Rūpniecība jūnijā

Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā esošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasī- juma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi ne tikai Latvijā uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Aktuāls jautājums ir vai nozare un ekonomika kopumā ir sasniegusi savu zemāko punktu. Patlaban interesi raisa gaidāmā IKP statistika un attiecīgi, kā to ietekmēs rūpniecības dati. Joprojām pieejamā informācija neļauj apgalvot, ka zemākais punkts ir sasniegts, taču straujais kritums varētu liecināt, ka nozare turpmāk tik strauju kritumu nepiedzīvos un arī IKP krituma rekordi turpmākajos ceturkšņos būs aiz muguras. Tam par labu runā dati salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Rūpniecība šajā ziņā rāda labāku ainu par pirmajā ceturksnī uzrādīto. Otrajā ceturksnī rūpniecība gada laikā ir samazinājusies par 18.7%, pretstatā pirmajā ceturksnī tā kritās par 22.4%. Savukārt, ja salīdzina ar iepriekšējo periodu, rūpniecība otrajā ceturksnī ir pat pieaugusi (+2.2%). Pirmajā ceturksnī tā saruka par 13.2%.

Dati pret iepriekšējo periodu arī turpmāk uzrādīs viļņošanos, kam līdzi viļņosies arī kopējais ekonomikas vērtējums. Ņemot vērā bāzes efektu un straujo kritumu gada sākumā, gada kritums nozarē turpmākajos ceturkšņos varētu pamazām rukt. Straujā korekcija ir atsviedusi nozari par vairākiem gadiem atpakaļ, un, ņemot vērā samērā mazo rūpniecisko sektoru Latvijā, grūti iedomāties, ka krasa situācijas pasliktināšanās varētu turpināties ļoti ilgi.

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts