Skolas neslēgs un neapvienos, pārvaldes reformēs

— Acīmredzot visgrūtākie lēmumi novados taps tieši skolu tīkla optimizācijas jautājumā. Vai Krāslavas novadā plānojat slēgt mazās un neefektīvās lauku skolas?

— Kopīgi meklējam risinājumu, lai nodrošinātu bērniem pieejamību skolai iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai. Tiekamies ar skolotājiem, vecākiem, pagastu pārvaldēm, runājam par šo iespēju, bet slēgt skolas neplānojam. Tiesa, novadā ir virkne problemātisku skolu, kuru tālāka pastāvēšana apdraudēta: Skaistā, Kombuļos, Au- lejā, kā nākamās varu nosaukt Kalniešu skolu un poļu skolu Krāslavā. Izvaltas skolā ir 86 skolēni, tur pedagogi paši saka, ka daudz jāpiestrādā pie jautājuma, kā skolai izdzīvot nākotnē. Apzinoties problēmas nopietnību, pētām dažā- dus variantus, arī par piemaksu skolotāju algām no pašvaldības budžeta. Sākumā jāsaskaita, cik naudas tam vajag, tad jārunā — cik varam atļauties dot.

Mazo bērnu, sevišķi pirmklasnieku, pārvadāšana uz Krāslavas skolām, manuprāt, līdz labam galam nenovedīs. Te summējas jautājums par ceļu stāvokli, bērnu drošības jautājums dienas tumšajā laika posmā, transporta nodrošinājuma iespējas, lai mazo skolnieku, kurš mā- cības beidz ap pusdienlaiku, tūlīt nogādātu mājās, neliekot viņam stundām gaidīt autobusu, kurš pēc vecāko klašu skolēniem ierodas vakarpusē. Tās ir papildu izmaksas, kuras citreiz līdz galam nepaskaitām, bet tās ir.

— Vai šīs problemātiskās skolas ar nedaudz bērniem reāli var turpināt pastāvēt?

— Manuprāt, vēl svarīgāks jautājums par bērnu skaitu ir tas, vai skolotājs vispār būs ar mieru strādāt par zemu samaksu. Pilnīgi reāli var sanākt tā, ka dažviet skolotāji 1. septembrī neatnāks uz darbu. Ko tad darīsim? Protams, skolotāju algas ļoti būtiski samazinās, tālab ir šis pirmais jautājums: viņi piekrīt tādiem darba apstākļiem, vai — nē? Otrais jautājums: vai vecāki piekrīt, ka viņu bērni mācās apvienotajās klasēs? No pirmās līdz ceturtajai klasei šis jautājums nav tik būtisks, bet vecākajās, sevišķi 9. klasē, tas jau ir nopietni, un ir jāmēģina saņemt rakstisku vecāku piekrišanu. Ir skolas, kur skolotāji pieceļas un atzīst, ka apvienotajā klasē viņš nevar nodrošināt bērniem izglītības kvalitāti atbilstoši valsts standartam.
Domāju, ka 1. septembrī mācības sāksies visās skolās, jo lielos vilcienos skaidrība ir. Aizķeršanās bija ar Skaistas un Kombuļu skolu, bet ceru, ka skaidrība drīz radīsies.

— Ja arī tā, vai skolotājiem lauku skolās darbs būs visam mācību gadam? Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pieļauj, ka skolas varētu slēgt arī gada vidū, ne tikai no 1. septembra.

— Saprotu, ka ar 2010. gadu varētu būt pārmaiņas, bet tas nebūs solīdi — uzsākt un nepabeigt. Ja izdosies optimizēt skolu telpu izmantošanu, par ko pārvaldēs jau domā — vai apkurināt visu skolu, vai pusi ēkas, vai pārvaldei pārcelties uz skolu, tad būs pietiekama līdzekļu ekonomija un darbu varēs turpināt.

— Jums tiešām ir dziļa pārliecība, ka mazās skolas spēs tālāk funkcionēt laikā, kad valsts samazina finansējumu, laukos krasi sarukusi dzimstība un bērnu skaits?

— Ja pagastos izdosies pārkārtot ēku noslogotību, varbūt izdosies. Katrā ziņā mums pats galvenais jautājums ir 1.-4. klašu liktenis. Ja galējā variantā mazās skolas tomēr nespēs funkcionēt, noteikti mēģināsim saglabāt pagastu centros 1.-4. klases.

— Vai esat piedāvājuši tuvākajām lauku skolām apvienoties? Kādēļ neapvienot, piemēram, Aulejas un Kombuļu skolu, izveidojot vienu noslogotāku un stabilāku, vai tam pretojas skolu vadība, pedagogi?

— Šodien cilvēkam ir trīsistabu dzīvoklis, ja viņš paņemtu pie sevis kaimiņu, tad noteikti būtu lētāk un vieglāk visus rēķinus samaksāt. Tā arī šeit ir.

— Tātad tam pretojas pedagogi?

— Jā, turklāt ne tikai pedagogi, bet visi kopā — skolotāji, pagastu pārvaldes, vecāki. Ir dažādas situācijas. Aulejā gandrīz visi skolotāji ir vietējie cilvēki. Saprotu pagastu pārvaldes, jo viņus interesē vietējie cilvēki: ja tos atlaiž, tad pēc kāda laika šie paši cilvēki nāks pēc sociālās palīdzības. Vai pārvaldes vadītājam tas vajadzīgs? Nē. Līdz ar to visi cenšas paturēt cilvēkus darbā, kuram cik to iespēju ir, turklāt tās visu laiku samazinās. Plus vecuma problēmas: mobilāki ir jauni cilvēki, bet vairākums lauku skolotāju nav gados jauni, viņu vecumā nemaz nav tik viegli pārcelties uz citu dzīvesvietu.

— Ja tomēr sāksies mazo skolu apvienošana?

— Diez vai, jo tie paši aulejieši man saka, kāpēc braukt uz Kombuļiem, labāk laidiet autobusu uz Krāslavu. Kā vienu no argumentiem viņi akcentē sporta zāles trūkumu Kombuļos. Bija jautājums par filiālēm, bet, tā kā skolu direktori vairs nestrādā kā direktori, viņiem vairs nav tās slodzes, tad te ekonomija nesanāk un veidot filiāles pašlaik nav nekādas jēgas.

— Arvien dažas pašvaldības turpina ieguldīt lielus līdzekļus savās skolās. Vai tas būtu jādara šajos apstākļos? Pēc kāda laika var izrādīties, ka ēka vairs nevienam nav vajadzīga, bet novada domei pārmetīs līdzekļu izniekošanu. Varbūt ir citas jomas, kur ieguldīt finansējumu?

— Par to, kas padarīts agrāk, man grūti atbildēt. Tas, ko iegulda tagad, ir vairākkārt pārdomāts, ņemot vērā reālo situāciju. Taču ir jāsaprot, ka šodien nevienam nav pilnīgas skaidrības par to, kas Latviju sagaida nākotnē.

— Cik patiesas runas par Krāslavas pamatskolas un Krāslavas Valsts ģimnāzijas apvienošanu?

— Esmu dzirdējis šīs baumas. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu faktiski neiespējami apvienot šīs abas skolas. Tās arī turpmāk strādās kā atsevišķas izglītības iestādes. Vienā jautājumā gan mums jāievieš izmaiņas. Es domāju, ka vienreiz būtu jāizbeidz prakse, kad vienā skolā, vienalga, lauku vai pilsētas, bērni mācās pēc vienām grāmatām, bet, aizgājuši uz otru — pēc citām. Tie ir papildus izdevumi vecākiem, lieks stress. Šo jautājumu mēs noteikti risināsim kā primāro.

— Kas notiks ar interešu izglītību?

— Indrā turpinās darbu mūzikas un mākslas skola, jo viņi ietaupīja naudu no rajona padomes piešķirtā finansējuma, tālab līdz gada beigām spēs iztikt bez līdzfinansējuma no novada budžeta. Arī Krāslavas sporta skola turpinās strādāt bez līdzfinansējuma no novada budžeta, jo viņi tāpat ieekonomējuši līdzekļus no rajona padomes piešķirtā finansējuma. Krāslavas mākslas skolas audzēkņu vecāki maksās 9 latu līdzfinansējumu par bērnu mēnesī, Krāslavas mūzikas skolas audzēkņu vecāki — arī 9 latus.

— Krāslavas skolās dzīvojuši lepni, tāpēc jāpaaugstina maksa? Kas notiks gadījumā, ja vecāki nespēs samaksāt?

— Krāslavā dzīvojuši salīdzinoši lepnāk. Kas attiecas uz bērniem, kuru vecāki nespēj samaksāt līdzfinansējumu, tad šis jautājums ar viņiem būs jārisina caur sociālo palīdzību. Bērni varēs mācīties, jo katras tādas ģimenes materiālās iespējas tiks izvērtētas un nepieciešamības gadījumā palīdzība tiks piešķirta, taču — ar atstrādāšanu. Vispār mēs stingri izejam uz to, ka jebkura palīdzība ir jāatstrādā.

— Kāpēc pēc daudzu gadu darba tika nomainīts Krāslavas novada domes izpilddirektors? Kurš piedāvāja Jāņa Geibas kandidatūru?

— Jauni deputāti — jauns izpilddirektors. Ilgvaram Andžānam tika piedāvāts vietnieka amats, kas nozīmēja gandrīz tās pašas funkcijas, kādas bija līdz šim. Viņš atteicās. Geibas kungu izpilddirektora amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienības Krāslavas nodaļa.

— Neatbildējāt, kāpēc bija jāmaina?

— Deputāti neuzticējās iepriekšējam izpilddirektoram. Geibas kungs netika vir- zīts šim amatam pirmajā sēdē, bija ilgas iepriekšējas pārrunas. Jauno kandidatūru atbalstīja visi deputāti, izņemot divus.

— Krāslavas novada dome ir vai nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja?

— Nav. Kārtosim dokumentus, lai dome kļūtu par PVN maksātāju.

— Pagastos ir iekavēta algu izmaksa, lai gan pārvalžu budžetos šim mērķim līdzekļi ir. Krāslavas novadā iekavētas algas jau ir kā sena tradīcija, bet kāpēc jācieš pagastiem, kamēr budžeti formāli ir nošķirti?

— Tās bija tikai grāmatvedības problēmas, vakar (Upenieka kungs intervēts 14. Augustā - aut.) par to runāju, un šodien algas pagastos ir izmaksātas. Pagastiem viņu naudu neesam atņēmuši, izņemot to daļu, kas bija paredzēta deputātu uzturēšanai. Vienīgi Krāslavas domē algas vēl nav izmaksātas.

— Laukos bažījas, ka pārvaldes tiks apvienotas. Tas tiesa?

— Pārvaldes ir atšķirīgas gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan risināmo jautājumu, gan darba apjoma ziņā un citādi. Ja priekšlikumu atbalstīs deputāti, tad līdzekļu ekonomijas nolūkā uz vairākiem pagastiem būs viens pārvaldnieks. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz gada beigām, lai jauno budžeta gadu iesāktu ar sakārtotu pagastu struktūru.

— Kā un cik operatīvi to uzzinās cilvēki, kuri drīz būs spiesti papildināt bezdarbnieku rindas? Viņi jau tagad varētu sākt interesēties par darbu Anglijā, Amerikā, Kanādā vai citur, nevis zīlēt kafijas biezumos un pēc tam kost pirkstos...

— Ja es zinātu, ar ko man pašam tas viss beigsies, arī sāktu meklēt citu darbu jau šodien. Bet ne es, ne kāds cits — mēs nezinām, kas būs rīt. Droši zinu, ka strādāsim pie pārvalžu štatu optimizācijas, bet pārvaldnieki nebūs visos pagastos.

— Aglonas novadā visi lauku konsultanti turpina strādāt, viņus tagad uztur pašvaldība no sava budžeta. Kā ir Krāslavas novadā?

— Mēs lūdzām visu pagastu pārvaldes, lai tās apmaksātu konsultantu darbu arī turpmāk. Pagastos, kuru pārvalde no sava budžeta konsultanta darbu apmaksā, šis speciālists strādā. Līdz 18. augustam Zemkopības ministrija man solīja dot ziņas par konsultantu skaitu novadā, proti, cik konsultantu štata vienību viņi turpmāk apmaksās. Vai būs trīs, vai pieci, vai vēl cik — datu šodien nav. Vadoties pēc ministrijas informācijas, domāsim, ko darīt ar pārējiem. Ja atstās maz vai nevienu, tad būs aktuāls jautājums: ja konsultants zemniekam palīdz dabūt 100 latu, vai šīs naudas saņēmējs spēj un grib kādu latu samaksāt konsultantam par pakalpojumu? Tas nozīmē, ka mums būs šis jautājums jāiestrādā saistošajos noteikumos, lai konsultants par savu pakalpojumu varētu oficiāli ņemt samaksu.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA