VUGD informē: Ugunsgrēka iemesls — zibens

Kā liecina Valsts un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, šogad ir reģistrēti 20 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens.

Ugunsgrēkos nopostītas sešas ēkas — Jaunlaicenes, Maļinovas, Ūdrīšu, Sutru un Vārkavas pagastā. Šogad pirmais ugunsgrēks, kura iespējamais iemesls ir zibens spēriens, reģistrēts 24. maijā Gulbenē. Savukārt 2008. gadā pirmais šāda veida ugunsgrēks reģistrēts jau 4. aprīlī Zosēnu pagastā, bet pēdējie divi — Rīgā 8. septembrī. VUGD statistika liecina, ka 2008. gadā ir reģistrēti 37 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija zibens, 2007. gadā — 48, 2006. gadā — 24, 2005. gadā — 19, bet 2004. gadā — 33 ugunsgrēki. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no zibens, jau 18. gadsimtā krievu zinātnieks M. Lomonosovs ieteica drošu paņēmienu cīņai pret zibeni — zibensnovedēju.Aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Reālajai situācijai neatbilst priekšstats, ka zemā-kas ēkas ir mazāk apdraudētas. Ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku tās zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība” 8.nodaļas prasībām zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka būvju izmantošanas veids, būves ugunsnoturības pakāpe, ražošanas procesa ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība, būves augstums, citi rādītāji.

Savukārt Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka namu un objektu īpašnieki ir atbildīgi par to, lai zemējumu un zibensaizsardzības ierīces tiktu uzturētas lietošanas kārtībā un to pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi tiktu veikti ne retāk kā reizi sešos gados.

Inga VETERE, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece