Jauni un talantīgi cilvēki

Abus puišus šodien cieši vieno sports — Ainārs un Dainis ir spēcīgi pludmales volejbolisti, un šajā tandēmā puiši saviem atbalstītājiem sagādājuši ne vienu vien pārsteigumu. Ainārs neņemas atcerēties visus panākumus, bet nosauc pēdējo — nesenā izcīnītā 1. vieta pludmales volejbola sacensībās Dagdas pilsētas svētkos.

Ainārs: “Pludmales volejbolu abi spēlējam vasarā, ziemā — klasisko. Ezernieku vidusskolas komanda, kuras sastāvā nesenā pagātnē startējām Latvijas skolu kausa izcīņas sacensībās “Volejbola ABC” izcīnījām 2. vietu, kas ir ļoti liels panākums. Volejbolam nopietni pievērsāmies tieši Ezerniekos — tur ļoti stipras tradīcijas. Paldies jāpasaka mūsu sporta skolotājam Jānim Vaišļam, kurš Ezerniekos uztur volejbola tradīcijas.”

Ainārs un Dainis trenējas 2-3 dienas nedēļā pa 3-4 stundām katru reizi. Slīpē lēcienus, piespēles, uzbrukumu, bumbas gremdēšanu, servi un citus elementus. Puiši stāsta, ka vieglāk ir spēlēt klasisko volejbolu, pludmales volejbolā grūtāk pārvietoties, grūtāk uzlekt, jo kājas grimst smiltīs. Klasiskā volejbola spēlētājam nepieciešams adaptēties pludmales volejbolam.

“Pirmajā laikā šķiet, ka vispār neproti uzlekt,” turpina Ainārs. “Pludmales volejbolu spēlē divatā, spēle ilgt līdz 21 punktam, klasiskajā — līdz 25. Ir citas nianses, kuras jāņem vērā. Psiholoģiski pludmales volejbols šķiet drošāks, jo smiltis mīkstas un kritiens nav sāpīgs. Grīda ir cieta, tomēr prasmīgam spēlētājam nav atšķirības. Tam vairāk ir psiholoģisks faktors.”

Aināra otra aizraušanās ir hokejs, ko ar domubiedriem spēlē uz dīķiem, ezeriem. Svariņu puiši brauc arī spēlēt pret Ezernieku jauniešiem. Inventārs visai prasts — nūjas, slidas, kaut kādi minimāli ķermeņa daļu aizsargi. Vārtsargiem ir no agrākajiem gadiem saglabājušās ķiveres un sejas sargi, viņi izmanto arī spilvenus, lai aizsargātu ķermeni, bet stiprāk mestu ripu vienalga jūt. Lai iegādātos profesionālu hokeja ekipējumu, puišiem nav naudas. Ja kāds tomēr to iedomātos pieprasīt, tad neviens nevarētu ņemt rokās hokeja nūju, aut kājās slidas, lai kāptu uz ledus. Puiši vienkārši vienojas ripu augstu necelt un stipri nemest, lai neiedzīvotos savainojumos.

No mācībām un sportošanas brīvajā laikā Aināru var sastapt sēņojot vai makšķerējot. Puisis liek grozā tikai tās sēnes, kuras labi pazīst, nepazīstamas atstāj augam mežā. Makšķerēt viņam labāk patīk dabiskajās ūdenstilpēs, kur vajag pacīnīties par zivi, kur ir azarts. Nepatīk makšķerēšanas vietas, kur ir garantēti lomi pāris minūšu laikā. Makšķerēšanas rīki jaunietim pavisam vienkārši: nedārgs pirktais makšķerkāts un ikdienišķa spole bez visādām ekstrām.

Par nākotnes plāniem puisis runā izvairīgi: “Bija plāni, bet valstī iestājās krīze, un nav ne jausmas, kurp doties pēc vidusskolas. Savulaik plānoju studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, bet vai tagad ir vērts? Latvijā, šķiet, vairs nevienu speciālistu nevajag. Jebkuras studijas kaut ko maksā, gribas pēc tam atdevi, bet kur tāda būs — neredzu. Vienīgā cerība, ka gada laikā, kamēr pabeigšu 12. klasi, ekonomiskā situācija uzlabosies. Mācībās teicamnieks neesmu, bet atzīmes mani apmierina. Vecāki, protams, gribētu labākas, lai visos priekšmetos būtu desmit balles, bet dzīvē tā nesanāk.”

Aināram ir brālis Alvis, kurš rudenī mācīsies 4. klasē. Puišu mamma strādā par bērnudārza audzinātāju Ezerniekos, tētis ir bezdarbnieks, agrāk bija šoferis. Ģimenei ir neliela piemājas saimniecība, ir zeme.

Agrāk Aināra un viņa drauga Daiņa ģimenes dzīvoja blakus — daudzdzīvokļu mājās ciemata centrā. Vēlāk Aināra ģimene pamainīja dzīvesvietu uz citu māju pagastā, bet attālums bērnības draudzību tikai nostiprināja. Dainis apgalvo, ka draugi nopietni strīdējušies nav nekad, ja nu tikai bērnībā nav sadalījuši kādu konfekti. Kā visi puiši, arī viņi bērnībā spēlēja kariņu, izgatavoja koka ieročus. Tie bija pavisam primitīvi: koka mietā iedzina pa kādai naglai, un viss. Ko velti šķiest laiku, ja tā ir praktiskāk. Šad tad kādu šaujamo nopirka veikalā. Arī šajā vīru spēlē abi iztika bez savstarpēja kašķa.

Pēc Daiņa domām, abu draudzību nostiprināja tas, ka puišu ģimenes draudzējas. Dainim ir jaunākā māsa Solvita, kura mācās 3. klasē. Bērnu mamma strādā veikalā, tēvs ziemā strādā par kurinātāju, pašlaik ir bezdarbnieks, bet agrāk bija elektriķis. Ģimenei ir piemājas dārzs, kurā darbs atrodas arī Dainim.

Draudzība Daiņa uztverē nav tukša skaņa, bet reāla rīcība. Abi mācījās un mācās vienā skolā un vienā klasē. Jaunietis domā, ka sports cilvēkus saliedē. Viņaprāt, zaudējumi vai uzvaras pludmales volejbolā ir abu vaina vai panākumi.

Dainis: “Mēs kopā spēlējam ne pirmo gadu. Ja zaudējam, nekad nemeklējam vainīgo. Man vispār ļoti patīk pludmales volejbols, bet klasisko arī spēlēju. Ziemā ripu pa ledu arī mēdzu padzenāt. Bērnībā ļoti patika futbols, bet ar gadiem interese par šo sporta veidu izplēnēja — to faktiski vairs nespēlēju.”

Agrāk Dainis dejoja breiku, pēc pāris gadiem šo traumatisko sporta veidu atstāja novārtā. Iemesls — jaunietim patīk komandas sporta veidi, bet breiku dejo viens.

Dainis: “Breikam pievērsos kopš 12 gadu vecuma, protams, nākamie pāris gadi nodarbību deva daudz manai izaugsmei, fiziskai attīstībai. Bet es sapratu, ka tas nav domāts man. Lieliem panākumiem vajadzīgs treneris, tagad varētu trenēties arī vienatnē, bet labāk, ja ir kāds, kurš pakoriģē. Nopietnas traumas neguvu, bija kaut kādi sastiepumi, sasitumi, bet vispār breiks ir ļoti traumatisks sporta veids.”

Starp citu, Dainis savu dzīvi grib saistīt ar sportu. Tiesa, viņš vēl nezina, vai pats būs sportists, vai kļūs par sporta skolotāju, vai treneri, vai būs kāda cita saistība ar sportu. Uz jautājumu, kā sokas ar mācībām skolā, puisis atbild diplomātiski: “Mācos kā visi sportisti, ar sekmēm esmu apmierināts!”

Nesen Dainis guvis lielus panākumus “Popielā”, kuru rīkoja Svariņu pagasta jauniešu iniciatīvas grupa “17 Riņi”, kurā sākotnēji bija apvienojušies 17 pagasta jaunieši, lai pašapliecinātos, realizētu savas idejas. Abi bērnības draugi pieaicināja vēl vienu puisi un izveidoja grupu “Viagra”, kura izcīnīja 1. vietu par labāko numuru, bet trijotne ieguva tiesības apmeklēt diskotēkas veselu gadu bez maksas. Dainis savāca vēl pāris balvas: 1. vieta kā labākajam aktierim un skatītāju simpātiju balvu.

Juris ROGA