Tieši pirms piecpadsmit gadiem (1994. gada rudenī) Latvijā notika pirmais skolotāju streiks. Valdībai ar grūtībām kompromisa ceļā izdevās to atrisināt.
Darbinieku tiesības uz streiku mūsu valstī garantē Satversmes 108.pants un 1998.gada “Streiku likums”. Arī šogad skolotāji 1. septembrī nolēmuši cīnīties par savām tiesībām uz darbu un atalgojumu tieši tādā pašā veidā.
No otras puses ir skolēnu tiesības svinēt Zinību dienu. Arī viņiem šī diena nekādi nesaistās ar nopietnu darbu — pirmajā skolas dienā vēl nekad nav bijušas mācību stundas. Tā ir satikšanās pēc garā vasaras brīvlaika, atkalredzēšanās prieks, jaunas cerības, kuras šogad jau laikus apēnojusi neziņa. Kurā skolā būs jāmācās, kuri skolotāji būs, kuri nē, varbūt visi būs pavisam sveši.
Vēl ir arī pirmklasnieki, kuriem šī diena vispār ir pirmo un vienīgo reizi dzīvē. Kā viņi jutīsies, nesot gladiolas (turpat vai sava auguma garumā) savai pirmajai skolotājai?
Es zinu, cik neērti jutās skolotāja 1994. gadā streika laikā.
Bērni dzimst vienmēr. Visvairāk jauno māmiņu kļūst tad, kad visiem ir darbs un ir pārliecība par rītdienu.
Ērika STEPIŅA
.jpg)
.jpg)
