Latgales plānošanas reģions

Ekonomiskā un finanšu krīze valstī nebūt nav sasniegusi savu zemāko punktu, jo, kā liecina sociālekonomiskās situācijas prognozes Latgales pašvaldībās, iedzīvotāju dzīves līmenis strauji sāks pasliktināties tieši šajā rudenī un nākošajā ziemā. Valsts realizētie taupības pasākumi ir noveduši pašvaldības bezizejas situācijā. Mēs, apakšā parakstījušies Latgales pašvaldību vadītāji, uzskatām par savu pienākumu vērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību uz draudošo situāciju, kādā visdrīzākajā laikā nokļūs liela daļa mūsu reģiona iedzīvotāju.

Pirmkārt, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) sagatavotie līguma grozījumi 2009. gada 2. pusgadam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem faktiski iezīmē slimnīcu bankrotu un Latgales iedzīvotāju atstāšanu bez medicīniskās palīdzības. Katastrofālais līdzekļu samazinājums stacionārās ārstniecības iestādēm Latgales reģionā novedīs pie tā, ka lauku rajonu iedzīvotājiem vispār tiks liegta stacionāra medicīniskā palīdzība. Pēc Latgales plānošanas reģiona rīcībā esošiem datiem, salīdzinot finansējuma apjomu slimnīcām šā gada 1. un 2. pusgadā, līdzekļu samazinājums ir katastrofāls:

* Daugavpils slimnīcai— 62%
* Rēzeknes slimnīcai — 58%
* Preiļu slimnīcai — 62%
* Balvu slimnīcai — 76%
* Krāslavas slimnīcai — 66%
* Līvānu slimnīcai — 82%
* Ludzas slimnīcai — 81%

Šie skaitļi nozīmē tikai vienu — stacionārā aprūpe Latgalē (un arī citur valstī, izņemot Rīgu) tiek pakļauta pilnīgai iznīcībai. Vēlamies vērst uzmanību, ka lielai daļai lauku reģionu iedzīvotāju ienākumi nesasniedz pat iztikas minimumu, tādēļ viņi nespēs apmaksāt nedz nokļūšanu, nedz ārstēšanos lielajās daudzprofilu slimnīcās. Lokālās slimnīcas un to sniegtās ārstniecības iespējas reģionu iedzīvotājiem ir vienīgā pieejamā stacionārās palīdzības forma. Tādēļ mēs nevaram atbalstīt šādu valsts veselības aprūpes politiku, kas balstīta vienīgi uz ekonomiskiem apsvērumiem. Reālajā situācijā, kad pieaug bezdarbs un strauji krītas iedzīvotāju dzīves līmenis, ir nepieļaujami veikt veselības aprūpes reformas uz nabadzīgo iedzīvotāju rēķina. Samazinot finansējumu medicīnas aprūpei reģionos un padarot nepieejamu šo pakalpojumu lielai daļai iedzīvotāju, atbildīgajām valsts amatpersonām ir jāsaprot, ka viņu rīcības rezultātā krīze, ko izjutīs ikviena ģimene, padziļināsies dramatiskos apmēros. Diemžēl līdz šim nedz Latgales plānošanas reģiona, nedz Latgales pašvaldību vēstules un aicinājumi atbildīgajām ministrijām nepieļaut šādu reformas attīstību un slimnīcu iznīcināšanu, ir palikuši bez rezultāta.

Mēs, būdami Latgales iedzīvotāju tieši vēlēti vietējās varas pārstāvji, kategoriski iebilstam pret šādu finansējuma sadalījumu, kas faktiski nozīmē, ka iedzīvotāji līdzekļu trūkuma dēļ paliks vispār bez medicīniskās palīdzības vai meklēs to novēloti, Realizējot šādu politiku, valstij ir jāuzņemas pilna atbildība par krīzes padziļināšanos un to, ka šā brīža nodokļu maksātāji nākotnē kļūs par valsts uzturētiem, darba nespējīgiem invalīdiem. Uzskatām, ka nav pieļaujama pāreja uz maksas medicīnu, kas faktiski notiek, situācijā, kad liela daļa iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma. Uzskatām, ka šāda rīcība ir noziedzīga, to neatbalstām un aicinām tā rīkoties arī citu Latvijas pašvaldību vadītājus un sabiedrību.

Otrs jautājums, kas, tuvojoties jaunajam mācību gadam, satrauc visus Latgales pašvaldību vadītājus, ir krasais finansējuma samazinājums mūzikas, mākslas un sporta skolām. Ja līdz šim šo mācībiestāžu pedagogu algas veidoja valsts piešķirta mērķdotācija, tad no šā mācību gada mērķ-dotācijas apjoms ir samazināts par 80%, kas faktiski nozīmē šo skolu pilnīgu finansēšanu no pašvaldību līdzekļiem. Taču, kā zināms, Latvijā ir pašvaldības ar ļoti atšķirīgu finansiālo situāciju un iespējām, Latgales reģiona pašvaldību vadītāji līdzekļu trūkuma dēļ būs spiesti skolas slēgt, tādējādi liedzot bērniem turpināt mācības mūzikas, mākslas vai sporta jomā. Mūsuprāt, nebūtu taisnīgi sodīt bērnus, kas dzīvo lauku reģionos tikai tādēļ, ka pašvaldībām nav naudas interešu vai profesionālās ievirzes skolu uzturēšanai.

Mēs, pašvaldību vadītāji, kategoriski iebilstam pret valsts īstermiņa problēmu risināšanu uz bērnu — Latvijas nākotnes — rēķina. Mūzikas, mākslas un sporta skolas ir pamats Latvijas zināšanu sabiedrībai, sabiedrībai, kurā dzīvo nevis patērētājsabiedrība, bet cilvēki, kas jau no mazotnes ir pieraduši izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus. Šobrīd bērniem trūcīgākos Latvijas novados tiks liegta iespēja attīstīt savu personību un iegūt izglītību mākslas, mūzikas un sporta skolās. Mūsuprāt tā ir diskriminējoša un tuvredzīga rīcība, šodienas problēmu risināšanas vārdā atsakoties no iespējas izglītot sociāli atbildīgu un pilsonisku Latvijas sabiedrību.

Tuvojoties ziemai, mūs satrauc arī pensionāru liktenis, jo, liedzot iespēju strādāt algotu darbu un paralēli saņemt pilnu pensiju, valsts šos cilvēkus ir nostādījusi neapskaužamā situācijā. Jau tagad daudzi pensionāri ir izvēles priekšā — iegādāties medikamentus vai samaksāt komunālos maksājumus. Pašvaldībās būtiski pieaug pirmreizējo palīdzības prasītāju skaits — pēc palīdzības griežas ģimenes, kur viens vai abi pieaugušie zaudējuši darbu, bet bezdarbnieku pabalstu izmaksa tuvojas beigām. Ģimenēm ir kredītsaistības un mazgadīgi bērni. Lieki piebilst, ka cerīgās prognozes par dzimstības pieaugumu, kas bija vērojams pēdējos gados, nākotnē tomēr nepiepildīsies, jo jaunajiem cilvēkiem nav drošības, ka nākotnē viņu un viņu bērnu sociālās garantijas netiks apdraudētas.

Pie šādas valsts politikas maldīgi ir cerēt, ka valsts neatrisinātās problēmas izdoties atrisināt pašvaldībām. Nodokļu ieņēmumi strauji sarūk arī Latgales pašvaldību budžetos, un jau šobrīd daudzās pašvaldībās ir beigušies līdzekļi sociālo pabalstu izmaksai. Valsts politiķu rīcība, būtiski samazinot finansējumu primāro funkciju — izglītības un medicīniskās aprūpes — nodrošināšanai pašvaldības nostādījusi ķīlnieku lomā, jo tās vairs nespēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības un realizēt tām ar likumu uzliktās funkcijas.

Šīs atklātās vēstules mērķis ir vērst sabiedrības un politiķu uzmanību uz to, ka valsts finansiālās problēmas ir nepieļaujami risināt uz mazaizsargāto iedzīvotāju, slimnieku un bērnu rēķina. Uzskatām, ka šādas rīcības rezultātā tiek diskriminēti tieši Latvijas lauku reģionu iedzīvotāji. Mēs pieprasām nekavējoties pārskatīt finansējuma sadalījumu tā, lai cietēji nebūtu reģionu iedzīvotāji, pretēja gadījumā brīdinām, ka tiks apsvērta iespēja rīkot plašas reģionālas un valsts mēroga protesta akcijas.

20 parakstu