaņā ar pagasta izstrādāto nolikumu maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek sniegta palīdzība ilgstošas ārstēšanas gadījumā, tiek piešķirts pabalsts, piedzim-stot bērnam ģimenē, cilvēka apbedīšanai, kuram nebija ienākumu avotu, skolas piederumu, izlaiduma apģērba iegādei. Nelielu summu (10 latus) mēs kompensējam medikamentu pirkšanai visiem pensionāriem un invalīdiem. Bērnu ēdināšana skolas ēdnīcā izmaksāja tikai 1 latu mēnesī. Mēs maksājām garantēto iztikas minimumu, pabalstu nelaimes gadījumā.

Kas sakāms par raksta tēmu, tad sev par attaisnojumu gribu pateikt to, ka Indras teritorijā ir 15 kapsētu, tajā skaitā vieni brāļu kapi. Visas kapsētas ir sakoptas. Pēc iespējas tika nozāģēti veci koki, atjaunoti galvenie krusti, tieši kapsētā pielāgotas vietas mirušo atceres dienām (tajā skaitā Petrovščinā). Tā kā mirušo piederīgie vairākkārt vērsās pagastā slikta ceļa dēļ, pašvaldība ik gadus cenšas darīt visu, lai uzlabotu ceļu. Taču izdarīt kaut ko, kā tas bija arī kolhoza laikos, neizdodas. Arī šā gada jūnijā pagasts strādāja, lai uzlabotu šo ceļu, nokaisīja to ar granti. Pirms kapusvētkiem ceļš uz šo kapsētu tika nolīdzināts, lai atbraucēji bez problēmām varētu tikt līdz kapsētai. Taču pirms tam veselu dienu lija lietus, nokaisītā grants tika izskalota, diemžēl tāpēc ceļš arī bija tik bēdīgā stāvoklī.

Regīna NOVEROVSKA