Pagājušās nedēļas nogalē Aglonā notika izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēde par izglītības pakalpojumiem novadā. Tā kā šis jautājums ir plašs un ļoti sarežģīts, komitejas priekšsēdētāja un deputāte Zoja Agafonova no Priežmales sēdes vadīšanu uzticēja Aglonas novada domes priekšsēdētājam Andrim Badūnam, kurš komitejas locekļiem un izglītības iestāžu vadītājiem izstāstīja savu redzējumu uz šo problēmu un deva iespēju izteikties visām ieinteresētajām personām, tostarp Preiļu un Krāslavas Izglītības pārvalžu (IP) vadītājiem. Aglonas novads savā ziņā unikāls ar to, ka to šobrīd apkalpo divas IP, jo vienā novadā apvienojušies divu rajonu pagasti.
Tā kā tagad nauda seko skolēnam uz novadu, tad tajos ir jāveido sava izglītības politika, jāskatās, kas un kā jādara. A. Badūns atzina, ka pagaidām kopīgais skatījums nesanāk un situācija jālabo. Bet ministrijai Aglonas novadā radās vēl lielākas problēmas.
“Mūsu novads bija tas, uz kura Izglītības un zinātnes ministrija momentā “uzkārās”“. Ministrijas dokumentā redzam Preiļu rajona Aglonas novadu, kurā ir Grāveru, Priežmalas, Šķeltovas pamatskola. Meklējam Aglonas vidusskolu, tās tur vispār nav. Domājam, varbūt Krāslavas rajonā. Skatāmies, ka Aglonas novads ar šīm skolām ir Krāslavas rajonā, bet Aglonas vidusskolas arī šeit nav,” stāsta A. Badūns un akcentē finansējuma problēmu, kas radās šīs kļūdas dēļ un uz ko pievērst uzmanību tālākā darbā.
Priekšsēdētājs arī aicināja visus sēdes dalībniekus ar savu darbu tiekties pēc tā, lai visi novada pašvaldības teritorijā deklarētie bērni mācītos Aglonas novadā, liekot lietā komunicēšanās prasmi, rīkojot sadraudzības pasākumus, jo šodien savstarpējos norēķinos ir jāmaksā iespaidīgas summas, bet līdzekļu trūkst.
Komitejas darba rezultātā nolemts izveidot direktoru padomi, konkrētāk, aprēķināt interešu izglītības pulciņu finansējumu un izstrādāt kārtību, kādā sadalīs mērķdotāciju. Padomi uzticēts vadīt Aglonas vidusskolas direktorei Lidijai Šatilovai, jo tā ir lielākā skola novadā. Nolemts turpināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pirmsskolas izglītības iegūšanai.
Aglonas novads grib saglabāt visas skolas. A. Badūns domā, tas ir iespējams ar vienu nosacījumu: “Ja mēs saņemsim iepriekšējās pārrunās panākto vienošanos par finansiālu atbalstu Grāveru skolai no Latvijas pareizticīgo baznīcas Sinodes. Atbalsts bija solīts, mums to tuvākajās dienās vajag juridiski noformēt, lai varam lemt tālāk jautājumu par Grāveru skolas likteni, jo uz šodienu ar tiem līdzekļiem, kas paredzēti no valsts un pašvaldības, šī skola pastāvēt nevar. Tur ir vissmagākā situācija.”
Novadā ir Aglonas vidusskola, Šķeltovas, Grāveru un Priežmalas pamatskola. Preiļu rajona padome jau šonedēļ nodos novadam Jaunaglonas internātvidusskolu, kura līdz gada beigām saņems valsts un rajona padomes finansējumu. Tiks pārņemta arī Aglonas kora skola, kuru līdz jaunajam gadam turpinās finansēt Preiļu rajona padome un valsts, maksājot mērķdotāciju no Kultūras ministrijas. Novada teritorijā ir Jaunaglonas arodskola, to finansē valsts. Vēl ir Aglonas sporta skola un darbojās arī Preiļu mūzikas skolas filiāle, par kuras tālāko likteni lems Preiļos. Aglonā darbojas arī Daugavpils Saules mākslas skolas filiāle. Bērnudārzs Aglonā ir kā atsevišķa iestāde, kuru apmeklē piecgadīgie, sešgadīgie un jau- nāki bērni. Tas turpinās darboties. Parējos pagastos bija pirmsskolas izglītības grupas pie skolas. Arī tās solīts saglabāt, ja būs skolas.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
