Divi laimīgi gadi

Bet vakaros Latvijas televīzija turpina “mierināt” mūs ar to, ka krīzes kulminācija vēl priekšā. Ne tas vien gaidāms nākotnē. Vārdu sakot, ne jau par skaistiem rakstiem domāt.

Vecāki pārdzīvo par bērniem, no kuriem vairākums cenšas mācīties, apgūt pieprasītas profesijas, lai turpmāk godīgi strādātu un dzīvotu pārticībā. Vēl pavisam nesen jaunās ģimenes ar pārliecību raudzījās nākotnē, kaldināja plānus tuvākajai un attālajai perspektīvai, taču... Tā mūs vadīja varas partijas divu desmitu gadu laikā: visu rangu varasvīru bezdarbības brīvība beidzās ar valsts morālo un finanšu krahu. Taču Lat- vijas neatkarība tika izcīnīta grūtā ceļā.

Viena lieta - pārdomas, cita - konkrēti likteņi. Meklēto piemēru es atradu Kalniešos izskatīgā Līvānu mājā, kur pagaidām dzīvo divas Neverovsku paaudzes. Jaunā Diāna, ātri nojautusi manas vizītes mērķi, piekrita atklātai sarunai. Pirms četriem gadiem viņa iepazinās ar Sašu Jaungada ballē. Viens otram iepatikās tā, ka jau pēc gada aicināja draugus un radus uz kāzām. No visas sirds līksmoja Aleksandra dzimtenē Kalniešos, bet vēl Rīgā, kur viņš tolaik strādāja. Par tādiem kā viņš saka: meistars ar zelta rokām.

Pazīstamā galvaspilsētas celtniecības firmā jaunās ģimenes galva katru mēnesi saņēma vairāk nekā 1000 latu. Tā ka jaunlaulātie mēnesī vienkārši varēja maksāt trīs simtus par īrēto divistabu dzīvokli un dzīvoja zaļi. Kad piedzima Ņikita, abas jauno vecāku māmiņas brauca uz Rīgu, lai palīdzētu Diānai ar padomiem un darbiem.

Viss veidojās ļoti veiksmīgi. Aleksandrs strādāja un studēja Rīgas Tehniskās universitātes neklātienē. Diāna atradās dekrēta atvaļinājumā, tāpēc nestudēja. Mūsdienu jauniešiem gribas visu un uzreiz, bet ģimenes apgādnieka augstā alga atļāva to. Drīz vien dzīvesbiedri Neverovski iegādājas pieklājīgu “Hondu” un, atstājuši gadu veco dēlēnu Kalniešu vecmāmiņas uzraudzībā, devās atpūsties uz Grieķiju. To burvīgo braucienu līdz pat šai dienai viņi uzskata par neaizmirstamu kāzu ceļojumu. Dzīvoja komfortablā viesnīcā, atpūtās zilās jūras krastā, nomāja automobili un ceļoja pa Krētas salu.

Jaunā ģimene labi dzīvoja arī Rīgā. Apmeklēja prestižas kafejnīcas, bārus, restorānus, bieži iegriezās “Lido”. Kinoteātri, diskotēkas, akvaparks... Iegādājās dārgas mantas, ko vien sirds kāroja, un pat nopirka un uzdāvināja vecākiem mēbeļu komplektu. Domāja nopirkt personīgo dzīvokli galvaspilsētā, šim nolūkam plānoja ņemt kredītu bankā.

Gada sākumā dzīvesbiedru bezrūpīgajā dzīvē ielauzās krīze, izjaucot jaunās un laimīgās ģimenes notikumu gaitu. Celtniecības firmai, kur strādāja Aleksandrs, vairs nebija pasūtījumu, kas veicināja algas pazemināšanos. Kad radās naudas problēmas, aizgāja strādāt arī Diāna. Strādājot kafejnīcā par bārmeni, oficianti un kasieri pa 12 stundām katru otro diennakti, jaunajai ģimenei nācās samierināties ar divsimt latiem mēnesī. Kad vairs nebija naudas, ko samaksāt par dzīvokli, viņi pārbrauca dzīvot pie Rīgas radiem, bet vēlāk atgriezās Kalniešos.

Diāna stāsta, ka līdzīgā slazdā nokļuva arī viņu draugi, paziņas. Daudzi tagad burtiskā nozīmē nevis dzīvo, bet cīnās par izdzīvošanu. Lūk, mana patīkamā sarunbiedre pagaidām iekārtojās darbā par pārdevēju Kalniešu veikalā, kur saņem minimālo algu. Nesēž bez darba arī Aleksandrs, gaidot izsaukumu no Rīgas, lai turpinātu darbu. Firma viņam ir parādā vairākus tūkstošus latu, tā ka viņš ir spiests gaidīt un cerēt uz labām pārmaiņām.

Jaunā ģimene, nevēloties samierināties ar trūkumu, neizslēdz iespēju doties uz ārzemēm. Viņus valdzina plaukstošā Norvēģija, taču nepieciešams starta kapitāls - un tā ir galvenā problēma.

Tikai tagad Neverovski saprata: pāris dzīves gadu galvaspilsētā bija ļoti laimīgs laika posms. Pareizi saka: skaisti dzīvot neaizliegsi, tāpēc jaunā ģimene meklēs iespējas, kas atbilstu viņu prasībām. Atvadoties Diāna pateica man šādus vārdus: “Ideāls variants ir dzīvot un strādāt dzimtenē, bet atpūsties ārzemēs.” Žēl, ka šo dzīves gudrību spītīgi negrib ievērot nedz deputāti, nedz ministri, kuri saprot varu kā personīgās bagātības vairošanas līdzekli. Lūk, arī apzaga valsti, pārvēršot alkatību par biznesu...

Aleksejs GONČAROVS