Krāslavas centrā notiek pārsimts metrus gara Rīgas ielas posma vērienīgi remontdarbi vietā, kur iela šķērso Florupīti. Kāda mūsu lasītāja, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, jautā, kāpēc šajā posmā ir uzsākta ielas būvniecība paralēli Florupītei Siena ielas virzienā? Kas par to maksās un vai nav prātīgāk šo naudu izmantot citiem mērķiem?
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks paskaidroja, ka savulaik Krāslavā tapis Rīgas ielas, kas ir tranzīta iela, rekonstrukcijas projekts un notika tā publiskā apspriešana. Pateicoties Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “LATLIT TRAFFIC” projektam, kurā vadošais partneris ir mūsu Eiroreģions “Ezeru zeme” (kopumā ir 15 projekta partneru: Ludzas, Rēzeknes, Viļānu, Maltas, Preiļu, Daugavpils, Krāslavas novada un rajonu pašvaldības Latvijā un Zarasu, Anīkšču, Utenas, Ignalinas, Visaginas un Kupišķu pašvaldība Lietuvā), rasts finansējums 220 metru gara posma tranzīta ielas rekonstrukcijai, ieskaitot caurtekas izbūvi zem ielas un krustojuma izveidi jaunas ielas izbūvei nākotnē, kura atzarosies no Rīgas ielas virzienā uz Sienas ielu, turpināsies gar avotiņu uz Aronsona ielas dzīvojamo namu masīvu, tālāk virzīsies uz uzņēmumu “Krāslavas siltums” un beigsies ar izeju uz Rēzeknes ielu.
“Tā kā Rīgas iela ir tranzīta iela, tad šīs krustojums ir tās sastāvdaļa, kas mums jāizveido atbilstoši tranzītielas prasībām,” turpina G. Upenieks. “Tas uzbērums būtībā top nākotnei, proti, ja kādreiz būs brīvi līdzekļi jaunas ielas izbūvei, kas pilsētai nepieciešama, tad krustojums jau būs gatavs un šajā vietā nekas vairs nebūs jāpārbūvē. Rīgas ielas posma remontdarbi ieilga, jo savulaik nebija atrisināti ar elektrifikāciju un telefonizāciju saistītie jautājumi. Sanāca, ka pēc rekonstrukcijas stabi atrastos uz braucamās daļas, tālab steidzami nācās risināt jautājumu ar “Latvenergo” un “Lattelecom” par šo stabu aizvākšanu un pazemes kabeļu ierīkošanu. Praksē izrādījās, ka ar stabu aizvākšanu 220 metru posmā nepietiek — ārpus tā palika viens stabs pie vecticībnieku baznīcas, kas tāpat radītu traucējumus. Mēs tā to nevarējām atstāt, lai gan tie ir papildus izdevumi un būs problēmas atrast finansējumu.
Kopumā šis ir ļoti labs projekts, kuru finansē Eiropas Savienība, Latvijas valsts un mēs (domes līdzfinansējums ir tikai 10% no projekta tāmes). Šodien mums pirmajā vietā ir Rīgas iela, kur jau strādājam pie nākamajiem projektiem un veicamajiem darbiem. Nākamā ir Rēzeknes iela ar problemātisko posmu no krustojuma ar Vienības ielu līdz poļu pamatskolai, tālāk gar katoļu kapiem ielas segums ir normālā stāvoklī. Ir vēl vairāki ielu posmi pašā pilsētā, kuru prioritātes jānosaka.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
