No šī gada 1. augusta stājās spēkā izmaiņas dzīvnieku infekcijas slimības — govju enzootiskās leikozes — valsts uzraudzības programmas īstenošanas finansēšanas kārtībā. Turpmāk valsts vairs nefinansēs veterinārārsta vizīti un paraugu noņemšanu no slimības oficiāli brīvajās novietnēs, taču turpinās finansēt laboratorisko izmeklējumu veikšanu.
Lai saglabātu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dzīvnieku īpašniekam vienu reizi trijos gados jāveic visu liellopu, kas vecāki par diviem gadiem, laboratorisko izmeklēšanu. Par veterinārārsta darbu un paraugu noņemšanu dzīvnieku īpašnieks maksās valsts pilnvarotajam veterinārārstam saskaņā ar veterinārārsta cenrādi.
No govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu pēc noteiktu prasību izpildes piešķir Pārtikas un veterinārais dienests, un šādā novietnē laboratoriskie izmeklējumi uz govju enzootisko leikozi dzīvniekiem nav jāveic katru gadu. Tas dod arī iespēju bez papildus laboratoriskajiem izmeklējumiem pārvietot dzīvniekus, bez ierobežojumiem realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju, kā arī dzīvnieku pircējam dod papildus pārliecību, ka dzīvnieks no šādas novietnes nav inficēts ar govju enzootisko leikozi.
Valsts nefinansē veterinārārsta darbu un paraugu ņemšanu arī gadījumos, ja dzīvnieku novietnei īpašnieka vainas dēļ tiek anulēts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss. To var anulēt, ja novietnes dzīvnieki nav izmeklēti reizi trijos gados, kā tas noteikts normatīvajos aktos, ja tiek konstatēti rupji dzīvnieku identifikācijas pārkāpumi vai novietnē ir ievesti dzīvnieki no novietnes, kas ir bez oficiāli brīvas novietnes statusa, kā arī gadījumos, ja dzīvnieku novietne vairāk kā pusgadu netiek izmantota dzīvnieku turēšanai.
Oficiāli brīvas novietnes statuss tiek anulēts arī gadījumos, ja novietnē konstatēts ar govju enzootisko leikozi inficēts dzīvnieks, taču šādos gadījumos slimības apkarošanas pasākumus joprojām finansēs no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat valsts turpinās finansēt veterinārārsta darbu, paraugu noņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu novietnēs, kurām līdz šim nav noteikts statuss attiecībā uz govju enzootisko leikozi.
Govju enzootiskā leikoze ir hroniska, neārstējama infekcijas slimība, kas raksturojas ar latentu gaitu, limfocitozi, limfadenopātiju un jaunveidojumiem iekšējos orgānos, kam pamatā ir patoloģisko asins šūnu progresējoša vairošanās. Govju enzootisko leikozi izraisa govju leikozes vīruss. Pret slimību uzņēmīgi dažādu šķirņu govju sugas dzīvnieki. Inficētie dzīvnieki infekciju tālāk nodod gan citiem ganāmpulka dzīvniekiem, gan caur placentu auglim. Inficēšanās notiek parenterāli ar inficēta dzīvnieka asinīm vai limfocītus saturošu materiālu. Infekcija var iekļūt arī caur elpošanas ceļu gļotādu.
Govju enzootiskās leikozes profilakses un apkarošanas kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2007. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 707.
Inficētie dzīvnieki (dzīvnieki, kam laboratorisko izmeklējumu rezultātā konstatētas antivielas pret leikozi) ir jānokauj, un par tiem dzīvnieku īpašnieks no valsts var saņemt kompensāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 15. marta MK noteikumiem Nr.177.
2009. gada 1. pusgadā izmeklējumi veikti 39 151 dzīvniekiem 7 495 novietnēs. Tā ir apmēram puse no šogad izmeklēt plānotā novietņu apjoma. Šobrīd Latvijā ir 30 govju enzootiskās leikozes skartas novietnes.
Ilze MEISTERE, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
.jpg)
.jpg)
