Par semināru lauku uzņēmējiem “Finanšu piesaistes iespējas uzņēmējdarbības attīstībai lauku teritorijās”, kas 10. augustā notika Dagdas tautas namā, stāstīts laikraksta iepriekšējā numurā.
Patiesi informatīvi bagātais seminārs pulcināja visai daudz cilvēku: zālē bija manāmas uzņēmēju (zemnieku saimniecības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālie komersanti), nevalstiskā sektora pārstāvju (NVO, biedrības), pašvaldību un pašvaldību uzņēmumu speciālistu sejas.
Uzrunājot semināra dalībniekus, domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts sacīja: “Mums šodien visiem ir lielas rūpes par ikdienu, par darbavietām un ieņēmumiem, jo tā ir viena no galvenajām tēmām valstī. Uzņēmēji bieži uzdod pašvaldībai jautājumu, ko jūs darīsiet novada labā, lai mēs spētu attīstīties un sekmīgi strādāt? Man kā pašvaldības vadītājam brīžiem trūkst argumentu, jo pašvaldība nepelnīti tiek pasniegta kā galvenā darba vietu radītāja un veidotāja, bet būtībā tas tā nav. Dagdas novadā ar tirdzniecību nodarbojas 26 uzņēmēji jeb 15%, ar tūrismu — 7 jeb 4%, sniedz pakalpojumus 38 jeb 32% un ar lauksaimniecību nodarbojas 104 jeb 59%. Šie rādītāji runā paši par sevi, kāda ir novada ekonomiskā situācija un cik ekonomiski spējīgs ir šis novads maksāt nodokļus, radīt jaunas darba vietas. Tāpēc uzskatīju par savu pienākumu runāt par šo tēmu un kopā ar novada deputātiem, uzņēmējiem, banku vadītājiem meklēt iespējas, kā piesaistīt Eiropas Savienības finanses, kas vienlaikus tiek gan slavētas, gan peltas.”
Iespējams, šis seminārs lauku uzņēmējiem būtu guvis krietni plašāku rezonansi, ja uz to būtu ieradušies Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kurus pašvaldība aicināja sniegt informāciju par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnēm un valsts finanšu atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai. Diemžēl ministrijas ierēdņiem šobrīd, šķiet, ir augstākas prioritātes un citi svarīgāki uzdevumi.
Protams, kādam bija noderīgi zināt Latgales plānošanas reģiona attīstības prioritātes, ar kurām iepazīstināja Ingrīda Bernāne, paklausīties Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāves Ilzes Stafeckas informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmām un aktivitātēm, kurās notiek projektu pieņemšana, par Latvijas Garantiju aģentūras garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai.
Nav šaubu, ka arī banku pārstāvju sniegtā informācija sasniedza savu mērķauditoriju, kā arī Latgales RSIC speciālista Oskara Zuģicka un SIA “Komersantu klubs” pārstāvju stāstījums par konsultāciju un projektu izstrādes pakalpojumu sniegšanu. Tomēr tikai Ekonomikas ministrijas pārstāvji spējīgi ieviest skaidrību, kāds tad īsti ir tas ceļš, kurš ejams uzņēmējiem, kuri savā būtībā ir darba vietu radītāji un līdz ar to arī novada attīstības garants. Tāds skaidrojums šoreiz izpalika...
Juris ROGA