Diena sirmgalvju mītnē

Veļas žāvētājs — pagalmā

Tradicionālās lentītes pārgriešanā bija klāt Krāslavas novada domes priekš-sēdētājs Gunārs Upenieks, Robežnieku pagasta pārvaldniece Ērika Gabrusāne, aprūpes centra vadītāja Konstancija Kirsanova, iestādes darbinieki, citi cilvēki.
Jaunajā mazgātavā pagaidām vēl trūkst vienas svarīgas iekārtas — veļas žāvētāja vieta ir tukša, bet vasaras laikā veļu var izžāvēt pagalmā. K. Kirsanova pastāstīja, ka veļas skapis ir dārgs, pašreiz nepietiek naudas tā iegādei, taču tehnoloģiskajā ķēdītē vieta telpā tam ir paredzēta un nākotnē veļas mazgātava būs aprīkota pilnībā.

Mazgātavā netīrā veļa nonāk pa vienām durvīm, tiek sašķirota, dezinficēta, iekrauta veļas mazgāšanas mašīnā. Tādas šeit divas: lielajā agregātā var ievietot uzreiz 10 kilogramus, otrajā — sadzīvē izmantojamajā automātā — uz pusi mazāk. Tajā mazgā vien virtuves dvieļus un darbinieku halātus. Tā kā veļas žāvēšanas iekārtas pagaidām nav, tad izmazgātās drēbes jau pa citām durvīm iznes laukā izžāvēt, bet pēc tam nogādā atpakaļ un liek uz mehāniskā gludināmā dēļa.

Veļas mazgātāja Jevgēnija Pivovareviča ar visiem šiem darbiem tiek galā viena pati. Katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, viņai jāizmazgā aptuveni 60 kilogramus veļas, sākot ar iemītnieku apakšveļu, beidzot ar gultas veļu.
Skuku centrā drīzumā ekspluatācijā nodos vēl vienu ļoti būtisku objektu: nesen ir pabeigta attīrīšanas iekārtu būvniecība, tur šobrīd rit iekārtu pārbaudes un ieregulēšanas process.

Rezerve pavisam neliela

Skuku sociālās aprūpes centrs, kuru veido jaunais un vecais korpuss, spējīgs uzņemt 42 iemītniekus. Pašlaik tajā uzturas 36 cilvēki, bet centra vadītāja K. Kirsanova jau bažījas, vai tikai šī nelielā rezerve būs pietiekama ziemā: “Brīvu vietu nav daudz, manuprāt, šī nelielā rezerve ziemā izsīks, jo daļa veco cilvēku sapratīs, ka vairs nespēj paši apkurināt savas mājas, nokļūt līdz veikalam, feldšerpunktam. Parasti tā vienmēr bijis — ļaudis pie savas mājas turas līdz pēdējam, bet vasaru nomaina ziema, kad vienai daļai rodas lielas problēmas gan sevi aprūpēt, gan māju silti piekurināt, jo tās arī ir vecas, ātri atdziest, krāsnis nolietojušās un slikti tur siltumu. Vasarā šīs problēmas nav tik asas.”

Šķiet, lauku ļaudis labprātāk izvēlas ierastāku vidi — dzīvi lauku aprūpes iestādē. Pēc paplašināšanas un rekonstrukcijas Skuku sociālās aprūpes centrs kļuvis krietni mājīgāks. Labiekārtota teritorija, ierīkoti bruģakmens celiņi, pat izrakta metrus septiņus dziļa aka, kas pilna ar dzidru, vēsu ūdeni! Starp citu, aka lieti noder centralizētās ūdensapgādes pārtraukuma gadījumā. Ēku iemīļojuši putni, kuri veido ligzdas zem kores, par ko iestādes vadītāja nav sajūsmā, jo sienas kļūst netīras. Bet esot arī tautas ticējums, ka putnus nedrīkst traucēt, jo tad ēkā var iespert zibens. Tāda, lūk, dilemma.

Pašā aprūpes centrā ir plašums, turklāt te tikpat kā nav jūtama veco ļaužu mītnēm raksturīgā specifiskā smaka, jo šeit ir ierīkota laba ventilācija. Jāatzīmē, ka aprūpes centra iemītnieku kontingents ir visai dažāds, iestādes kolektīvam sevišķi daudz darba ir ar gulošajiem un slimajiem: ir sirmgalvji, kuriem vāja redze, dzirde, citas veselības problēmas. Ir tādi, kuri mūža nogalē vairs nevēlas nevienu redzēt, bet netrūkst arī tādu, kas pilnu krūti priecājas par dzīvi, labprāt kontaktējas, svin svētkus paši un pie citiem nāk ciemos.

Jubilāri

Nupat divi centra iemītnieki nosvinēja savas dzīves jubilejas: Jānim Koledam 25. augustā apritēja 80 gadu, savukārt Pēterim Ļaksam 23. augustā palika 70 gadu. Svinēja kopīgi vienā dienā, ar ziediem un dāvanām jubilārus sveica pagasta pārvaldniece Ērika Gabrusāne, iestādes kolektīvs, centra iemīt-nieki un draugi, kuri viņus apciemoja. Galdu 28 cilvēkiem jubilāri uzklāja par savu naudu. Katra aprūpes centra iemītnieka rīcībā paliek neliela daļa pensijas, tālab viņiem ir iespēja gan vienam otru apdāvināt dzimšanas dienā, gan sarīkot svinības, gan nopirkt sev kādu kārumu vai kādu nieku.

Juris ROGA