Tradicionālajiem svētkiem “Annas dienas Dagdā 2009” arī lemts palikt vēsturē: tie izskanēja pilnīgi jaunā formātā, pulcinot simtiem skatītāju. Un ne tikai no pilsētiņas, kas pazīstama visā Latvijā ar īpašo sakoptību. Uz administratīvi teritoriālās reformas finiša visbeidzot tika izveidots Dagdas novads, kurā ietilpst pilsēta un desmit pagastu, kas arī kļuva par izskaņu koncerta “Mums plaukt kā puķēm novadā” vadmotīvu.
Labi pazīstot katra administratīvā dalījuma stūrīti, es droši prognozēju: dzimis krietnu cilvēku, atvērtu durvju un atklātu siržu novads, kur kultūra kļuvusi par tautas dvēseli. Ja līdz šim laikam nav izdevies normāli vadīt valsti no augšas, laiks uzsākt atdzimšanas procesus no apakšas. Tautas vienotība ir krīzes pārvarēšanas svarīgākā ķīla. Jo grūtāki laiki, jo līksmāki svētki. Tā bija un tā būs vienmēr. Ar maizi vien paēdis nebūsi...
Dagdas kultūras pasākumu organizētāju talants ir visiem zināms. Šoreiz viņus uztrauca nevis finanšu problēmas, bet gan... laika apstākļi. Divu dienu programmā taču vairākums pasākumu notika brīvā dabā, bet sinoptiķi solīja visnevēlamākās prognozes. Taču, kā saka, nav ļaunuma bez labuma. Vasaras svelme netraucēja pašdarbniekiem, skatītājiem, sportistiem, bet lietus mākonīši, gluži kā pēc pasūtījuma, aizpeldēja garām koncerta laukumiem.
Piektdiena apbūra mani. Pilsētas skvērā valdīja brīnišķīga gaisotne. Tirgus rindās tika piedāvāti Latgales amatnieku unikālie izstrādājumi. Aulejas un Krāslavas keramika, grozi no Tartakas, kalumi, suvenīri... Nelaida garām izdevību arī Aglonas maizes cepēji. Viss kā pirms simtiem gadu. Pa pilsētas ielām zirga ratos vizināja bērnus, bet ceļu tiem deva automobiļi “Mercedes” un “Mazda”.
Trīs stundas skanēja mūzika un dziesmas. Zaļajās pļaviņās savu jaunradi skatītājiem dāvāja pilsētas un lauku pašdarbnieki. Pārsvarā — senie paziņas no Andrupenes, Ezerniekiem, Konstantinovas, Dagdas... Bet muzikantu trio “Broļi latgalīši” uzstāšanos es klausījos pirmo reizi. Malači dagdieši!
Sestdienā daudz cilvēku pulcējās gan ezera pludmalē, gan hipodromā. Nešaubos, ka gan sportisti, gan līdzjutēji guva abpusēju baudu. Vakarā parkā es nejauši noklausījos jautru stāstījumu par Anatola Viškura straujo braucienu. Tad jau sestdien viņš “izcēlās” gan, ja jau kļuva par dienas varoni! Viss pareizi: bez nebēdnības arī sporta svētki ir gluži kā kāzas bez mūzikas.
Ap plkst. 7.00 vakarā parkā valdīja satraucoša gaidīšana. Kaut tikai neuznāktu lietus. Veco liepu paēnā bija šauri, piesardzīgie skatītāji atvēra lietussargus. Drīz vien visu sejas atplauka smaidā: lietus mitējās. Sākās izskaņu koncerts.
Estrādes priekšā — liels pulkstenis, kas uzsācis jaunizveidotā Dagdas novada laika jauno skaitīšanu. Prezentācija — sirsnīgie vārdi un ziedi no Andrupenes, Šķaunes... Pēdējo pušķi ziedu pulksteņa ciparnīcā iesprauda Viktors Stikuts. Sekoja pirmais pārsteigums: novada vadītājs saņēma sirsnīgus apsveikumus dzimšanas dienā. Simboliski un aizkustinoši. Nē, nesākšu iepazīstināt ar plašo koncertprogrammu. Paskatieties fotoattēlos, godājamie lasītāji. Tajos — īsta Dagda ar visiem jaunveidojumiem. Viens liktenis, viena cerība...
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
