Hilzenu dzimtas mantojums

Pašlaik pašā Dagdas centrā atrodas Svētās Trīsvienības baznīca, kuru uzbūvējis cits Hilzens — Jānis Augusts, Minskas vojevoda. Kā tas parasti notiek, ziņu par šo cilvēku palicis pavisam maz. Taču, it kā iepriekš nojaušot, Jānis Augusts atstāja mums interesantu sīkumu baznīcā, kas lieliski raksturo viņu kā cilvēku.

Svētās Trīsvienības baznīca ceturtdaļgadsimtu vecāka par Krāslavas baznīcu. 1741. gadā tā tika iesvētīta un jau uzņēma pirmos draudzes locekļus. Celtniecība noritēja brāļu jezuītu ciešā uzraudzībā, kuri tolaik stingri kontrolēja visas garīgās un kultūras dzīves sfēras. Dagdas baznīcas īpatnība ir ģipša skulptūras. Darinātas dienvidu baroka stilā, tās rotā dievnama galvenos altārus. Ar skulptūrām, lūk, saistīts galvenais noslēpums.

Skulptūru autori nav zināmi. Visdrīzāk tie ir poļu meistari, neprofesionāli skulptori, kuri XVIII gadsimtā mūsu pusē strādāja lielā skaitā. Jāsaka, ka celtniecībā tolaik mūsu rajonā bija nodarbināti vairāki tūkstoši “viesstrādnieku” no visas Eiropas. Pēc “lielā rubļa” pie mums brauca itāļi, vācieši, poļi, zviedri utt. Tiesa, īrus te it kā nemanīja. Bet tik interesanti būtu salīdzināt tos laikus ar tagadējiem...

Nezinot pašu autoru, nevar pateikt arī to, ko tieši atveidojis skulptors. Nav zināms, vai viņš centies atveidot vispārinātu tēlu vai arī konkrētas personas īpašības. Te sākas leģendas un teiksmas.

Minskas vojevoda bija jautrs cilvēks, kurš mīlēja izjokot. Starp citu, tas nemaz netraucēja viņam būt visai precīzam un ļoti akurātam dzimtā novada vēstures pētniekam. Viņa fundamentālais darbs “Inflanti”, kurā Hilzens aprakstīja Latgales vēsturi visai sīki un skrupulozi (diemžēl par to mēs varam spriest tikai pēc to cilvēku atsauksmēm, kuri lasījuši darba oriģinālu, jo 1863. gada poļu dumpja laikā visa muiža kopā ar arhīvu nodega), atstāja spēcīgu iespaidu. Starp citu, iespējams, ka Jānis Augusts kaut ko arī piedomāja... Tāds jau viņš bija cilvēks. Hilzenu dzimtā (Hulsenu Vācijā) bijuši rakstnieki, turklāt vispazīstamākais no viņiem — Augusts Ludvigs Hilzens, viens no pirmajiem vācu rakstniekiem romantiķiem.

Taču atgriezīsimies Dagdas baznīcā. Pie ieejas dievnamā skatam paveras centrālais altāris, kas veidots baroka stilā (pilastri, korintiskie kapiteļi, skulptūras, altārgleznas), virzoties pie galvenā altāra, uzmanību saista divi lieli sānu altāri, unikāls babtistērijs, kuru arī rotā skulptūras. Tāpat kā praktiski visām mūsu reģiona baznīcām, arī Dagdas dievnamam ļoti nepieciešama restaurācija... Diemžēl pašreizējais ekonomiskais stāvoklis neatstāj cerības uz problēmas drīzu risinājumu. Taču arī šodien mēs varam spriest par baznīcas interjera bagātību un krāšņumu. Bet galvenais pārsteigums mūs gaida pie izejas...

Gulošā Hilzena skulptūra saista uzmanību tikai pie izejas no baznīcas. Tā izvietota pie kolonnas, kas ir pirmā no ieejas. Baznīcas dibinātājs attēlots guļam, apmierināts un smaidīgs... Šāda veida skulptūras izvietošanas fakts liecina par dievnama dibinātāja jautro dabu un humora izjūtu. Viņš ir vienīgais, kurš var atļauties gulēt baznīcā. Hilzens labi pastrādāja... Hilzens var atpūsties... Līdz šim laikam Dagdā mēdz sacīt: “Guļ baznīcā kā pats Hilzens”. Tas tiek teikts par cilvēku, kurš iesnaudies dievkalpojuma laikā.

Dažs labs apgalvo, ka baznīcas altāru skulptūrās attēloti Jāņa Augusta piederīgie. Kas to lai zina... Cik daudz neatklātu noslēpumu glabā Latgales vēsture? Daudz. Līdz šim laikam neviens nav uzrakstījis mūsu novada vēsturi. Ziņas nākas smelties no nejaušiem un ne vienmēr ticamiem avotiem. Dārgumi atrodas mums zem kājām. Dārgumi, kurus atstājušas mums izcilo vācu bruņinieku dzimtas, tēvi jezuīti, poļu magnāti. Mūsu galvenais uzdevums ir neļaut tiem pazust. Mantojums jāizmanto ar prātu.

Andrejs JAKUBOVSKIS