Ilgi gaidītā vizīte

Ministrs tikās ar piena ražotāju kooperatīva “Avots” vadītāju Valentīnu Augustovu, apmeklēja Krāslavas linu rūpnīcu un kaņepju lauku Piedrujā, viesojās zemnieku saimniecībā “Radovišķi”, kuras īpašnieks Aleksandrs Ivanovs nodarbojas ar graudkopību un gaļas liellopu audzēšanu, apmeklēja alus darītavu “Krāslavas Avots” un apsprieda nozares problēmas ar uzņēmuma valdes locekli Nikolaju Turutu, savukārt vizītes nobeigumā, lai pārrunātu aktualitātes lauksaimniecībā un atbildētu uz jautājumiem, J. Dūklavs tikās ar Krāslavas un apkārtējo novadu uzņēmējiem.

Šo tikšanos organizēja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš padalījās iespaidos: “Zemkopības ministru gaidījām ilgi, sarunas tika ievadītas vēl laikā, kad pats strādāju 9. Saeimā. Šāda ministra vizīte ir nepieciešama, lai viņš pats savām acīm iepazīstos ar reālo situāciju uz vietas. Tas ir nepieciešams, lai, lemjot par atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem un dalot dotācijas lauksaimniekiem, nenotiek tā, ka lēmumus ietekmē nepārliecinoši argumenti, sak, tie tur tāpat neko nedara, viņiem neko nevajag. Nav tā, ka ministrs atbrauca un aizbrauca. Šīm vizītēm nākotnē ir konkrēts rezultāts. Savukārt tie, kuri nebrauc... Tāpēc jau mūsu valstī top tādi lēmumi, ka nevajag slimnīcas, nevajag skolas utt. Nav cilvēka, nav problēmas. Ja atbrauc un paskatās cilvēkam acīs, runā ar viņu, tad ir pavisam citi lēmumi un risinājumi. Jebkurā lielā sapulcē var atrunāties, bet pavisam citādāk ir tad, ja pie apaļā galda pretī sēž profesionāļi. Tikšanās laikā ar rajonā redzamākajiem zemniekiem, lauksaimniecības konsultantiem un klātesot Preiļu Lauku atbalsta dienesta vadītājam Uldim Konečnajam, J. Dūklavs dzīvi interesējās arī par savas vadītās ministrijas struktūru darbību, tostarp Pārtikas un veterinārā dienesta darbību, izdiskutēja galvenās problēmas. Izskanēja arī jautājumi par darba aizsardzību un ugunsdrošību: cik reizes pārbauda, kāpēc to dara un kāpēc tādā laikā, kad zemniekam ir intensīvākais ražas novākšanas laiks. Pārbaudītājam vienalga, ir šodien viena saulaina diena vai nē. Kāpēc pārbaudēm neizvēlas lietainu dienu, jo mūsu zemnieki nav pārlieku bagāti un bieži vien paši strādā uz tehnikas.

Mēs gribējām un parādījām ministram Krāslavas linu fabriku un kaņepju sējumus Piedrujas pagastā, jo zemnieki apsver iespēju linu audzēšanu aizstāt ar kaņepju audzēšanu, kurām ir dažas priekšrocības, galvenokārt tāda, ka iespējams novākt no graudaugiem atšķirīgā laikā, kas zemniekam ir ļoti svarīgi no tehnikas optimālās noslodzes viedokļa. Otra būtiska priekšrocība — nesagulst veldrē. Noieta jautājumā nav problēmu, bet nav skaidrības par samaksu. Kaņepju audzēšana ātri attīstītos, ja Zakrevska kungs varētu konkrēti pateikt zemniekiem cenu, par kādu pieņems kaņepes pārstrādei. Šodien tas nav zināms. Taču pašam Zakrevska kungam ir izmēģinājuma sējumi, kur visu varēs aprēķināt, jo bez tādiem izmēģinājumiem riskēt ar lielām summām būtu muļķīgi.

Krāslavas ir draudzīgs novads: lai gan šis bija ministra brauciens uz Krāslavu, mēs noorganizējām viņam tikšanos ar piena ražotāju kooperatīva “Avots” vadītāju Valentīnu Augustovu. Saruna bija par piena iepirkuma cenām, subsīdijām un tālāko nozares perspektīvu, kooperatīva darbību, atbalstu mazāk labvēlīgajiem reģioniem. Ministrs apliecināja, ka nevar pamest novārtā piena lopkopību, veicot nākamo dotāciju sadali, kas tiek darīts kopīgi ar lauksaimnieku asociāciju. Diemžēl Latvijā dažādu lauksaimnieku asociāciju ir savairojies tik, ka tagad strīdas savā starpā, zemnieki ir sašķelti.

Viens no interesantākajiem bija Aleksandra Ivanova z/s Raudovišķi” apmeklējums Kalniešu pagastā. Zemnieks, kurš sācis burtiski no nulles, pamazām kļuvis nopietns spēlētājs lauksaimnieciskās produkcijas tirgū vismaz pēc mūsu mērogiem. Viņam ir aptuveni 700 ha graudaugu, plus gaļas liellopi. Ministram bija iespēja redzēt, ar kādu tehniku zemnieks strādā, kādos laukos, un Ivanova kunga uzraudzīts, ministrs pats kādu laiku vadīja kombainu pa lauku, kuļot graudaugus. Izrādās, ministra pavadītāji cerēja paskatīties uz padomju laika “Ņivu”, bet ieraudzīja mūsdienīgu rietumvalstī ražotu graudaugu kombainu. Sarunās ar zemnieku viens no aktuālākajiem bija jautājums par atbalsta maksājumiem zemniekiem, kas saimnieko mazāk labvēlīgajā apvidū. Otrs jautājums bija par akcīzes nodokļa degvielai atmaksu. Pēc ministra vārdiem spriežot, šim gadam naudas jāpietiek, bet viņš arī informēja, ka tiek strādāts pie iekrāsotās degvielas lauksaimniekiem.

Krāslavas alus darītavā ministrs tikās ar Nikolaju Turutu, kas pārvērtās divu nozares profesionāļu sarunā. J. Dūklavs bija patīkami pārsteigts par notikušajām pārmaiņām, jo pirms vairākiem gadiem viņš pats bija šajā objektā un atcerējās, ka tolaik šajā vietā bijis vienkārši grausts. Tagad te ir salīdzinoši neliela ražotne, kas savu alu realizē gan Latgalē, gan Rīgā. Turutas kungu interesēja jautājums par projektiem šajā nozarē strādājošajiem uzņēmējiem. Reiz viņš tādu iesniedza, bet kā alus darītājam viņam tika atteikts. Tajā pašā laikā alus ražošanai varētu saņemt atbalstu caur tūrisma projektiem. Ministrs apsolīja padomāt par šo problēmu.”

Juris ROGA