Daudzas sievietes jau būs saņēmušas uzaicinājuma vēstules veikt valsts apmaksātas profilaktiskas pārbaudes ar nolūku laikus atklāt dzemdes kakla priekšvēža slimības vai vēzi, kā arī krūts vēzi. Uz šiem diviem dažādajiem izmeklējumiem uzaicinājumus sievietes saņem atsevišķi. Pirmās šādas vēstules ceļu pie Latvijas iedzīvotājām sāka šā gada 19. janvārī, un kopsummā pirmajā ceturksnī uzaicinājumi uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklēšanu tika izsūtīti 33 421 sievietei. No tām pie ārsta ieradās 1739 sievietes.
Aicinājumu uz profilaktisko krūšu rentgenoloģisko izmeklēšanu jeb mamogrāfiju pirmajā kvartālā aizsūtīja 16 619 personām, bet uz to atsaucās tikai 1548 sievietes. Statistiski tas nozīmē, ka iedzīvotāju atsaucība dzemdes kakla profilaktiskās izmeklēšanas gadījumā ir aptuveni 5 procenti, bet mamogrāfiskās izmeklēšanas gadījumā — 10 procenti.
Kādēļ mums Latvijā sieviešu atsaucība uz šīm profilaktiskajām pārbaudēm pagaidām ir tik maza? Daudzas sievietes nesaprot šo izmeklējumu būtību un nozīmi. Februārī gan presē, gan radio un televīzijā ļoti plaši tika sniegta informācija par minētajām profilaktiskajām pārbaudēm. Bet šī informācijas kampaņa ilga aptuveni 2 nedēļas, un pēc tam viss noklusa. Acīmredzot, runāts tika par maz, lai mediķu balsi sadzirdētu ikviena sieviete.
Kā notiek šī profilaktiskā izmeklēšana, un ko sieviete no tās iegūst?
Vispirms par dzemdes kakla vēzi. Uz izmeklēšanu uzaicinātajai sievietei ginekologs, vecmāte vai speciāli apmācīts ģimenes ārsts paņem no dzemdes kakla tā saukto onkocitoloģisko uztriepi. Tā ir laika gaitā sevi apliecinājusi efektīva izmeklēšanas metode, kas ļauj konstatēt pavisam agrīnas nelabvēlīgas pārvērtības dzemdes kakla gļotādas šūnās. Onkocitoloģisko uztriepi pēc paņemšanas zem mikroskopa analizē īpašs speciālists — citologs, kas tad arī dod atbildi.
Ar šo metodi var ne tikai atklāt dzemdes kakla vēzi agrīnās stadijās, bet arī laikus konstatēt priekšvēža stāvokļus, kurus ārstējot, saslimšanu ar vēzi iespējams novērst. Šo izmeklēšanu sievietēm vecumā no 25 - 70 gadiem apmaksā valsts, un ikviena šīs vecuma grupas sieviete triju gadu laikā saņems uzaicinājumu ierasties pie ginekologa onkocitoloģiskās uztriepes paņemšanai, kura pēc tam tiek nosūtīta uz laboratoriju. Sievietei pašai par šo izmeklējumu jāmaksā nav, bet, ja sieviete iet pie privātārsta, viņš par apmeklējumu drīkst iekasēt, cik lielu naudas summu vēlas (valsts sedz tikai pašas analīzes izmaksas). Ja sieviete ar vēstuli iet pie ginekologa valsts iestādē, viņai nav jāmaksā pat ne obligātā pacienta iemaksa par apmeklējumu.
Jāuzsver, ka šo onkocitoloģisko uztriepi var izmantot tikai dzemdes kakla vēža profilaksei, bet tā nedod iespēju laikus diagnosticēt citus ginekoloģiskos audzējus, piemēram, dzemdes ķermeņa vai olnīcu vēzi.
Pēc izmeklēšanas sievietei obligāti pašai jāpainteresējas par analīzes rezultātiem un par to, kas jādara tālāk. Ja rādītāji ir normā, atkārtota onkocitoloģiskā izmeklēšana jāveic tikai pēc trim gadiem. Ja uztriepē tiek konstatēta patoloģija, sievietei nepieciešama padziļināta izmeklēšana pie ginekologa vai onkoginekologa, lai precizētu diagnozi un veiktu ārstēšanu.
Jāatceras, ka priekšvēža stāvokļu un agrīna dzemdes kakla vēža gadījumā sievietei nav nekādu simptomu, tie parādās tikai ielaistās stadijās.
Ja sievietei ir priekšvēža stāvoklis, viņu iespējams simtprocentīgi izārstēt. Sievietei reproduktīvajā, tas ir bērnus dzemdējošā vecumā, priekšvēža stāvokļus ārstē ar tā saukto elektrokonizāciju, tas ir dzemdes kakla bojāto audu konusveida izgriešanu. Pēc šīs operācijas sieviete var normāli dzīvot dzimumdzīvi un dzemdēt bērnus, saglabājas visas viņas sievišķās funkcijas. Ja priekšvēža stāvokli konstatē sievietei menopauzē, tad veic plašāku operāciju — izņem visu dzemdi kopā ar dzemdes kaklu.
Priekšvēža stāvokļi obligāti ir jāārstē, jo citādi tie var pāriet tā sauktajā invazīvajā vēzī, kad ļaundabīgās šūnas jau ieaug zemgļotādā, kur tās saskaras ar limfvadiem un asinsvadiem, un līdz ar to var izplatīties no dzemdes kakla uz attālākiem orgāniem, tas ir, radīt metastāzes, kas nekad nenotiek priekšvēža stāvokļu gadījumā.
Diemžēl pašlaik Latvijā pāri par 30 procentiem dzemdes kakla vēža slimnieču pie ārsta ierodas tikai tad, kad audzējs jau ir ielaists un slimības prognoze visai bēdīga.
Valsts apmaksā arī krūts dziedzeru profilaktisko izmeklēšanu ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Arī pēc šīs pārbaudes rezultātiem sievietei pašai jāierodas iestādē, kur tika veikta mamogrāfija. Ja pacientei nepieciešami vēl kādi papildizmeklējumi, piemēram, ultrasonogrāfija vai izmeklēšana ar magnētiskās rezonanses metodi, valsts sedz arī šo diagnostisko procedūru izmaksas, un tas neprasa nekādus papildus izdevumus ne sievietei pašai, ne ārstniecības iestādei, kurā viņa tiek izmeklēta.
Mamogrāfija ir ļoti jūtīga izmeklēšanas metode sievietēm ar lielām, mīkstām krūtīm, kurās ir daudz taukaudu. Iespējams izšķirt audzējus, kas diametrā ir mazāki par 1 cm un ko bieži neizdodas sataustīt. Tāpat var saskatīt sakaļķojumus, kas atbilst tā sauktajai vēža nulles stadijai, kad ļaundabīgās pārvērtības skārušas tikai dziedzeraudu pašu virspusējāko kārtu. Taču jaunām sievietēm ar blīvām, fizioloģiski aktīvām krūtīm mamogrāfiskā izmeklēšana nav pietiekoši efektīva, te vajadzīga ultrasonogrāfija.
Krūts vēzis ir visplašāk izplatītais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Viena trešdaļa krūts vēža slimnieču pie ārsta ierodas jau ar ielaistu audzēju. Jāuzsver, ka katrai sievietei jāveic ne tikai mamogrāfiskā izmeklēšana, bet arī regulāri pašai jāpārbauda krūtis ar tausti un reizi gadā tās klīniski jāizmeklē pie ārsta.
Atsaucība uz aicinājumu izdarīt mamogrāfisko izmeklēšanu, kā jau minēts, nav liela. Par to, kāpēc pagaidām maz sieviešu iet parbaudīt savas krūtis, tuvāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas krūts slimību klīnikas vadītājs Dr. med. Jānis Eglītis: “Latvijas iedzīvotājas nav pietiekoši informētas par mamogrāfijas nozīmi. Turklāt lielai daļai sieviešu krūts vēzis asociējas ar visas krūts noņemšanu. Bet te nu gan jāsaka — jo agrīnāk krūts ļaundabīgo audzēju diagnosticēs un uzsāks tā ārstēšanu, jo lielāka ir iespēja veikt krūti saudzējošas operācijas, kad izņem tikai audzēja skarto krūts rajonu. Iespējama arī tūlītēja krūts plastika, lai abas krūtis izskatītos vienādas un glītas. Tāpat agrīnās stadijās, ja slimās krūts pusē palielināti paduses limfmezgli nav sataustami, pēc speciālas šīs limfmezglu grupas izmeklēšanas bieži vien pieļaujams to atstāt neizņemtu. Tas aiztaupa sievietei veselības traucējumus, kas saistīti ar limfas sastrēgumiem rokā gadījumā, ja paduses limfmezglus izoperē.”
Kā uzskata profilaktiskās izmeklēšanas organizatori, viens no iemesliem mazajai atsaucībai varētu būt valodas problēma. Uzaicinājumi tika rakstīti vienīgi latviešu valodā, un daudzas krieviski runājošās sievietes to saturu nesaprata. Tāpēc domājams, ka nākamajā gadā vestulēm tiks pievienots arī tulkojums krievu valodā. Jāpiebilst, ka uzaicinājums uz onkocitoloģisko dzemdes kakla izmeklēšanu derīgs visu gadu, bet uz mamogrāfiju 3 mēnešus. Tapēc gribētos aicināt sievietes, kuras šo vēstuli nolikušas malā, tomēr apdomāties un uz profilaktiskajām pārbaudēm aiziet.
Latvijas iedzīvotājām der zināt, ka līdzīga veida profilaktiski izmeklējumi jau vairākus gadu desmitus norit daudzās Eiropas valstīs, un pēc to ieviešanas dažu gadu laikā būtiski samazinājās mirstība no dzemdes kakla vēža un krūts vēža.
Laura KLIMKĀNE, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas veselības veicināšanas speciāliste
.jpg)
.jpg)
