Paldies draugiem

Brīnumaini, bet fakts: vecā, neizskatīgā ēka ir izturējusi 60 gadus! Tautas nama vadītāja Olga Lukjanska akcentēja, ka nav svarīgi, cik spoža tā ir no ārpuses, galvenais ir dzīvība, kas tajā mīt! Mazajā zālē vienmēr ir pulcējies daudz cilvēku, šaurajās telpās ar prieku uzņemti gan jauni draugi, gan vecie, labie paziņas, un jubilejas pasākums kļuva par spilgtu pierādījumu viņas vārdiem: neskatoties uz smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ciemos atbraukuši daudzu tuvākas un tālākas apkārtnes tautas namu kolektīvi, kā arī Jēkabpils krievu biedrības krievu dziesmu ansamblis “Rodņik”. Starp citu, koncertprogrammas pirmā dziesma “Katram vajadzīgs ir draugs” Diānas Lukjanskas un Līgas Stepiņas izpildījumā tāpat bija veltīta draudzības tēmai.
Atklājot jubilejas pasākumu, Dagdas novada pašvaldības vadītājs Viktors Stikuts un Dagdas novada pašvaldības deputāte Inese Plesņa klātesošajiem paziņoja labu vēsti — tiks uzsākta Asūnes saietu nama vienkāršota rekonstrukcija. Sāksies arī Asūnes pamatskolas vingrošanas zāles piebūves celtniecība. Tāpat vārds uzrunai tika dots Asūnes tautas nama pašdarbnieku lielākajam draugam, sirsnīgākajam cilvēkam, Krāslavas novada pašvaldības deputātam Jāzepam Dobkevičam, kurš pielika pūles, lai tiktu iedalīts rajona padomes finansējums tautas nama jubilejas svinēšanai. Nākamie asūniešus sveica Dagdas novada tautas nama pasākumu organizatore Solvita Plivča un bērnu vokālais ansamblis “Dardedzēni” ar vadītāju Anželiku Pokuli.

Jubilejas vakarā Asūnē viesojās draugi no Aulejas tautas nama — folkloras ansamblis “Aulejas sievas”. Jubilārus sveica Andzeļu tautas nama vadītāja Ļena Beitāne un deju kolektīvs “Eži” (vadītājs Aivars Platacis). Asūnieši ar sirsnīgiem aplausiem pateicās Šķeltovas tautas nama ansambļa “Zvonnica” (vadītāja Ļena Afanasjeva) dziedātājām, kāri klausījās Piedrujas tautas nama vadītājas Zitas Lukšas atvestās jaunās paaudzes vokāli instrumentālā ansambļa mūziku un dziesmas. Kā vienmēr nevainojami augstā kvalitātē bija Svariņu tautas nama kolektīva “Večerinka” (vadītāja Erna Šļahota) ugunīgās dejas. Kā veltījums visiem Asūnes tautas nama pašdarbniekiem tika rādīts klips “Anniņa vanniņā”, kuru izpildīja vietējais kolektīvs “Paziņas”. Asūniešus iepriecināja Jēkabpils krievu dziesmu ansamblis “Rodņik” (vadītāja Faina Maslobojeva), sajūsmināja Skaistas tautas nama kolektīvs “Gunepka un Co”. Pirmo reizi Asūnē viesojās Izvaltas kolēģi — sieviešu vokālais ansamblis “Blāzma” (vadītāja Anda Leikuma). Ezernieku tautas nama vadītāja Vita Vitāne ieradās kopā ar salīdzinoši jauno kolektīvu no Ezerniekiem. Pirmoreiz Asūnē ciemojās arī Indras līnijdeju grupa “Nekā lieka” Lidijas Trušeles vadībā. Pie vārda tika arī tuvākie kaimiņi — Robežnieku tautas nama vadītāja Maija Šemele ar sieviešu vokālo ansambli “Viktorija”, kuru vada Marija Karole. Tuvāk nobeigumam uzstājās Šķaunes tautas nama pašdarbnieki.

Vārds apsveikumam tika dots arī Ķepovas pagasta pārvaldes vadītājai Elitai Pontagai, Asūnes pamatskolas direktorei Ārijai Šumeiko un Asūnes pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Vilgertam.

Pasākuma vadītāja Olga starp kolektīvu priekšnesumiem ik pa brīdim iestarpināja dažus vēstures faktus. Kluba ēka tika uzbūvēta no triju represēto ģimeņu mājām un saimniecības ēkām uz kara laikā nodegušās pagastmājas pamatiem. Diemžēl par pirmo kluba vadītāju ziņas savākt neizdevās, vienīgā informācija liecina, ka tā bijusi kāda meitene no Asūnes pagasta Spīļukalna sādžas. Piecdesmito gadu otrajā pusē kultūras iestādi vadīja Viktors Ivanovskis, kura laikā ļoti aktīvi darbojās vairāk kā 40 cilvēku liels koris ērģelnieka J. Černova vadībā, kurš brauca ar koncertiem pat uz Daugavpils apriņķi. Atmiņās par šo laika posmu dalījās pats V. Ivanovska kungs.

Piecdesmito gadu beigās Asūnes tautas namu vadīja Pāvels Ļaskevičs, kurš vēlāk tajā ilgus gadu strādāja par kinomehāniķi. Diemžēl viņš jau aizgājis mūžībā.

No 1965. līdz 1973. gadam strādāja Aurēlija Medzjuta, bet šī laika posma vidusdaļā — no 1966. līdz 1968. gadam — Jadviga Plotka. Šis bija ļoti aktīvs pašdarbības laiks tautas nama vēsturē. Darbojās deju kolektīvs, dramatiskais pulciņš, tika uzbūvēta estrāde, pirmoreiz sarīkoja pilngadības svētkus, jauniešu kolektīvi izbrauca uz rajona tautas namiem. Pastāstīt vairāk par šo laika posmu tika ļauts tā laika iestādes vadītājām.

Aurēlijas un Jadvigas darbu sekmīgi ar lieliem panākumiem turpināja Vanda Kvjatkovska. Darbojās deju kolektīvs, dramatiskais pulciņš, sieviešu vokālais ansamblis. Tautas nama telpās darbojās ciema bibliotēka, kuru ilgus gadus vadīja mūžībā aizgājusi Lūcija Aišpure.

Laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam tautas namā strādāja vairāki vadītāji: Elita Pimanova, Olga Šukele, Jeļena Pjaterņeva. Vairāk kā desmit gadus — no septiņdesmito beigām līdz 1990. gadam — tautas namā par kinomehāniķi strādājis Vladislavs Papsujevičs, kurš arī tika sveikts jubilejas pasākumā.

No 1986. gada līdz 1990. gadam tautas namu vadīja Vita Šļakota (tagad Vitāne), kura šodien atbild par kultūras dzīvi Ezerniekos un pati pastāstīja par savu darbu.

Tad tautas nama dzīvē iestājās klusuma brīdis, kuru 1994. gada 1. janvārī pārtrauca tagadējā tautas nama vadītāja Olga Lukjanska. Laika posmā, kad viņa audzināja savas meitiņas, Olgu tautas namā aizvietoja Ilona Mančinska.

“Es kādreiz domāju, ka draugi ir tie cilvēki, ar kuriem kopā varēju smieties un parunāties,” jubilejas pasākuma beigās sacīja Olga. “Tagad zinu, ka draugi ir tie cilvēki, kuri aizskar tavu sirdi, tie, ar kuriem kopā varētu pavadīt stundas un kas tevi padarītu laimīgu. Mani draugi ir mana sirds, dvēsele, prieki, smiekli, asaras, mīlestība un mana dzīve. Paldies visiem draugiem, kuri šodien dāvāja asūniešiem un ciemiņiem patiesu prieku un sirds siltumu!”

Juris ROGA