Kā saimniekojam?
Puse no mūsu 18 dzīvokļu mājas īpašniekiem ir pensionāri. Kā viņiem klājas vispārējās taupības laikā — lieki būtu stāstīt. Un tomēr arī klusēt nedrīkst pašu dēļ.
Oficiāli kooperatīva mums nav. Mājas vecākie vai pilnvarnieki aptuveni pēc gada mainās. Toties kopējās kases turētājs mums nemainīgs no 2005. gada 17. maija, varbūt tāpēc, ka šim postenim mana dzīvokļa kaimiņš pieteicās, kā saka “brīvprātīgi” pats. Kasieris vāc komunālos maksājumus, par tiem norēķinās ar pakalpojumu piegādātājiem.
Maksājumu aprēķinos, kuri tiek pavairoti visiem īpašniekiem, ņemtas šādas norādes: atkritumu izvešana (rēķināts no cilvēku skaita dzīvokļos), viss pārējais: apsaimniekošana, ūdens + kanalizācija, elektrība, zemes nodoklis un apkure, — ņemts atkarībā no dzīvokļu kopplatības.
Pa kripatai sanāk iespaidīgi. Pēc maniem aprēķiniem no 01.04.2007.g. līdz 01.04.2009.g. bija jāsavāc 10214 latus. Ar šiem līdzekļiem taupīgi varētu sakārtot daudzas neatliekamas lietas.
Ignorējot aprēķinus
Ar 2008. gada 1. aprīli iepriekšējo aprēķinu termiņš beidzās, jaunus neviens nesteidzināja, un kases turētājs maksājumus turpināja iekasēt gandrīz vai “micē”, pieprasot vēl nez kādas piedevas.
Iebilstot pret šādu voluntāro kārtību, es atsacījos no komunālo maksājumu nodošanas kasiera rīcībā, brīdinot viņu un pārējos, ka naudu iemaksāšu tikai pēc tekošo aprēķinu apstiprināšanas kopsapulcē.
Noticot apsolītajam, jūnijā es dzēsu visus parādus — un rezultātā tiku pievilts. Sekojošā kopsapulcē man neļāva pat salīdzināt manis piedāvātos aprēķinus ar citu, revidentes minēto, bet neatklāto variantu. Ar “balsu mašinēriju” steigā tika paaugstināta turpmāka maksa par apkuri, pie tam neatdalot algas fondu no malkas iegādes, kas slēpj sevī nevēlamas iespējas.
Mistiskā malka
No statistikas un preses zināms, ka cenas kurināmajam kritušās. Tomēr pēc pašmāju revidentes ziņām, pēdējo divu gadu laikā mūsu katlu mājai iepirkts vairāk nekā 700 m3. Ar šo kvantumu varētu kurināt četrus gadus, jo parasti izlieto 180-185 m3.
Sanāk, ka pie pēdējā gada siltās ziemas izkūpējis dūmos pustūkstotis kubikmetru malkas. Mistika?!
Kasieris jēdzīgu atbildi nesniedz, izvairās no skaid- rojumiem arī malkas piegādātājs, kas dzīvo mūsu mājā, un sanāk, ka malku pārdod pats sev. Cik par to izdots — nav zināms.
Svešā nauda
Ar 2007. gada 1. aprīli, nākot pretī kopsapulcei, uz gadu biju piekritis pildīt mājas apsaimniekotāja pienākumus, atslogojot no tiem kasieri.
Galvenajā rūpju objektā — katlu mājā — tika krasi uzlaboti darba apstākļi: uzmūrēti katliem jauni pamati, pilnībā nomainīta instalācija un apgaismojums, konstruktīvi pilnveidots karstā ūdens boileru darbības režīms, kurinātājam iegādāts elektriskais malkas zāģis un slīpmašīna cirvju asināšanai, malkas krāvējam nopirkta ķerra.
Rudenī ar kopsapulces lēmumu kurinātājam par 30 latiem pacelts atalgojums, papildus aprēķinos paredzot tam naudu. Kurtuvei sagādājot malku, kopskaitā 169,4 m3. Katrs pievedums tika mērīts un precīzi uzskaitīts.
Pēc manu pilnvaru beigšanās arī kasieris ienesa savu artavu “uzlabojumos”: vienpersonīgi, bez kopsapulces lēmuma paaugstināja kurinātājam atalgojumu nezināmā apjomā, uzkraujot kopējai kasei neparedzētus izdevumus.
Nabaga pacēlājs
“Veikt visas mājas lietusūdens noteku apsekošanas-attīrīšanas un veco vējdēļu nomaiņas darbus, pasūtot atbilstošo pacēlāju no SIA “Krāslavas ūdens”. Tāds lēmums bija pieņemts kopsapulcē 11.07.2007. ar atrunu, ka paredzētie 212 lati papildus vācami īpašā kontā. Tuvojas trešais rudens, bet par pacēlāju kā par nabaga bāreni runāts izvairīgi, nav arī atbildes, vai plānotā nauda savākta un tiek saglabāta.
Atriebība
Kaimiņš, kas savulaik, būdams mājas vecākais, sašmucējās ar kopējās kases naudu, sadomāja mūsu mājas iekšpagalmā celt savam autiņam garāžu. Ar to būtu atņemts gabals no jau tā minimālā zāliena un apgrūtināta malkas vedējtehnikas manevrēšana (sk. foto).
Šādu ieceri es pamatoti noprotestēju. Atbildē pret mani tika izvērsta apmelošanas kampaņa, divus mēnešus lipinot pie sludinājumu dēļa anonīmo lapiņu ar nepatiesām ziņām par maniem dzīvokļa parādiem.
Nākotnes vīzijas
Ja komunālie maksājumi ilgstoši tiek vākti bez apstiprinātiem aprēķiniem, par kases stāvokli rakstiski neviens neatskaitās, ja pašmāju revīzijas ziņas maksātājiem nav pieejamas lietu analīzei, ja kopsapulcēs tiek pieļauta apmelošana un “skaļrunu” nesavaldība — tātad šajā mājā kārtība un vispārējā gaisotne stipri apšaubāma.
Pēdējā laikā, kad kases atlikums joprojām miglā tīts, tiek piesviesta ideja kurtuvē uzstādīt jaunu katlu un steigā vākt tam naudu.
Nolūks nebūtu peļams, ja tas neizskatītos pēc avantūras: bez skices un jebkādas tāmes, bez konstruktīviem raksturojumiem, piesaucot skaitļus baumu līmenī — nopietnas tehniskās ieceres ar daudziem nezināmiem parasti šādi nerisina.
Nu bet kā pensionārus, kuru makus tukšo aizvien augošie oficiālie un pašmāju nepārdomātie tarifi, iekārdināt jauniem ziedojumiem? No gudrām galvām bija dzirdēts, ka ar balsošanu sapulcēs viss tiks atrisināts. Vai tiešām viss?
Leons PEĻNIKS, pensionārs, Dagdā
Redakcijas piebilde.
Konfliktā citu iesaistīto personu viedokli noskaidrot neizdevās.