Kaut arī diskusija par īsto un tehnisko krējumu Latvijā ir attīstīta, 81 % Latvijas iedzīvotāju nezina, ka šo produktu gatavo no Āfrikā un Āzijā iegūtas palmu eļļas. Vairākus gadus atpakaļ Rīgas Piensaimnieks uzsāka diskusiju par to, vai tehniskā krējuma nosaukšana par krējumu nav patērētāju maldināšana. Diskusijas rezultātā valstiskā mērogā tika pieņemta likumdošana, kas liek ražotājiem uzrādīt visas pievienotās sastāvdaļas. Tomēr ražotāji ne vienmēr ievēro uzdotās instrukcijas, kā arī patērētāji bieži ir neuzmanīgi un nepamana sīkiem burtiņiem norādīto patieso produkta nosaukumu un sastāvdaļas.
Īstais krējums
Latvijas lauki ir bagāti ganībām. Un tradicionālajā latviešu virtuvē svarīgu vietu ieņem īsts, dabīgs krējums, ko gatavo no govs piena. To liek pie zupām, salātiem, smērē uz rupjmaizes un pārkaisa ar dillēm un lociņiem. Vasaras vidū piena govju ražība ir vislabākā, un arī krējums izdodas gards un bagātīgs.
Krējumu mūsdienās ražo gandrīz tāpat, kā sendienās. Pienu nokrejo, atdzesē, ieraudzē. Klāt nācis vien pasterizācijas process, lai krējums tik ātri nebojātos, un homogenizācija. Tas ir process, kas sasmalcina piena tauku lodītes, lai krējums neslāņotos un neatdalītos. Skābajam krējumam ir tīra, pienskāba garša ar patīkamu pasterizēta produkta aromātu. Tīrs dabisks krējums ir vitamīnu un vitāli nepieciešamo aminoskābju avots.
Tehniskais krējums
Tā kā īstā krējuma ražošana ir energoietilpīga un prasa augstus pārtikas drošības standartus, ražotāji ir sākuši piedāvāt tirgū alternatīvus — lētākus krējuma variantus. Skābā krējuma izstrādājums, kam tautā jau parādījies nosaukums “smešana” vai ”tehniskais krējums”, kura sastāvā īstie piena tauki ir daļēji nomainīti pret augu taukiem. Ražojot tehnisko krējumu, piens tiek attaukots, un daļu piena tauku aizvieto ar augu taukiem. Vislē- tākos augu taukus iegūst Āfrikā un Āzijā no palmu vai kokosriekstu eļļas. Kaut arī augu tauki ir zinātnieku atzīti kā nekaitīgi, tomēr piena produktos tiem ir pievienots daudz dažādu piedevu. Lai šāds krējums izskatītos un garšotu tāpat kā īstais, tehniskajam krējumam tiek pievienoti arī stabilizatori, emulgatori, krāsvielas, kartupeļu ciete, krējuma aromatizatori un citi. Cik šāda buķete ir cilvēka organismam pieņemama un dabiska, katram atliek spriest pašam. Arī izvēle starp pašu zemē iegūtu īstu krējumu un pārstrādātu, ķimikālijām piebāztu smešanu lai paliek katra paša ziņā. Galvenais, lai izvēle būtu pamatota un apzināta.
Krējuma kvalitāte
Krējuma kvalitāti var noteikt, izšķīdinot karoti krējuma glāzē ūdens. Kvalitatīvs krējums izšķīdīs, bet nekvalitatīvs — nosēdīsies glāzes dibenā.
Krējumu var izklāt plānā kārtiņā uz stikla un ļaut, lai nožūst. Labs krējums atstās vienmērīgu baltu plēvīti, bet nekvalitatīvs — izžūstot, veidos rakstainu klājumu.
Kartupeļu cietes piejaukumu krējumam var noteikt, izmaisot krējumā nedaudz joda. Tīrs produkts jodu neuzsūks un maisījums paliks dzeltenīgā krāsā, bet cietes klātbūtne krējumā iekrāsos jodu zilganā tonī.
Ticējumi
Ja sapnī redzi krējumu — dabūsi mantojumu.
Kējumu ēst — veselība, putukrējumu ēst — cieņa un gods.
.jpg)
.jpg)
