Labu piemēru netrūkst

“No bijušā neko neesam likvidējuši, līdz gada beigām no sava budžeta uzturēsim visu, kas mums ir,” turpina Ē. Gabrusāne. “Šogad strādās bērnudārza grupa, internāts, pagarinātās dienas grupa, nodrošināsim pulciņa darbu, no sava budžeta nedaudz piemaksāsim pedagogiem par klases audzinātāja darbu, piemaksāsim par bibliotekāres darbu un par skolas muzeja vadīšanu. Arī pusdienas bērniem šogad nodrošināsim salīdzinoši lētas: iepriekšējā gada līmenī. Prieks, ka novada dome rīkojas godīgi, atstājot mums pagasta budžeta līdzekļus pilnā apjomā. Kas notiks 2010. gadā, mēs nezinām, jo tad būs jauns budžets. Šodien man grūti pateikt, cik labi tajā būs pārstāvētas mūsu pagasta intereses.

Tomēr arī šodien skolā ir ļoti daudz problēmu sakarā ar pedagogu darba samaksas jauno finansēšanas modeli, jo slodzes skolotājiem veidojas ļoti mazas, algas arī būs mazas. Dīvainas lietas ir ar koeficientiem, kuri faktiski darbojas pretēji loģikai: jo lielāks skolēnu skaits — jo lielāks koeficients. Vajadzētu otrādi.”

Ja kādā mazāk veiksmīgākā pagastā lasītājiem tomēr šķiet, ka Robežniekos tek piena upes ķīseļa krastos un tur nekā netrūkst, tad tie ir rūgti maldi. Viens piemērs: kopš gada sākuma Robežnieku pagasta darbinieku algas sarukušas par 40%. Samazinājums skāris visus, sākot ar pagasta vadītāju, beidzot ar apkopējām.

Toties Robežniekos ir aktīvi strādājuši projektu izstrādes un realizācijas jautājumos. Turklāt tā, ka ir ko pamācīties citiem. Pagasta speciālisti cītīgi meklē un studē informāciju par jebkuru noderīgu projektu, sazvanās ar ierēdņiem Rīgā, sarunā tikšanos, brauc un noskaidro informāciju uz vietas, vai vispār ir jēga startēt tajā vai citā projektā, jo ne katrs piedāvājums der lauku pagastam, ne vienmēr var izpildīt kritērijus. Tā ietaupās laiks un lī- dzekļi, galu galā tiek atrasts optimālais variants un realizēts, jo pats galvenais ir sasniegt pašu cilvēkiem noderīgu gala rezultātu. Labu piemēru šajā pagastā netrūkst.

Juris ROGA