Katram ir iespēja izvēlēties dzīvesveidu, kurš orientēts uz pozitīva rezultāta sasniegšanu jebkurā dzīves posmā, dzīves jomā. Taču cilvēki bieži izvēlas dzīvot, kaitējot sev, — lieto alkoholu vai citādi atņem sev skaidro saprātu un rada problēmas gan sev, gan apkārtējiem, turklāt ar dīvainiem argumentiem attaisno savu rīcību. Alkohols palēnina centrālās nervu sistēmas funkcijas, bloķē ķermeņa raidīto ziņu nonākšanu līdz smadzenēm, izmainot cilvēka uztveri, emocijas, kustības, redzes un dzirdes spējas. Cilvēkam, kas uzsāk alkohola lietošanu jaunībā, pastāv četras reizes lielāks risks kļūt atkarīgam.
Jo ilgāk bērns neuzsāk alkohola lietošanu, jo lielāka varbūtība turpmākajā dzīvē nekļūt atkarīgam no alkohola. Īpaši gribas likt uzsvaru uz faktu, ka jaunieši, ja viņi uzsāk lietot alkoholu agri, biežāk kļūst par nozieguma upuriem, ir problēmas ar mācībām, biežāk cieš negadījumos, uzsāk ātrāk dzimumdzīvi, tamdēļ palielinās nevēlamo grūtniecību skaits.
Tabaka ir viena no izplatītākajām psihoaktīvajām vielām, kas stimulē nervu sistēmas darbību. Tabaka satur ap 4000 dažādu ķīmisku un kancerogēnu jeb vēzi izraisošu vielu. Daudzi uzskata, ka atkarība no cigaretēm rodas tikai pēc ilgstošas smēķēšanas, taču tabakā esošais nikotīns ietekmē smadzeņu darbību un rada tūlītēju reakciju ķermenī. Nikotīns rada vienu no spēcīgākajām atkarībām. Pētījumos pierādīts, ka smēķēšana nenomierina, jo smēķētāji cieš no lielāka stresa nekā nesmēķētāji. Pastāvīgs klepus ir vienīgā ķermeņa aizsargreakcija pret ieelpotajiem tabakas dūmiem — klepojot plaušas attīrās no dažādiem kairinātājiem. Tvans, kas rodas, tabakai sadegot, samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem, veicinot sirds slimību attīstību. Pastiprinās astma, paātrinās ādas novecošanās process, pakāpeniski mainās arī zobu emaljas krāsa — zobi kļūst dzelteni. Tiek traucēta hormonu darbība jaunām sievietēm, tiek veicināta impotences attīstība jauniem vīriešiem.
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kas nosaka, uzsāks bērns smēķēšanu vai nē, ir vecāku tabakas lietošanas paradumi.
Pasīvo smēķēšanu izraisa smēķētāja izelpotie dūmi un dūmi, kas izplūst vidē no aizdedzinātās cigaretes. Nesmēķētāji, kas spiesti ieelpot šos dūmus, kļūst pa pasīvajiem smēķētājiem, paši to nevēloties, bojā savu veselību. Smēķētājs ieelpo tikai 15% dūmu, pārējie 85% veido pasīvās smēķēšanas vidi. Nepieciešamas vairāk nekā trīs stundas, lai dzīvojamā telpā pilnīgi izklīstu tikai vienas cigaretes dūmi.
Svarīgi atcerēties, ka smēķēšanas atmešana ir brīvprātīgs process, nebūs efekta, ja mēģināsim savam tuviniekam slepus pielīmēt plāksteri. Atmešanas process ir atkarīgs tikai no paša smēķētāja vēlēšanās. Īpaši gribas uzsvērt pusaudžiem: nav tādas lietas kā “tikai viena cigarete”, lai kaut ko nosvinētu vai tāpēc, ka jums bija neveiksmīga diena. Viena cigarete noved pie veselas paciņas, paciņa — pie jauna cikla. Nevienu, nevis tikai vienu! Lai izvairītos no tā, ka bērns uzsāk lietot kādu no atkarību izraisošajām vielām, vecākiem ir jāpadomā, kādas ir mūsu bērnu alternatīvas iespējas brīvā laika pavadīšanai, ar kādu kompāniju bērns atpūšas, jāiepazīst bērna draugi.
Marija MICĶEVIČA, SVA Veselības veicināšanas koordinētāja
.jpg)
.jpg)
