Mazos sola saudzēt

Aglonas novada domes vēlēšanās Aglonas novada domē ievēlēti 13 deputāti no četriem kandidātu sarakstiem, kuros kopumā bija 61 kandidāts. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Novada apvienotais saraksts (40,45%), kurā ar pirmo numuru startēja Andris Badūns, kurš arī tika ievēlēts par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Aglonas novada priekšsēdētāju. Par viņa vietnieku kļuva Antons Beķis, kurš strādā uz pusslodzi. Savukārt izpilddirektora funkcijas bez papildu samaksas pilda pats priekšsēdētājs.

— Badūna kungs! Kā sāka funkcionēt Aglonas novads?

— Mēs esam jaundzimušo novadu statusā, līdz ar to dokumentācijas kārtošana bija jāsāk no nulles. Tā izrādījās milzīga birokrātiska lieta, ar kuru saskārāmies, un viena mēneša laikā mums notika septiņas sēdes, lai gan likums paredz, ka mēnesī jānotiek vismaz vienai. Tātad novada darbības pašos pirmsākumos esam izpildījuši pusgada normu. Daudziem iedzīvotājiem, iespējams, ir neizprotama šī rutīna, bet tas bija galvenais deputātu pirmā mēneša darba uzdevums, jo bez atbilstoši likuma prasībām sakārtotas dokumentācijas novads nevarēja strādāt. Ja nav dokumentu, pilnībā apstājas finansu plūsma un neko nevaram darīt.

Uzreiz bija jāizveido arī komitejas un komisijas, jāapstiprina to nolikumi, jāievēl vadītāji un vietnieki, jo jau pirmajā dienā bija jautājumi, kas jāskata, piemēram, administratīvajai komisijai. Dokumenti ienāk, bet komisijas pirmajās dienās nebija. Tad ķērāmies pie budžeta, jo valdība ar 1. jūliju, ar pirmo dienu, kad Aglonas novads sāka darbu, samazināja novadam finansējumu par 63 tūkstošiem latu. Tas bija oficiālais samazinājums, bet bija arī netiešs samazinājums: valsts pārstāja finansēt lauksaimniecības konsultantus, kurus mūsu novads turpina finansēt no saviem līdzekļiem, kā arī valsts atņēma mērķdotāciju pirmsskolas pedagogiem, kuri tāpat jāfinansē no pašvaldības budžeta.

Mēneša sākumā apkopojām budžeta izpildes datus — debitoru un kreditoru parādus jeb, vienkāršā valodā runājot, — kam un cik mēs esam parādā, kas un cik ir mums parādā. Nācās pārskatīt visu budžetu un meklēt, kur samazināt izdevumus. Tajā pašā laikā darba likumdošana paredz, ka darba algu var samazināt tikai pēc mēneša no oficiālā brīdinājuma dienas. Tātad mums bija jāturpina maksāt visas iepriekšējās algas visiem iepriekšējiem darbiniekiem visos iepriekšējos amatos. Tagad jau visi ir brīdināti, ka būs izmaiņas darba samaksā, daudziem arī darba aprakstā un daļai darbinieku, iespējams, var būt uzteikums. Šobrīd gan neviens nav atlaists.

— Kādu profesiju, amatu darbinieki visticamāk piedzīvos darba uzteikumu?

— Tieši tagad pie tā strādājam. Budžetu esam pieņēmuši ar samazinājumu, bet tas tika meklēts sadaļās, kas neskar algas. Šoreiz vislabākajā situācijā izrādījās Šķeltovas pagasts, bet ne jau tāpēc, ka novadu vada bijušais Šķeltovas pagasta priekšsēdētājs. Savulaik, veidojot Šķeltovas pagasta budžetu, jutām krīzes tuvošanos un paredzējām tajā 15000 latu rezerves fondu, nevis izmaksājām šo naudu lielākās algās vai štatu paplašināšanai. Valsts samazināja Šķeltovas pagasta budžetu par 11000 latu, līdz ar to šim pagastam nebija problēmu. Kur tā nedarīja, tur radās problēmas, jo katram novadā ietilpstošam pagastam budžets bija jāsamazina par to daļu, kuru tam atņēma valsts. Mēs šim jautājumam piegājām tieši tā, ka aprēķini tika veikti par katru atsevišķu pagastu, pārvaldes pašas meklēja un piedāvāja, kam un cik lielu finansējumu atņemt. Novadā to tikai akceptēja. Vieglāk gāja arī Grāveros, jo algas un štati tur bija samērīgi. Kādus izdevumus samazināt konkrēti Aglonā — ar to nodarbojās galvenā grāmatvede un es. Protams, ka vissmagāk ar samazināšanu bija Aglonā, zināmas problēmas bija Kastuļinā.

— Kā tad tā? Vai tad Aglonas budžets nebija krietni lielāks nekā mazajiem pagastiem, līdz ar to ar plašākām manevra iespējām?

— Jautājums jāuzdod iepriekšējai vadībai, bet dokumentos ieraudzīju, ka Aglonas budžets bija saplānots 11 mēnešiem. Pašvaldībai jāstrādā visus mēnešus gadā, secinājums viens — 12. darba mēnesim naudu būtu jāmeklē, un acīmredzot bija doma pēc vēlēšanām naudu paņemt no Krāslavas rajona trim pagastiem.

— Pirms novadu izveides tika lauzts daudz šķēpu un izteikti dažādi minējumi par novadu izveides lietderību, funkciju sadali, pakalpojumu pieejamību, apdraudējumu lauku dzīvesveidam un tamlīdzīgiem jautājumiem. Vai nav tā, ka Aglona galu galā akumulēs un iznīcinās mazos pagastus?

— Pagaidām katra pārvalde mēģina tikt galā ar saviem samazinājumiem un savām problēmām, bet ievēlētie deputāti no Aglonas jau izteicās, ka viņi vēlētos, lai nelielos pagastus finanšu samazinājums skartu vismazāk. Divpadsmito Aglonas mēnesi meklēsim piepildīt no Aglonai atvēlētā budžeta daļas, jo galu galā tā ir mūsu visu goda lieta. Pašlaik rit darbs pie jaunajiem štatiem, šī mēneša laikā mums būs jāapstiprina jau restrukturizētais budžets. Spriežam par štatiem: ja tas ir cilvēks, kurš apkalpo visu novadu, tad viņa finansējums būs centralizēts un sastāvēs no visu pagastu līdzekļiem, ievērojot konkrētus principus, piemēram, iedzīvotāju skaitu. Jau esam izveidojuši sociālo dienestu, kurā ir visu pagastu darbinieki, tāpat attīstības plānotāju darbs vajadzīgs visam novadam, arī būvvalde nepieciešama visam novadam. Septembrī viss būs pa jaunam.

— Aglonas novadā apvienojās divu rajonu pašvaldības. Tas nav radījis iedzīvotājiem sajukumu medicīnas pakalpojumu saņemšanas un citās jomās?

— Mēneša laikā neesmu dzirdējis nevienu sūdzību. Neviens nav arī ziņojis, ka būtu saskāries ar kādu problēmu. Tas, ka problēmas tomēr ir, mēs zinām. Bet arī valsts mēģinājusi tās dažādi risināt, lai iedzīvotājiem nav lieka stresa. Mūsu novadu apkalpo Preiļu rajona tiesa, policija, prokuratūra, sadarbojoties ar Krāslavas rajona struktūrām, bet šis darbs organizēts tā, ka tas absolūti neskar iedzīvotājus. Ģimenes ārsti brauc un pieņem pacientus pagastos tāpat, kā līdz šim. Novadu apkalpo vairākas neatliekamās palīdzības brigādes: uz Aglonas pagastu brauc „ātrie” no Preiļiem, uz trim Krāslavas rajona pagastiem — no Krāslavas un Dagdas. Bet drīzumā neatliekamās palīdzības brigādes atradīsies vienotā pakļautībā. Tie, kuri iegādājušies rozā grāmatiņu, to var izmantot tāpat, kā līdz šim. Turklāt, ja šo pakalpojumu izpratīs Aglonā, iespējams, rozā grāmatiņas darbības sfēra var izplatīties tālāk, ja vien šī iestāde spēs pastāvēt un Krāslavas novads spēs to saglabāt. Šajā krīzes situācijā šī rozā grāmatiņa dod cilvēkiem reālu cerību uz konkrētu atbalstu, saņemot medicīnas pakalpojumus.

— Atgriezīsimies pie parādiem: cik lielas ir Aglonas novada kredītsaistības?

— Lielas, turklāt proporcija drausmīga: ja Šķeltovas pagastam tie ir nepilni pieci tūkstoši latu, Kastuļinas pagastam nepilni desmit tūkstoši latu, Grāveriem kredītsaistību vispār nav, tad Aglonai to ir aptuveni pusmiljons latu. Jau nākamgad no Preiļu rajona padomes mantojumā saņemsim vēl aptuveni 500000 latu kredītsaistību. Tas nozīmē to, ka kredītportfelis ir pamatīgi noslogots. Par kredītiem realizētie projekti, protams, ir cilvēciski saprotami un pieņemami, kā, piemēram, jaunā sporta halle pie Aglonas vidusskolas, bet bažas man rada tas, ka visā valstī halles būvēja pamatā par valsts investīcijām, bet Aglonas gadījumā investīcijas ir tuvu nullei. Sporta halle faktiski uzbūvēta par Aglonas budžeta resursiem, kas ir neracionāli. Tam liela māksla nav vajadzīga, vislielākā māksla ir saņemt investīcijas un līdzfinansējumu. Personīgi atbalstu tādus projektus, kur pašu līdzekļi nepārsniedz 25%, bet pārējo saņem kā Eiropas līdzfinansējumu vai citu investīciju veidā. Arī sagaidāmais mantojums no Preiļu rajona padomes tāpat ir bez lielām investīcijām, lai gan, protams, veco ļaužu pansionāts „Salinieki” ir ļoti nepieciešams un nozīmīgs objekts, kas gada nogalē novadam tiks nodots līdz ar kredītportfeli. Protams, vajag pansionātu, protams, tajā veikti vajadzīgi remonti, bet — bez investīciju piesaistes. Runa ir par to, cik prātīgi saimniekojuši.

— Tā kā tie ir ilgtermiņa kredīti, tad tas nozīmē slogu ne tikai Aglonai, bet visam novadam, līdz ar to visiem trim mazajiem lauku pagastiem.

— Jā, tā tas ir! Šķeltovā pirkām autobusu skolēnu pārvadāšanai ar valsts investīciju piesaisti. Grāveriem, kā jau teicu, kredītsaistību nav vispār, bet tas nenozīmē, ka viņi bijuši sliktāki. Te jāņem vērā arī tāds faktors, vai kredīts vispār bijis vajadzīgs? Grāveros sekmīgi apgūst pagastu apvienošanās naudu, ar ko viņu vajadzības daudzmaz tika apmierinātas un kredītam nebija jēgas. Kastuļinas pagasts ņēma kredītu, lai nopirktu transportu skolēnu pārvadāšanai un ūdens atdzelžošanas stacijai, kas viņiem bija vitāli nepieciešama.

— Daudzus gadus Latvijā kultivēja viedokli, ka slikti saimnieko tie, kam nav kredītu...

— Jā, citi tā runāja, bet šodien visi redzam, kas notiek ar tiem, kuri nepārdomāti sagrābušies lielus kredītus.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA