Neskatoties uz to, ka, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, rajons ir sašķelts trīs novados, mūspusē skolotāju tradicionālā augusta sanāksme atkal pulcēja kopā pedagogus no visām rajona skolām. Tiesa, šoreiz mazākā pulkā, jo nevarēja visus pedagogus aicināt uz priekšmetu metodiskajām apvienībām tikai tāpēc vien, ka nav vairs metodisko apvienību vadītāju. Tomēr, kā sanāksmē apsolīja izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska, šajā mācību gadā tiks meklēts kāds risinājums, lai metodiskais darbs netiktu atstāts novārtā.
Parasti skolotājus viņu tradicionālajā augusta sanāksmē ar nelielu koncertiņu priecēja Krāslavas pamatskolas audzēkņi. Lielo sarežģījumu laikā sanāksmes rīkotājiem gribējās piedāvāt ko jaunu: šajā reizē ar muzikālu sveicienu skolotājus iepriecināja un pozitīvam darbam noskaņoja Krāslavas novada pilsētas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Noktirne” Ritas Andrejevas vadībā.
Skolotājus ar savu klātbūtni pagodināja Aglonas novada priekšsēdētājs Andris Badūns un Dagdas novada priekšsēdētājs Viktors Stikuts, savukārt no Krāslavas novada ieradās domes izpilddirektors Jānis Geiba. Visi trīs saņēma ziedu pušķus no izglītības pārvaldes, ar kuras speciālistiem jau divus mēnešus kopīgi meklēts vislabākais, visreālistiskākais un optimistiskākais ceļš, risinot ar izglītību saistītos jautājumus. Politiķi vērsās pie skolotājiem ar aicinājumiem izprast radušos situāciju.
A. Badūns: “Arī Aglonas novads šogad neiztika bez zaudējumiem — Preiļu novads ir slēdzis mūzikas skolas filiāli Aglonā. Skolotājs ir cilvēks ar sūtību! Tiem, kas šajā pasaulē dzīvo ar sūtību, varbūt kādreiz jāiet strādāt gandrīz par velti. Nezinu, cik tas iespējams. Nekādā gadījumā neesmu apvainojies uz tiem skolotājiem, kuri 1. septembrī neatnāks uz darbu, jo katram pašam jāizsver šī samērība: veicamā darba, atalgojuma un savu iespēju. Arī tiem, kuri pārkvalificēsies, vēlu dzīvē airēties uz priekšu. Lūdzu jūs visus 1. septembrī un turpmāk smaidīt bērniem. Mēģiniet nerādīt sāpi, kas jums ir, jo bērni ir kā sūklīši, kas uzsūc visu labo un arī slikto. Jums jāmēģina dot viņiem kāds saules stariņš tumsā.”
V. Stikuts: “Novēlu jums optimismu, kaut arī prāts ne vienmēr to pieņem. Šajā zālē pulcējušies gudri cilvēki, kas saprot, ka uzsāktā reforma ir tikai pirmais solis, priekšā mūs sagaida tādi brīnumi, par kuriem ļaunākajā murgā nav sapņots. Jūs esat mūsu sabiedrības rītdienas veidotāji. Pildot šo sabiedrības pasūtījumu, mēģiniet iemācīt jaunajai paaudzei, ka nauda nav pats galvenais cilvēka dzīvē. Es vienmēr esmu teicis — neļausimies naudas varai, neiesim uz banku, nelīdīsim dziļi kredītos. Diemžēl mūsu sabiedrība, gribot vienā mirklī atrisināt savas personīgās vajadzības, ir nonākusi banku, arī Pasaules Bankas varā, kura tagad diktē, kā mums dzīvot. Novēlu veiksmi jaunajā mācību gadā un — nepadoties pesimismam!”
Sanāksmes gaitā izglītības iestāžu vadītājiem tika pasniegti Izglītības pārvaldes Pateicības raksti. Kāds no viņiem šajā amatā nostrādājis īsu laiku, cits ilgāku, bet daži gadiem ilgi kārtojuši izglītības lietas savas pašvaldības teritorijā. Uzstājās arī Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas kultūrfonda departamenta vadošā speciāliste Inga Misiņa, kura informēja par iespējām skolotājiem un skolām dabūt papildus finansējumu no ES fondiem.
Savukārt Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska informēja klātesošos par notikušajām izmaiņām. Jauno mācību gadu skolas sagaida ar jaunu finansēšanas modeli — nauda seko skolēnam. Šis modelis samazina likmju skaitu, un mūsu rajona teritorijā to ir par 255 mazāk. Tas tiešām ir ļoti liels skaitlis. Uz vienu pedagoģisko likmi ir 8 skolēni, bet līdz 2012. gadam uz vienu likmi jābūt 12 vai pat 13 skolēniem. Nežēlīgi cipari, kas runā paši par sevi. Skolotājiem nekas cits neatliek, kā samierināties arī ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, kurus pieņēma Ministru kabinets. Lielas izmaiņas ir pirmsskolas izglītībā — nav vairāk obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, šis jautājums novelts uz pašvaldību pleciem. Lieli mīnusi ir interešu izglītībā. Uz šī fona L. Ostrovska tomēr aicināja skolotājus nekrist panikā, bet kopīgi meklēt izeju: “Visiem mūsu skolēniem jānodrošina pieejama izglītība, īpaši pamatizglītība! Ja nepieciešams, ir jānodrošina bērnu atvešana uz skolu un aizvešana mājās.”
Krāslavas novadā 1. septembrī vienpadsmit skolas, cerams, sagaidīs visus 1935 skolēnus, strādās divas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī visas līdzšinējās interešu izglītības iestādes. Slēgta Piedrujas pamatskola, kur bez darba palikuši 12 skolotāji, arī bez atlaišanas pabalstiem šajā brīdī. Slēgta Krāslavas vakara vidusskola, kur pamatdarbs bija pieciem skolotājiem, savukārt amatu savienotāji turpinās darbu savās pamatdarba vietās. Sauleskalna pamatskola tiks reorganizēta par sākumskolu, jo šajā skolā palikuši skolēni no 1.-5. klasei. Pēc jaunajiem MK noteikumiem, ja skolā paliek tikai no pirmās līdz sestajai klasei, izglītības iestādes statuss tiek mainīts — tā kļūst par sākumskolu.
Dagdas novadā 1. septembrī septiņas skolas gaidīs 1033 skolēnus, darbosies trīs pirmsskolas izglītības iestādes un visas esošās interešu izglītības iestādes. Novads kļuvis bagātāks ar Aleksandrovas speciālo internātskolu, turpinās strādāt Dagdas arodvidusskola. Slēgta Upmalas pamatskola un Labiešu sākumskola. Sākotnēji šīs abas iestādes pārveidoja par Ezernieku vidusskolas struktūrvienībām, vēlāk, kad ieviesa finansēšanas modeli likme uz 8 skolēniem, arī šis variants izrādījās nerealizējams, un skolas nācās slēgt.
Aglonas novadā ir četras vispārizglītojošās skolas, viena internātskola, pirmsskolas izglītības iestāde, arodvidusskola, mākslas skola, sporta skola. Slēgta kora skolas filiāle. Skolēnu skaits novadā krietni mazāks, salīdzinot ar Krāslavas vai Dagdas novadu.
Salīdzinot ar pagājušā mācību gada sākumu, rajonā kļuvis par 237 skolēniem mazāk, kas ir ļoti liels sarukums. Daudzi skolotāji vēl domā, strādāt vai iet projām no skolas, jo mazajās lauku skolās ir pedagogi, kuriem stundu skaits niecīgs un arī atalgojums būs niecīgs.
L. Ostrovska tomēr aicina visus skolotājus uz darbu, sapratni un cerību: “Neskatoties uz to, ka nebūs daudzu piemaksu, izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties un bērniem nedrīkstam atteikt palīdzību. Lai arī šajā mācību gadā visi tie 9. un 12. klašu audzēkņi, kuri pabeigs skolu, varētu nokārtot valsts pārbaudes darbus ar labiem rezultātiem un pēc kāda laika satiekoties varētu jums sacīt: “Paldies, skolotāj, par to, ka vienkārši strādāji bez pienācīgas samaksas, bet citādāk nevarēji. Visiem vēlu izturību, panākumus, veiksmi un vairāk saulainu brīžu!”
Juris ROGA