Skarbi, bet patiesi

Par Labiešu skolu ir skaidrība — tā būs jāslēdz, bet smags jautājums ir ar Upmalas skolas tālāku pastāvēšanu Bērziņos. Mēs esam gatavi gan ēku apkurināt, gan elektrību ieslēgt, gan kabinetus paremontēt, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) programma uz pašreizējiem nosacījumiem nav realizējama, jo nevar apvienot vairākas klases kopīgam darbam pie viena skolotāja. Iedalīto slodžu nepietiek.

Ja jau šodien pat Dagdas vidusskolai rodas dažādas problēmas, tad nelielā skolā, kur nav pat simts bērnu, problēmas ir bezmaz nepārvaramas. Manuprāt, valsts mēģinājums izveidot kombināta tipa skolas, kurās sabāzt visus bērnus kā putnus fermā, ir absurds.

— Labiešu skola būs vienīgā, kuru acīmredzot nāksies slēgt. Vai varētu būt, ka tiek slēgtas arī citas?

— Tā varētu būt. Apdraudēta skolas pa- stāvēšana Bērziņos (Upmalas), Konstantinovā un Šķaunē. Andzeļos skola ir smagā situācijā, Andrupenē situācija maz iepriecinoša, bet tomēr izredzes ir. No lauku izglītības iestādēm labākā situācijā skola Ezerniekos, taču arī tur problēmu gana. Domāju, ka mums nāksies slēgt skolas Svariņos un Bērziņos, bet Šķaunes skola ir zem liela jautājuma. Mums tiešām par to ļoti sirds sāp, jo attālumi lieli, būs jārod nauda skolēnu pārvadāšanai. Kur to ņemt, ja brīvu līdzekļu vispār nav.

— Pat vienas skolas slēgšana palielinās bezdarbnieku armiju pagastā...

— Loģiski, ka skolotāji un apkalpojošais personāls papildinās bezdarbnieku rindas. Cik liels tas pieaugums būs, konkrēti nevaru pateikt, jo veicam aprēķinus. Rīgā pieprasa ziņas, cik cilvēku paliks bez darba un cik naudas vajadzēs pabalstiem.

— Vai tā nebija rupja kļūda, ka bijušās pagastu pašvaldības lielu naudu ieguldīja tieši skolu remontā, bet tagad šīs ēkas var palikt tukšas?

— Vai tad pagastu vadītāji varēja dzīvot ar vienas dienas redzējumu un neplānot teritorijas attīstību nākotnē? Visi domāja, ka nedzīvo pēdējo dienu, un visiem pašvaldību vadītājiem bija cerība, ka laukos skola (mazāka vai lielāka), bet — pastāvēs. Līdz ar to bērniem un skolotājiem bija jārada normāli apstākļi mācībām un darbam. Turklāt, ko gan citu saprātīgu par to apvienošanās naudu varēja izdarīt? Ceļu būvei tā bija pārāk niecīga summa. Būvēt kaut kādas absurdas lietas arī nebija nozīmes.

— Vai darbu zaudējušiem lauku skolotājiem būs iespēja iekārtoties Dagdas vidusskolā?

— Domāju, ka nekādu izredžu nav, jo arī šeit notiek stundu skaita samazināšana, un pilsētas skolotāji tāpat nav priecīgi. Situācija ir ļoti smaga. Pat ja mēs slēdzam tikai vienu vai divas skolas, situācijas stabilizācijai tas vēl neko nenozīmē, jo mēs nezinām, kas būs ar finansējumu nākotnē un vai atlikušās skolas noturēsies līdz gadu mijai vai jaunajam mācību gadam, pat ja šoruden sāks darbu. Visi taču redzam, kādi brīnumi notiek medicīnas jomā. Mums jau arī nav nekādu garantiju, un varētu notikt arī tā, ka novadā paliek tikai trīs skolas. Arī tā var būt, šajā situācijā es par to nebrīnīšos, jo pašvaldības ir noliktas par kājslauķi.

— Šobrīd īsti nevar saprast, kas visu izlemj?

— Principā par skolu slēgšanu atbildīga ir IZM, lai gan ministrija mēģina uzdot to par pašvaldības līdzatbildību. Pagastā var gribēt saglabāt to vai citu iestādi, bet gala vārds, protams, pieder novada domei — deputātiem. Pagasts var izteikt savu skatījumu, ieteikt savu risinājumus līdzekļu taupībai, bet, ja naudas nav, tad nekas cits neatliek, kā slēgt. Bet ko gan maina cilvēku vēlmes, ja uz esošo skolnieku skaitu IZM apstiprinātā programma nav realizējama. Kāda tad būs tā stunda apvienotā klasē, kāda būs mācību kvalitāte, kas vecākiem un bērniem ir ļoti svarīgi.

— Kāds būs mākslas un mūzikas skolas liktenis Dagdā?

— Nauda pedagogu algām ir tikai vienam mēnesim — oktobrim, tālāk — nezinu. Par šīm skolām vēl runāsim, bet uzskatu, ka abām iestādēm jāstrādā, taču būs ļoti jāsamazina algas. Līdz gada beigām mēģināsim uzturēt, tad būs jauns budžets, redzēsim. — Vai neplānojat paaugstināt vecāku maksu par bērnu skološanos mākslas un mūzikas skolā, bērnudārza apmeklēšanu?

— Nav jēgas to darīt, jo vecāki daudz nespēj maksāt. Iegūsim tikai nedaudz vairāk naudas, bet tas būtībā mums neko nedod. Ja līdz Jaunajam gadam izvilksim, bet valsts turpmāk mūs neatbalstīs, tad mākslas un mūzikas skola beigs pastāvēt. Bet tādā gadījumā lai neviens pat necer, ka sūtīsim savus bērnus uz dziesmu un deju svētkiem. To, šajā krēslā sēžot, es apsolu.

— Dagdas arodvidusskola pastāvēs?

— Skola turpinās darbu, to nav paredzēts slēgt. Tiesa, Latvijā vairs neko droši nevar zināt. Katrā ziņā apsolu, ka morāli mēs atbalstīsim šo izglītības iestādi un nepieciešamības gadījumā aizstāvēsim. Uz tik plašu reģionu arodvidusskola Dagdā ir nepieciešama, iestādei ir labi attīstīta sava infrastruktūra, labs mācību programmu piedāvājums.

— Dažviet laukos bija arī bērnudārzi. Kas tagad notiks ar tiem?

— Ja gribam saglabāt pirmsskolas izglītības iestādi Dagdā, tad mums vajag pacensties to izdarīt arī Ezerniekos un Andrupenē. Tāpat Andzeļos kaut kāda neliela bērnudārza grupiņa ir, būtu arī citur, ja valsts politika būtu citāda. Reāli nevaram uzturēt nevienu bērnudārzu. Pat Dagdā situācija kritiska. Kaut kāds atalgojums cilvēkiem ir jāsamaksā, bet nodokļus vēl neesam samaksājuši, jo budžeta ieņēmumu daļas izpilde ir agonijā. Nauda te parādās, te tās nav. Finanšu ministram pilnvaras tik plašas, ka viņš vispār var aizturēt maksājumus pašvaldībai. Faktiski dzīvojam kara laika apstākļos, tikai — finanšu kara. Rudens pusē šī agonija vēl padziļināsies. Ja mēs budžeta iestādēs atlaižam strādājošos, kuri ir stabilākie nodokļu maksātāji, saruks naudas daudzums arī pašvaldības kontā. Jo vairāk štatus samazināsim, jo mazāk naudas ieņemsim nodokļu veidā. Līdz ar to saruks naudas aprite, un tas ietekmēs visus — gan birokrātus, gan darba ļaudis, gan visu vienkāršo tautu.

— Vai pagastu pārvaldes tādas arī paliks nākotnē?

— Darbinieku skaits tajās ir atšķirīgs, jo pagasti atšķiras iedzīvotāju skaita ziņā, tātad atšķirīgi pielietojamas arī likuma normatīvu prasības. Esam izveidojuši sociālo dienestu. Normatīvi paredz vienu sociālo darbinieku uz 1000 iedzīvotājiem. Ja pagastā dzīvo mazāk, tad sociālais darbinieks tur nesaņem atalgojumu kā par pilnu darba slodzi. Izveidojām bāriņtiesu pie novada pārvaldes, bet arī attiecībā uz šiem speciālistiem ir tāds pats piegājiens — darba samaksa pēc iedzīvotāju skaita, cik nu katrā konkrētā pagastā sanāk. Pagasta pārvaldēs turpina strādāt vēl daži citi speciālisti, kas tur nepieciešami pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Dzimtsarakstu nodaļa mums viena visā novadā, strādā divi darbinieki. Protams, pārvalde katrā pagastā ir neliela, jo nav naudas.

— Tātad arī tur cilvēki nevar būt droši par rītdienu?

— Viennozīmīgi nevar būt droši to pārvalžu vadītāji, kur maz iedzīvotāju. Dagdas pagastā pārvaldes vispār nav, tā tas bija nolemts vēl pirms apvienošanās. Šodien skeptiski raugāmies uz Ķepovas pagasta pārvaldi. Uz šī gada 1. jūliju pagasta parāds pārsniedza 50000 latu, neskatoties uz to, ka valsts tur ieviesa finanšu stabilizāciju, diemžēl tā nedeva vajadzīgo rezultātu. Arī ar citām pārvaldēm mums būs problēma, jo nevarēsim uzturēt visu pārvalžu vadītāju štatus. Droši paliks tie darbinieki pagastos, kas attiecināmi pie novada domes kopējā katla, bet visur nevarēs būt vadītāji. Kaut gan te rodas cita problēma. Valsts atver jaunu stipendiātu programmu ilgstošiem bezdarbniekiem, un rodas jautājums, kas ar viņiem nodarbosies pagastos? Pagasta pārvaldes vadītājam šodien noteikta atbildība par darba aizsardzības, ugunsdrošības jautājumiem, jo mums nav citu speciālistu, kam to uzticēt. Novadā tāds viens ir, bet viņš strādā ar visa novada dokumentāciju, ikdienas darbu pagastos veic pārvalžu vadītāji.

— Par cik cilvēkiem palielināti štati novada domē?

— Nedaudz. Papildus bijušajiem viens jauns darbinieks pieņemts kancelejā, viens — grāmatvedībā. Pieņemts darbā novada ceļu apsaimniekošanas speciālists, jo mums ir 560 km pašvaldības ceļu. Kādam tomēr jāuzrauga ceļu naudas izlietojums, jāraksta atskaites un jāskatās, kas vispār notiek. Izveidoti divi dienesti — sociālais un bāriņtiesa, bet to darbinieki strādā pagastos. Starp citu, novada pārvalde veidota uz pilsētas bāzes, esošajiem speciālistiem papildus uzkrāvām novadu. Manuprāt, no valsts puses tas ir negodīgi — uzlikt papildus amatus un samazināt atalgojumu par 30%.

— Šķiet, lauku bibliotēkas šodien atrodas stabilākā situācijā nekā skolas. Tā tas ir?

— Tieši tā, bibliotēkas var justies drošāk, jo pašvaldībai jānodrošina publisko interneta pieejas punktu darbība saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti agrākajos gados. Tur ieguldīta Eiropas nauda. Lauku iedzīvotājiem informācija Lauku atbalsta dienestam drīz būs jāiesniedz datorizētā veidā. Es tikai nezinu, cik labi lauku ļaudis pārvalda šos jautājumus. Visticamāk, saskarsimies ar lielu problēmu — kā palīdzēt cilvēkiem, kuri neprot rīkoties ar datortehniku, bet viņiem jāiesniedz piepr- asījums lauku atbalsta programmās, atskaites utt. Ar 1. jūliju valsts likvidēja lauku konsultanta štata vienību, kas varēja ar šiem jautājumiem nodarboties. Mēs gan domājam, ka vismaz vienu lauku konsultantu novadā vajadzētu. Ir pat solījumi, ka vienu valsts varētu nofinansēt, bet es nevaru iedomāties, kā viņš tiks galā ar milzīgo darba apjomu. Bija tā, ka cilvēks saņem aploksni, atver vaļā, un, ieraudzījis dokumentu paketi, kura grūti izprotama pat speciālistam ar augstāko izglītību, izmisis skrēja pie konsultanta, lai tas palīdz tikt galā, ko tajā sarežģītajā valodā no cilvēka grib izlobīt informācijas pieprasītāji. Iespējams, šis varētu būt darba lauciņš, kurā realizēt privātprakses iespējas. Atklāts paliek jautājums, kurš varēs samaksāt par pakalpojumu, jo lauciniekam pat 10 lati ir nesamērīgi augsta cena.

— Kādu palīdzību varat nodrošināt trūcīgajiem, kuru pilsētā un it sevišķi laukos ir gana daudz?

— Tikai divus pabalstu veidus: garantēto minimālo ienākumu (GMI) un dzīvokļa atbalsta maksājumu. Nekādu citu nebūs, jo patiesībā jau šos nespējam nodrošināt, spriežot pēc pagastu atskaitēm, kuri ir palikuši parādā lielas GMI summas un pārtraukuši laukos šos maksājumus vēl pirms apvienošanās novadā. Valsts līmenī tiek spriests, ka GMI jāpalielina no Ls 37 uz Ls 50 jau tuvākajā perspektīvā. Nezinu, no kurienes tikai būs ņemt naudu šādu pabalstu izmaksai. Esam pratuši izveidot labu sociālo dienestu gan pārstāvniecības, gan kompetences ziņā, drīz būs nolikums, un vismaz šajos jautājumos problēmām nav jābūt.

— Tad kur trūcīgajam jārisina sava problēma?

— Uz vietas katrā pagastā ir sociālais darbinieks, jāiet pie viņa. Darba algu šis speciālists saņem novadā. Tas atvieglo pārvaldes budžetu, bet citādi mēs arī nevarējām ieviest vienotu pieeju sociālo jautājumu risināšanā. Nevar pieļaut, ka vienā pagastā maksā vairākus pabalstus, citā vienu vai divus. Agrāk bija tā: ja vienā pagasta budžetā atrod lieku latu, jo tam bija lielāki ienākumi, bet mazāki izdevumi, un vadība grib izskatīties labāk par citu pagastu vadītājiem, tur sāk piešķirt cilvēkiem Jaungada dāvanas vai citas balvas. Savukārt citā pagastā tajā pašā laikā nav ar ko samaksāt obligātos pabalstus. Tāda situācija rada daudz negāciju. Arī ar citu novadu vadību plānoju runāt par vienotu pieeju pabalstu jautājumā. Katrā ziņā bijušā rajona teritorijā esošajos novados tādu vajadzētu noteikti. Arī Latgales līmenī nebūtu slikti, jo pārticības ziņā neesam viens no otra tālu aizskrējuši.

— Novadā daudz vecu ļaužu. Savulaik tieši jūs bijāt iniciators pansionāta izveidei Svariņos. Kā risinās šis jautājums?

— Tas ir izsvītrots no dienas kārtības, jo viena gada laikā valstī kardināli izmainījās situācija. Izrādās, pensija ir vajadzīga ģimenēs, un vecos cilvēkus bērni izņem no pansionātiem mājās. Agrāk, labākajos dzīves gados, daudzi veci cilvēki no dzīvokļiem burtiski tika „izstumti” uz pansionātu. Šodien vairs nav pieprasījuma pakalpojumam un nav arī finanšu iespēju šo jautājumu risināt. — Savulaik Dagdas pilsētas un Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes pagastu pašvaldību vadītāji parakstīja Ministru prezidentam A. Kalvīša kungam adresētu vēstuli par valsts investīciju piešķiršanu sporta halles celtniecībai Dagdā. Kāds ir šīs ieceres liktenis?

— Sporta zāle netiks būvēta. Pie tagadējās valdības un šitādas izkalpošanās Pasaules Bankai mazpilsētā pašvaldība vispār neko nevar uzbūvēt. Ar lielām pūlēm pabeidzām bērnudārza ēdināšanas bloka remontu, lai iestāde vispār funkcionētu. Laimīgā kārtā paspējām pabeigt bibliotēkas būvniecību, pirms sākās lielā līdzekļu apcirpšana. Skolas siltināšanai sākotnēji ieskaitīja avansu 17 tūkstošus latu, sarīkojām konkursu, firma sāka iepirkt materiālus, bet tad visas investīcijas atņēma, firma jūtas smagi vīlusies. Jāsecina, ka valstī nepastāv nekāds tiesiskās paļāvības princips.

— Ja par laukiem, tad ir vēl viena problēma — kas būs ar daudzdzīvokļu namiem. Piemēram, dzirdētas sūdzības no Ezernieku pagasta, ka 3. stāva iemītniekiem dzīvi apgrūtina nokrišņu ūdeņi, bet zemākos stāvos mītošie dzīvo ar pārliecību: kāda gan viņiem daļa gar bojāto jumta segumu? Kā viņiem ieskaidrot, ka par nama uzturēšanu līdzatbildīgi visi?

— Daudzstāvu nami būtībā ir iepriekšējo pagasta pašvaldību atbildība — kur un kā ir centušies skaidrot un risināt šos jautājumus. Novadā būs vienota sistēma: ja būs iespēja juridiski nodot namus Dagdas komunālai saimniecībai apsaimniekošanā, tad laika gaitā tas tiks izdarīts. Jo neredzu citu iespēju, kā saglabāt dzīvojamo fondu. Protams, par katru dzīvokli būs jāiekasē apsaimniekošanas vai īres maksa, jo bez maksas šodien nekas nenotiek. Tāpat visi ūdensapgādes un kanalizācijas jautājumi pakāpeniski tiks nodoti Dagdas komunālajai saimniecībai, kas ir pašvaldības iestāde, un tās darbs orientēts uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Dagdas pagasts savu ūdenssaimniecību jau ir nodevis.

— Pie jums par visu komunālo saimniecību atbild tikai viena iestāde?

— Novadā ir nepilni 10000 iedzīvotāju, šajā situācijā atsevišķas struktūrvienības nav dzīvotspējīgas. Šobrīd svarīgākais ir pārdzīvot ziemu, tam tiks novirzīti visi galvenie spēki. Nākamgad apkures jautājuma nodrošināšanā iesaistīsies privātfirma, kas nodarbosies ar elektroenerģijas ražošanu Asūnē, Šķaunē un Dagdā. Siltums un karstais ūdens būs elektroenerģijas ražošanas blakusprodukts, ko firma sola piegādāt patērētājiem par zemu samaksu. Asūnē, piemēram, plānots dedzināt kurtuvē salmu ķīpas, kas būs ieguvums lauksaimniekiem. Firma jau iereģistrēta, ir noslēgts nodomu protokols, parakstīti līgumi par zemes nomu un veco katlu māju nomu. Uzskatu, novadam tas ir liels ieguvums. Jautāsiet, kāpēc izvēlētas tieši šīs vietas? Tāpēc, ka Asūnē un Šķaunē saglabāts dzīvojamais fonds ar centrālapkuri. Mums ir jāpiedāvā ciematu iedzīvotājiem šis pakalpojums, nākotnē tas jāpadara lētāks. Ja viss izdosies, arī Dagdā iedzīvotāji, kuri pārbūvējuši apkuri, ar laiku sapratīs, ka daudzdzīvokļu namu centralizētā apkure var būt ekonomiski izdevīga.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA