Lielā jubileja

Svētku atklāšanai vārds tika dots Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniecei Sandrai Viškurei. Pirmie uz brīvdabas estrādes skatuves kāpa dejotāji — Tautas deju ansamblis “Dagda”, vakara gaitā dziedāja Andrupenes folkloras kopa “Sovvaļnīki”, Andzeļu sieviešu vokālais ansamblis, Ezernieku tautas nama sieviešu vokālais ansamblis, Ezernieku bērni, Konstantinovas tautas nama sieviešu vokā-lais ansamblis, apvienotais Ezernieku, Kaunatas un Rēzeknes pašdarbnieku vokāli instrumentālais ansam-blis, uzvedumu par talku rādīja Ezernieku tautas nama folkloras kolektīvs “Akmiņeica”, dejoja Svariņu tautas nama slavenā ”Večerinka”, Šķaunes tautas nama deju kolektīvs “Dancari”, Andzeļu tautas nama deju kolektīvs ”Eži”, Asūnes tautas nama pašdarbnieki dziedāja un rādīja skeču, skatītājus ar skanīgām dziesmām iepriecināja meitenes Helēna Gabrāne no Dagdas un Ilze Platace no Ezerniekiem. Koncerta izskaņā iedzīvotājus uzrunāja Ezernieku pagasta pārvaldnieks Jānis Andžāns un pateicās kolektīviem.

Vēl pirms koncertprogrammas jubilejas pasākuma ievadā Vita nolasīja aizkustinošu dzejoli par Ežezeru. Stafeti pārtvēra Andris: “Laime augt un dzīvot ezera krastā. Mūsu mājas — Ezernieki — atrodas visskaistākajā Latvijas vietā, pie Ežezera. Tas aicina cilvēku sapņot, šķīstot un vilinot dvēseli ar savu saulaino mirdzumu un ūdeņu sudrabainām nokrāsām. Daba, starodama brīnišķā daiļumā, paceļ cilvēka dvēseli pāri tai pašai.”

Vakara vadītāja arī akcentēja šīs šķietami parastās dienas vasaras nogalē neikdienišķo aspektu: “Šogad Ezernieku tautas namam aprit 80 gadi. Vai tas ir daudz? Noteikti! Iedomājieties vien, cik daudz šīs ēkas sienas ir redzējušas, cik daudz papēdīšu ir dimdināts uz šīs skatuves, un cik daudzas balsis ir pieskandinājušas šo telpu 80 gadu laikā! Šeit ir strādājuši daudzi talantīgi cilvēki.”

Neliels atskats vēsturē liecina, ka Ezernieku (tolaik Bukmuižas) tautas nams tika nodots ekspluatācijā tālajā 1929. gadā, tā dibinātājs un ilggadējs vadītājs bija prāvests Jāzeps Kazlass. Pirmās kultūras dzīves norises atspoguļoja Latvijas katoļu laikraksts “Sauleite” 1930. gadā. Citēju: “Bukmuižas nūdaļa pi ļela bīdru skaita nūturieja sovu godskortiejū sapulci. Pēc prezidija īvieļiešonas nūdaļas kapelāns J.Kazlass sniedze par pagojušū 1929. godu darbeibys pōrskotu, nu kura radzams, ka nūdaļa pagōjušū godu ir izbūviejuse tautas nomu, sareikō- juse 4 vierteigus vokorus, nūlasieja 5 referatus, nūdybynovuse losamgoldu, nūorganiziejuse steigu orķestri un kori. Sapulce sirsneigim vordim pasateice pravestam J. Kazlasam par jo pūļem un nanūgurstošū dorbu bīdreibas lobā.”

Šodien droši vien katrs pagasta iedzīvotājs gribētu sirsnīgi pateikties šim pirmajam kultūras pamatu licējam Ezerniekos. Diemžēl prāvests Jāzeps Kazlass jau ir aizsaulē. Ezernieku tautas namu tā pastāvēšanas 80 gados ir vadījuši ļoti daudzi: pēc Jāzepa Kazlasa kultūras iestādi vadīja Ivans Dorofejevs, Ivans Siļinevičs, Romāns Duncāns, Ļuba Duncāne, Sergejs Dukulis, Jadviga Dukule, Alla Mariņina, Pēteris Beitāns, Ruta Platace, Juris Tomiļins, Aina Joppe, Jeļena Beinaroviča, Ludvigs Beinarovičs, sākot ar 2007. gadu, šo darbu veic Vita Vitāne.

Savulaik ieliktā saikne ar baznīcu veicinājusi to, ka Ezernieku pagastā un ciematā visgaidītākie vienmēr bijuši sv. Ludviga svētki. Šo svētku svinēšana ir aizsākusies ļoti sen, kad tika celta tagadējā mūra baznīca par muižtura Ludviga Šabanska līdzekļiem un iesvētīta sv. Ludviga godam. Ludviga svētki vienmēr sākās ar lielo gadatirgu, uz kuru brauca tirgotāji un pircēji no tuvas un tālas apkārtnes. Visas dienas gaitā notika dažādas aktivitātes, vakarpusē sākās zaļumballe dzīvās mūzikas pavadījumā. Šī tradīcija Ezerniekos turpinās līdz pat šim laikam.

Juris ROGA