Latgalē netrūkst bērnu, kas grib labu profesiju

Strauji tuvojas rudens, pirmā skolas diena nav aiz kalniem. Vispārizglītojošo nelielo lauku skolu pedagogiem, arī pilsētu skolu kolektīviem šis būs sāpīgu pārkārtojumu laiks, jo bērnu ir arvien mazāk. Bet kā sokas mācību iestādei, kas vienīgā Dagdas novadā darbojas profesionālās izglītības lauciņā?

Dagdas arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska stāsta, ka skola viennozīmīgi pastāvēs, skolotāji strādās un izglītos jauniešus. Šovasar uzņemti audzēkņi vien trijās profesijās: pavāra palīgs (programma ēdināšanas serviss) ar divu gadu apmācību laiku, automehāniķis (programma autotransports) ar četru gadu apmācības laiku un ēdināšanas servisa speciālists (programma ēdināšanas serviss) ar četru gadu apmācības laiku. Visas valsts budžeta grupas. Katalogā pretī Dagdas arodvidusskolai ir atrodamas vēl divas profesijas: apdares darbu strādnieks (būvdarbu programma) un galdnieka palīgs (kokizstrādājumu izgatavošanas programma). Direktore paskaidroja, ka šogad tās tomēr netiks komplektētas, bet nav izslēgts, ka nākotnē šajās profesijās audzēkņus skola uz- ņems. Tie, kas jau mācās, izglītošanos turpinās un nekādu problēmu tamdēļ viņiem nebūs.

Skaitliski arodvidusskola nesarūk: pavasarī izlaidums bija 62 au- dzēkņiem, bet sākotnējo uzņemšanas plānu no 66 audzēkņiem vēlāk palielināja līdz 80, jo trīsgadīgajās un četrgadīgajās apmācību grupās atļāva uzņemt 30 audzēkņus, korekcijas grupās — 20. Faktiski plāns izpildīts un visas grupas nokomplektētas. Pat veidojas konkurence, sevišķi uz vietām automehāniķu grupā. Vēl viena no agrākajiem gadiem atšķirīga iezīme — šogad audzēkņi nākuši laicīgi, vairākums dokumentus iesnieguši jau jūlijā, bet arī šobrīd viens otrs vēl interesējas un nāk uz uzņemšanu.

I. Zavadska: “Es spriežu, ka gribētāju mācīties profesiju Latgalē ir daudz. Mums šovasar interesējās arī par apdares darbu strādnieka profesiju, kurā šogad audzēkņus neuzņemam. Šī brīža situācija liecina, ka sarukusi interese par korekcijas grupu. Jāseko pieprasījumam un jādomā, vai nākotnē tādas uzņemt. Tiesa, īsta skaidrība būs tikai septembrī, jo agrākajos gados bijis tā, ka dažādu iemeslu dēļ bērni un vecāki galīgo lēmumu pieņēma ļoti vēlu, korekcijas grupā pieteicās līdz pat novembrim.

Kopumā audzēkņu skaits skolā šogad nesamazināsies. Nākamajā gadā mums vispār būs mazs izlaidums sakarā ar to, ka četrgadīgajām grupām jāmācās gadu ilgāk nekā trīsgadīgajām, līdz ar to skolas piepildījuma ziņā jūtamies salīdzinoši droši.”

Mācību gada sākumā arodvidusskolas audzēkņiem un pedagogiem būs jāpiecieš nelielas neērtības, jo šovasar uzsākti sadzīves korpusa renovācijas jeb ēkas nostiprināšanas darbi. I. Zavadska pastāstīja, ka skolas sporta zāles remonta laikā tika konstatētas plaisas ēkas sienā un vēlāk noskaidrojās, ka visa ēka, kurā atrodas sporta zāle, aktu zāle, ēdnīca un viena no ēdināšanas laboratorijām, ir kritiskā stāvoklī, kam par iemeslu grunts un pamatu problēma.

“Pagājušajā gadā ministrijai lūdzām valsts investīcijas ēkas pamatu nostiprināšanai un remontam, esam viena no nedaudzajām izglītības iestādēm, kurām šīs investīcijas tika piešķirtas,” turpina direktore. “Darbu pabeigšanas termiņš ir 1. oktobris, būvsabiedrība ”Latgales velve” sola, ka viss tiks paveikts laikā. Mācību procesam remontdarbi netraucēs, jo katru gadu sporta nodarbības septembrī notiek stadionā, izņemot stipri lietainas dienas. Sporta zālē 1. septembrī vēl nevarēsim tikt, iespējams, arī tāpēc, ka tur jāveic milzīgo logu nomaiņa.

Pirms šī mācību gada neveicām nekādus lielus telpu remontus vai pārkrāsošanas darbus, jo gadu gaitā visu savu bāzi esam uzturējuši labā kārtībā. Nav jēgas klāt virsū kārtējo krāsas kārtu tur, kur īstenībā to nevajag darīt. Mūsu šī gada prioritāte ir dienesta viesnīca, kurā audzēkņi paliek pēc nodarbībām dzīvot. Pēc iesniegumiem redzu, ka šogad viņu būs vairāk nekā pērn. Kopš šī gada sākuma palēnām ar pašu audzēkņu spēkiem ir izremontēts ceturtais stāvs. Dienesta viesnīca ir labā stāvoklī, bet tas, kas bija izremontēts pirms četriem, jau nolietojies un atkal jāremontē. Šogad izremontēsim pirmo stāvu, kur neviens nedzīvo, bet ir liela cilvēku plūsma un atrodas daudzas palīgtelpas. Esmu pārliecināta, ka mūsu dienesta viesnīcā audzēkņu sadzīves apstākļi ar katru gadu kļūst tikai labāki.

Šovasar esam uzņēmuši četras nometnes: trīs bija karatistu, viena — mākslinieku no Jūrmalas, par ko “Ezerzemē” bija raksts. Nometnes ir mūsu papildus ieņēmumi, kurus ieguldām attīstībā.

Mācību bāze īstenībā noveco, kā jau viss cits. Pašu spēkiem centāmies daļēji atjaunot mācību bāzi automehāniķiem un ēdienu gatavošanai, bet tagad gaidīsim Eiropas naudu. Esam uzrakstījuši projektu “Dagdas arodvidusskolas mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”, kas iesniegts Eiropas Reģionālās attīstības fondam un ir arī saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas apliecinājums par līdzfinansējumu. Ieplānots pilnībā reorganizēt un atjaunot ēdienu gatavotāju un apdares darbu strādnieku mācību bāzi, kas sevī ietver gan informācijas tehnoloģiju modernizāciju, kam plānots novirzīt trešdaļu līdzekļu un kas bija obligāta prasība, gan katrā no programmām paredzēta kabinetu reorganizācija (jauni galdi, krēsli televizori, sekcijas, žalūzijas, interaktīvās tāfeles, nosūces bloki, ledusskapji un cits inventārs). Kopumā šie uzlabojumi būs pārdesmit kabinetos, plus mācību laboratorijās. Modernizētās informācijas tehnoloģijas varēs izmantot arī citu mācību programmu apguvē.”

Dagdas arodvidusskolas vadība labprāt uzsāktu arī mehanizatoru sagatavošanu, jo gan ekskavatoristi, gan ceļu būves strādnieki vajadzīgi tautsaimniecībai. Skolas direktore I. Zavadska uzsver, ka nemitīgi domā par pilnīgi jaunas profesijas mācīšanu, bet tai vajadzīga jauna mācību bāze. Galvenais nākotnes akcents — ceļu remontdarbu strādnieki. Lielas cerības tika liktas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, taču šie līdzekļi bija paredzēti esošo programmu modernizācijai, nevis jaunas atvēršanai un ieviešanai. Tas tika strikti pateikts, tālab iecere par jaunu profesiju atkal jāatliek, jo arodvidusskolai nav pietiekamu līdzekļu bāzes izveidei, un šajā jautājumā noteikti vajadzīga palīdzība.

I. Zavadska: “Ja vien rastos izdevība, mēs noteikti to izmantotu, jo vairāk tāpēc, ka pēc raksta avīzē vēlreiz pārliecinājāmies — interese par šo profesiju ir. Arī telpas mums ļauj ieviest jaunas profesijas, jauna profesija dotu impulsu skolas izaugsmei.”

Juris ROGA