“Baltica 2009” - dziesmu upe

Vēl pagājušā gada nogalē “Ezerzeme” stāstīja par spilgto ainu uz skatuves, kad radošuma sacensībās par ceļazīmēm uz starptautisko festivālu “Baltica 2009” iesaistījās astoņi rajona kolektīvi. Pēc kāda laika tika saņemta priecīga vēsts: atbildīgo eksāmenu nokārtoja sešas folkloras kopas. Ielūgumu uz festivālu saņēma ansambļi “Mozī latgalīši”, “Olūteņi”, “Izvoltīši”, “Au-lejas sievas”, “Rudzutaka” un “Sovvaļnīki”. Sapnis piepildījās, un Intas Viļumas, Silvijas Stivriņas, Sandras Vaišles, Antoņinas Tučes un Annas Zvīdriņas vadītie kolektīvi devās uz ilgi gaidīto festivālu, kas notika Rīgā.

Stāsta mūsu delegācijas vadītājs un kultūras jautājumu speciālists Jāzeps Dobkevičs: “Lieliska tradīcija rīkot starptautiskos folkloras festivālus aizsākās vēl Atmodas laikos, bet pie tās šūpuļa stāvēja Vaira Vīķe-Freiberga. Plašais tautas jaunrades cienītāju dziesmu saiets Baltijas valstīs notika rindas kārtībā, bet Latvijā - reizi trijos gados. Iepriecina tas, ka Latgale pastāvīgi demonstrē izpildes masveidību un meistarības augstu līmeni. Pat krīzes laikā nu jau bijušais Krāslavas rajons uz galvaspilsētu deleģēja 74 dalībniekus, kuri aizbrauca uz Rīgu trijos autobusos.

Festivāla vieskoncertu dienas aizritēja kā burvīgs sapnis, atstājot mūsu sirdīs spilgtus un neaizmirstamus iespaidus. Nav iespējams izteikt vārdos pašdarbnieku un skatītāju radošo vienotību, sirsnīgo uzņemšanu galvaspilsētā, veco draugu tikšanās prieku un jaunu draugu iegūšanu.

... Rīgas diena. Tā sākās ar mūsu sešu kolektīvu uzstāšanos Botāniskajā dārzā. Tad sekoja delegāciju un folkloras kopu vadītāju pieņemšana Prezidenta pilī. Kopā ar Valdi Zatleru mēs nodziedājām dziesmu revolūcijas himnu “Daugav's abas malas”. Tad nofotografējāmies ar prezidentu. Rātslaukumā milzīgā un daudzkrāsainā festivāla dalībnieku kolonna devās uz Vecrīgu. Šaurās ieliņas piepildīja desmitiem dziedošu tērcīšu, lai, saplūzdamas vienā upē, ieskautu Brīvības pieminekli, kur viesus no visām Latvijas malām sagaidīja bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Galvenā izrāde risinājās Vērmaņdārzā - ar katra Starptautiskā folkloras festivāla kolektīva un dalībnieka obligātu prezentāciju, bet to bija vairāk nekā 130. Laiku pa laikam lija lietus, taču tas netraucēja katram izmantot atvēlēto ceturtdaļstundu koncertam izrādei dau-dzos laukumos brīvdabā. Vārdu sakot, lietussargu variants tikai pastiprināja ilgi gaidīto svētku emo- cionalitāti. Svētki tika gaidīti trīs gadus.

Sestdien bija atkārtota uzstāšanās Pārdaugavā, tad saskaņā ar Zemgales dienu programmu mūsu kolektīvi iepriecināja ar saviem koncertiem Jelgavas folkloras mākslas cienītājus. Bija arī svētku prelūdija, kad ceturtdien Siguldā un Turaidā sākās pirmie koncerti, kuros piedalījās Intas Viļumas vadītais kolektīvs. Desmit gados kopa “Olūteņi” izpelnījās starptautisko atzinību un kļuva par mūsu zilo ezeru novada pazīšanas vizītkarti. Gribas ticēt, ka par spīti visām likstām mēs pratīsim saglabāt un vairot folkloras bagātību, kas uzkrāta Dagdā.

Neiztika arī bez patīkama pārsteiguma: Rīgā mēs tikāmies ar seniem paziņām no Kijevas, festivāla “Baltica 2003” dalībniekiem, kuri uzstājās ar vieskoncertiem Krāslavā. Tagadējā festivāla viesu skaitā bija radošie kolektīvi no ASV, Beļģijas, Gruzijas, Ukrainas, Togo, Skotijas, Lielbritānijas un, protams, mūsu tuvākie un vienmēr gaidītie kaimiņi - folkloras ansambļi no Lietuvas un Igaunijas. Mēs nofotogra- fējāmies kopā ar mūsu tautiešiem no Luksemburgas. Izmantojot gadījumu, no visas sirds pateicos visiem folkloras mākslas cienītājiem, kuri ierakstīja vēl vienu nozīmīgu lappusi Latvijas kultūras vēsturē. Paldies arī visiem tiem, kuri palīdzēja realizēt sapni!”

Nobeigumā festivāla dalībnieka Daiņa Platača no Andrupenes atsauksme: “Pirms sešiem gadiem festivālā ”Baltica 2003” uzstājos vadītāja lomā, bet tagad biju folkloras kopas “Sovvaļnīki” dalībnieks. Burvīgums ir katra starptautiskā pasākuma neatkārtojamībā. No vadītāja lomas man neizdevās izgrozīties, nācās pastrādāt trijos koncertlaukumos. Lietus, kas smidzināja, nemaz netraucēja pašdarbnieku un skatītāju kaislībām. Tas bija vareni!”

Aleksejs GONČAROVS