Sīkums, bet nepatīkami

Starp citu, taisnības labad jānorāda, ka cilvēkus virza ne jau vēlme iztērēt vairāk naudas (nopērkot visu, kas, iespējams, saimniecībā nekad neievajadzēsies), bet gan gluži otrādi — tieksme ietaupīt. Un ne jau vienkārši tieksme, bet gan akūta nepieciešamība. Meklējot lētāku produktu, cilvēks pašlaik apstaigā daudzus tirdzniecības punktus: salīdzina, apvaicājas par cenu, apsver visus “par” un “pret”, jo citādi niecīgās ikmēneša algas vienkārši nepietiks līdz nākamajam ienākumam ģimenes budžetā. Daudzi tirgotāji savukārt ņem vērā tautas masu stāvokli, organizējot un izsludinot dažādas akcijas, izpārdošanas, atlaides. Te piedāvājamo preču kvalitāti bieži vien var ļoti apšaubīt, taču ne jau par to ir runa. Nesen iegriežoties veikalā, kas pazīstams ar savu tirdzniecības marku, es atcerējos neseno publikāciju mūsu laikrakstā — “Saki droši! Tās ir tavas patērētāja tiesības!” Tādos gadījumos rodas iespaids, ka pārdevējs un pircējs gluži kā uzsākuši kaut kādu bērnu spēli: pirmais gandrīz vai klanās pircēju priekšā, lai tikai realizētu preci. Otrais attiecīgi ne uz mirkli nezaudē modrību, lai tūdaļ atklātu kādus slazdus, nepilnu svaru, “trešo” svaiguma pakāpi un citus mazā biznesa ēnas momentus. Kurš kuru?

Tā nu es ienāku veikalā un dodos taisnā ceļā uz piena produktu nodaļu ar domu: “Tagad visu ātri nopirkšu un skriešu tālāk!” Taču ātri neizdevās. Pamēģināju, kā to parasti daru, biezpiena sieriņam atrast datumu, līdz kuram produktu var izlietot, taču nekā nebija, datuma vietā ieraudzīju izplūdušu traipu. Paņēmu otru — tas pats. Es, protams, dzirdēju šos “šausmu” stāstus par to, kā daži ne visai apzinīgi pārdevēji “reanimē” pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma laiks. Pieņemsim, apstrādā desu izstrādājumus ar dažādiem mazgāšanas līdzekļiem, pēc tam ieziež tos ar augu eļļu, lai spīdētu, krējuma izstrādājumu pārdod kā dabīgo, labo marķēšanas un derīguma termiņus utt. Saprotu, ka mūsu dienās tirdzniecība ir nepateicīgs darbs: visur dažādu instanču prasības, lēmumi, pretenzijas. Pamēģini izsekot visam! Taču manā gadījumā pārsteidza acīmredzamā mānīšanās. Gribas jautāt, par ko viņi uzskata pircējus? Izgāju no veikala nenopirkusi un ar stingru nodomu paziņot “kur vajag”. Taču vēlāk pārdomāju. Bet ja nu pārpratums? Vai arī problēmas radušās transportēšanas, fasēšanas laikā? Vai vienkārši neievēroja? Tagad grūti klājas visiem, krīze... Tuvākajā laikā aiziešu, paskatīšos: varbūt visu izlabos. Ja nē, nāksies tomēr zvanīt.

Starp citu, Pārtikas un veterinārā dienesta uzticības telefons — 67027402. Varbūt arī jums noderēs...

Marina NIPĀNE