Krīze, pensijas, pensionāri: ārzemju pieredze

Kā tad dzīvo pensionāri Krievijā, konkrēti Pēterburgā? Tieši šo jautājumu es pētīju, būdams šovasar Pēterburgā. Tātad... Minimālā pensija Krievijā sastāda 3500 rubļu (53 lati), taču to Krievijā saņem ļoti neliela daļa pensionāru. Visparastākā pensija Pēterburgā ir 7000 rubļu (106 lati). Kādus tad atvieglojumus izmanto pensionāri? Manuprāt, visbūtiskākā ir atlaide braucienam sabiedriskajā transportā. Parasta vienotā mēneša karte visiem transporta veidiem (tramvajs, autobuss, trolejbuss, metro) maksā 1268 rubļus (19,20 latu), pensionāram tā būs 268 rubļi (4,24 lati). Būtiska ir atlaide komunālajiem maksājumiem (25%). Vidēji vientuļais pensionārs par vienistabas dzīvokli mēnesī maksā 800 rubļu (12 latus) ar noteikumu, ka mājā nav videonovērošanas iekārtas, namruņa, apsardzes utt. Gadījumā, ja ir visi šie civilizācijas labumi, izdevumi palielinās par 50%. Tālāk seko sociālās paketes pakalpojumi (pakalpojumu klāsts, kuriem pensionārs saņem visai solīdas atlaides vai arī saņem tos bez maksas). Apmaiņai pret medicīnas atlaidēm, medikamentu atlaidēm, bezmaksas ceļazīmēm uz sanatoriju (reizi gadā tajā reģionā, kur dzīvo pensionārs), bezmaksas braucienu līdz sanatorijai un atpakaļ — valsts ietur no pensionāra aptuveni 500 rubļu (7,55 latus) mēnesī. Te ir dažas neērtības, sakarā ar ko daudzi pensionāri atsakās no šī pakalpojuma un atzīst par labāku saņemt visu pensiju. Pirmā — rindas aptiekās, kuras apkalpo receptes ar atvieglojumiem, nepietiekams medikamentu daudzums utt. No otras puses, daudzi pensionāri pieraduši atpūsties savās vasarnīcu mājiņās un šo atpūtu nemainīs ne pret kādu citu. Turklāt parastie medicīnas pakalpojumi — ārstēšanās pie iecirkņa terapeita, nepieciešamās konsultācijas pie speciālistiem pēc ārstējošā ārsta norīkojuma pensionāriem arī ir bezmaksas. Kas sakāms par medikamentiem, tad Krievijas pensionāri nav atradinājušies ārstēties ar zālītēm un saknītēm — pēc sentēvu metodēm. Arī medikamentu cenas Krievijā tā nebiedē kā mūsu aptiekās...

Tagad par produktu cenām... Krietni lētāki nekā pie mums putraimi, cukurs, maize, piens (starp citu, zemnieki Krievijā sašutuši par to, ka piens pie viņiem tiek pieņemts par katastrofāli zemām cenām — 7 rubļi par litru (10 santīmu), kā arī cigaretes un alkoholiskie dzērieni (starp citu, divas pēdējās preču kategorijas pensionāriem nav aktuālas). Viss pārējais vai nu maksā dārgāk nekā pie mums, vai arī tikpat daudz.

Pēterburga ir ziemeļu pilsēta. Tāpēc dārzeņi un augļi te vienmēr bija dārgi, bet kas sakāms par desām un gaļu, tad to cenas ir par 25 - 30% augstākas nekā pie mums. Parēķināsim... 7000 rubļu pensija, braukšanas karte (bez tās nekādi nevar iztikt) — 280 rubļu, dzīvoklis — 800 rubļu, zāles (vidēji, ja nav nekādu nopietnu slimību) — 500 rubļu. Pāri paliek 5420 rubļu (82 lati). Dalām uz 30 dienām — 175 rubļi (2,65 lati) dienā. Visai pieticīgs skaitlis. Taču vajadzīgs arī apģērbs un jāsamaksā par kabeļtelevīziju (aptuveni 3 lati mēnesī). Taču nekādas īpašas traģēdijas nav. Es runāju ar trim pensionāriem, diviem no viņiem izdodas piepelnīties. Viens trīs dienas nedēļā strādā par dežurantu jaunā daudzdzīvokļu namā (papildus pensijai vēl 5000 (75 lati) mēnesī, otra mazgā traukus restorānā arī trīs dienas nedēļā pa trim stundām dienā — 3000 rubļu (45 lati) mēnesī. Visizdevīgākajā stāvoklī ir trešais pensionārs, viņam ir trīs bērni, visi labi pelna, tāpēc ir iespēja noīrēt vasarnīcu piepilsētā uz pieciem mēnešiem gadā (no maija līdz oktobrim). Uz šo laiku pensionāra dzīvoklis tiek izīrēts atbraucējiem (abiturientiem, viesstrādniekiem utt.) par 6000 rubļu (91 latu) mēnesī. Nav grūti aprēķināt, ka līdz vasaras un ziemas sezonai izdodas sakrāt pat 30000 rubļu (455 latus).

Interesanti ir tas, ka stingras ekonomijas apstākļos daudzi pensionāri visai aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, aktīvi apmeklē izstādes, teātrus, koncertus... Arī ieejas biļetes tajos viņiem tiek pārdotas ar jūtamu atlaidi. Bet kas sakāms par pensijas vecumu, tad Krievijas pensionāri ir visai jauni, enerģiski un pārliecināti par sevi. Arī optimismu viņiem nevajag aizņemties, jo labi zina, ka pensijas neviens nedomā apcirpt... Bet spēka viņiem gana visam. Starp citu, kopā ar krīzi kļuvis vairāk problēmu. Pensijas vecuma cilvēkam nav vieg-li iekārtoties darbā. Par to pašu naudu visos maz atalgojamos darbos gatavi strādāt viesstrādnieki no Vidusāzijas. Darba devējs bieži vien izvēlas emigrantus no austrumiem.

Jāsaka, ka pensionāriem nekur neklājas viegli... It sevišķi tad, ja pensija lielums tiek samazināts...

Andrejs JAKUBOVSKIS