Pirms novadu izveides nozīmīgākos svētku pasākumus mūsu rajonā un pilsētās finansiāli atbalstīja rajona padome no sava budžeta.
Vai nākotnē mums nedraud tas, ka izzudīs rajona kultūras dzīvē tik nozīmīgs pasākums kā, piemēram, starptautiskais mazākumtautību mūzikas festivāls “Latgales vainags” Indrā un vairāki citi interesanti svētku pasākumi?
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Jā, tā tas bija, ka no rajona padomes budžeta tik atbalstīti nozīmīgākie kultūras pasākumi: jau minētais Latgales vainags Indrā, Ezera svētki Skaistā, Gurķu svētki Krāslavā un vēl daudzi citi. Cerēsim, ka arī turpmāk šie svētki būs, iespējams, ne tik plaši, kā agrāk. Salīdzinājumam atceros šī gada Krāslavas pilsētas svētkus, kuru rīkošanai tērējāmies minimāli, bet jāpasaka liels paldies kultūras darbiniekiem, kuri čakli pastrādāja, un svētki kopumā izdevās labi. Esam par to, lai kaut kādu vispārpieņemamu standartu svētkiem tomēr saglabātu.
Ja finanšu situācija sarežģīsies tiktāl, ka būs jāizdara izšķiršanās starp skolas slēgšanu vai svētku rīkošanu, tad loģiski, ka prioritāte tiks dota skolai, bet svētkiem būs divreiz vai trīsreiz mazāks finansējums. Vislielākie izdevumi svētkos mums ir viesu uzņemšanai: piemēram, ja ierodas kaut 40 cilvēki, kuri jāēdina un jāizgulda, tad katrs var aptuveni paskaitīt, ar cik lielām summām jārēķinās. Varbūt pilnā mērā nevarēsim atļauties finansēt vieskolektīvus, bet arī vietējie pašdarbnieki ir spējīgi nodrošināt kvalitatīvus priekšnesumus, vienkārši vajag viņiem palīdzēt nokļūt mūsu redzeslokā. Plānojam, ka novadā būs viens speciālists, kas koordinēs kultūras jomas jautājumus un sekos tam, lai vienā dienā novadā netiek ieplānoti un rīkoti vairāki iedzīvotājiem būtiski pasākumi, proti, lai svētki nepārklājas.”
Juris ROGA