Tālajā 1966. gadā būvētais ūdens tornis Andzeļu pagastā savu laiku ir nokalpojis un vairs netiek izmantots ciemata ūdens apgādes sistēmā, kopš Andzeļu pagasta pašvaldība realizējusi projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Andzeļu pagasta Andzeļu ciemā”.
Veco ķieģeļu būvi ar tās palīgaprīkojumu jau otro gadu aizvieto modernas iekārtas — uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, otrā pacēluma sūkņu stacija un ūdens rezervuārs, kā arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, par kurām pirms kāda laika esam stāstījuši “Ezerzemes” lasītajiem. Tornim vietējie tomēr ir atraduši pielietojumu — uz torņa ūdens tvertnes ir izvietota antena, kas nodrošina pieeju internetam no tuvējās pamatskolas datoriem.
Tomēr visu pārkārtojumu gaitā par vienu svarīgu lietu te ir aizmirsuši. Iespējams, ka pats tornis nevienu neapdraud, lai gan pat paviršs vizuāls apskats rada pretēju iespaidu. Briesmas veselībai un dzīvībai noteikti rada kāpnes, pa kurām jebkurš (pat pirmklasnieks) varētu mēģināt uzrāpties līdz pat pašai torņa augšai, jo kāpšļi sākas no pašiem torņa pamatiem un piekļuve tām nav nekādi ierobežota. Skaidrs, ka pagastu pārvaldēm tagad nav naudas, tomēr vietu, kuras tuvumā skraida bērni, vajadzētu padarīt drošāku.
Starp citu, šovasar Andzeļos divos lielos objektos strādā celtnieki. Varbūt novada vai vietējās amatpersonas varētu ar viņiem vienoties, lai palīdz rast risinājumu vismaz tam, kā padarīt torņa kāpnes grūtāk pieejamas bērniem un skolēniem. Diez vai tas prasa lielu darbu un naudu. Pasaulē ir daudz atsaucīgu cilvēku, kāpēc gan tādi nevarētu būt celtnieku pulkā?
JURIS ROGA
.jpg)
.jpg)
