Vieta, kur laimīgam kļūt!

Novērtē gan valsts, gan ļaudis

Ja darbs ir sirdslieta, tad agrāk vai vēlāk nāk panākumi un atzīšana: pirms pāris gadiem zirgu sētas “Klajumi” saimniecei tika piešķirts “Sējējs-2007” laureāta nosaukums par veiksmīgu darbošanos ekotūrisma jomā, sekmīgi pielietojot ilgtspējīgas un videi draudzīgus saimniekošanas pamatprincipus un ievērojot vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības pamatprincipus. Tajā pašā gadā zirgu sēta “Klajumi” aptaujā atzīta par ģimenei draudzīgāko atpūtas vietu Latgales reģionā. Aptauju rīkoja Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar Delfi.lv interneta portālu.

Tieši togad zirgu sētai “Klajumi” tika piešķirts arī Latvijas nacionālais eko-sertifikāts lauku tūrisma saimniecībām - “Zaļais sertifikāts”, kas ir vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm, kurās tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem. Nesen sertifikāts atjaunots vēl uz trim gadiem, “Klajumi” ne vien izpildīja visus sertifikāta piešķiršanas kritērijus, bet var lepoties ar īpašām lietām, tikai šai saimniecībai raksturīgām. Tieši 2007. gadā “Klajumos” nāca klāt papildinājums: divas jaunas ekskluzīvās Baltkrievijas braucamās ķēves.

Krīze nesalauzīs!

Šo un citu panākumu pamatā ir sūrs ikdienas darbs līdz pat spēku izsīkumam. Lai gan daudziem šī ir šķietami novalkāta frāze, bet tieši tā pilnībā raksturo zirgu sētas “Klajumi” saimnieci Ilzi, kura arī pašreizējās valsts ekonomiskās krīzes apstākļos, kamdēļ ievērojami sarucis pieprasījums pēc tūrisma produktiem, saskata iespēju ielikt jaunus pamatus turpmākai izaugsmei un attīstībai.

Ilze: “Vēl nesenā pagātnē viss šķita ļoti perspektīvi un saimniecībai klājās labi. Valsts finansiālās krīzes apstākļos atpūtnieku kļuvis ievērojami mazāk - aptuveni par 70%. Bet tas nozīmē, ka ķēvēm būs mazāk darba, vieglāks gads, tālab trīs aplecinājām, lai iegūtu kumeļus, jo zirgu parks ir jāatjauno. Ekonomikā vienmēr ir kāpumi un kritumi, mēs esam tam gatavi - izturēsim. Krīze liek strādāt, biežāk pārdomājot, ko darīt, un meklēt jaunus piedāvājumus. Par resursiem runājot, skaidrs, ka zināšanas un sirdslieta ir noteicošais, plus tas, ka mūspusē lauksaimniecības zeme ir mazauglīga, reljefs nelīdzens, kas der ganībām un sienam. Mēs nevaram izaudzēt augstas kvalitātes kartupeļus vai graudaugus, jo tur galvenokārt ir māls un smilts. Tā kā zirgi mums bija hobijs pašiem, izdomājām tādu pakalpojumu piedāvāt arī citiem. Bet jebkurā brīdī šo biznesu varam arī izbeigt, jo šis vairāk ir ģimenes uzņēmums, kurā ieguldīto pilnībā varam izmantot arī paši.”

Vairāk, vēl vairāk...

Ne piedāvājumu klāsta, ne pakalpojumu kvalitātes ziņā zirgu sētai “Klajumi” līdzvērtīgu konkurentu mūspusē nav. Pārgājieni zirgu mugurās dabas parkā “Daugavas loki” un Latvijas - Baltkrievijas pierobežā, izjāde manēžā, izjāde apvidū, individuāla izjāde vienai personai vai ar paaugstinātu intensitāti (maksimāli rikšos un lēkšos), brauciens pajūgā (droškās, ratos, ziemā - kamanās). Sevišķi iecienīts ir kamanu brauciens ziemā ar pikniku Daugavas ielejā vai Bangu kalnā. Iespējams pasūtīt kāzu/svinību drošku un kāzu/svinību droškas eskortu (jājamzirgi).

Reitterapija/relaksācija zirgam mugurā (vingrojumi soļos, rikšos, lēkšos - sēdus taisni, atmuguriski, sāņus, uz ceļgaliem, stāvus). Ekskursija pa saimniecību, saimniecības apmeklējums bez ekskursijas. Brīvdienu namiņš ar apkārtni (piknika vieta ar baļķu galdu un soliem zem ozola, grilu un kamīnu, šūpoles, smilšu kaste, dabas takas, mājdzīvnieki). Namiņa pirmajā stāvā ir virtuve ar kamīnu, trauki (Valentīna Petjko, Valda Pauliņa un Latgales pūdnīku skūlas keramiķes Lilijas Zeiles darbi) un citi piederumi ēdiena gatavošanai un ēšanai, zāļu tēja un dabīgā kafija, ledusskapis, radio un CD atskaņotājs, duša un pirts, otrajā stāvā un mansardā - gultas. Balkona istabā ir satelīta TV, fēns un gludeklis. Namiņā ir pieejami bukleti par tūrisma piedāvājumiem Latgalē, žurnālu “Vides vēstis” un “MMD” kolekcija. Var pasūtīt pirts kurināšanu, brīvdabas svinības, pikniku, var vienkārši izmantot pasēdēšanas iespēju.

Ekstremālu izjūtu cienītājiem iespēja bez maksas kājām izstaigāt “Klajumu ODU taku”. Nosaukums atbilst simtprocentīgi - odu papilnam! Taka gan vairāk interesanta ar savdabīgajām meža un purva ainavām, kur aug cūkauši, nārbuļi, egļu vēris, īpatnēji saauguši koki (bērzi, egles, priedes), dzīvo meža bites, redzami mežacūku rakumi un klausāma purva “koncertzāles” mūzika - var klausīties varžu koncertu, putnu čivināšanu, odu sīkšanu, lietus un vēja radīto šalkoņu.

“Klajumu” saimnieki, protams, piedāvā arī literatūru un filmas par zirgiem, zirglietām, zirgu motivāciju, trenēšanu un reitterapiju. Voltižēšana, relaksācijas un atpūtas vingrojumi uz zirga, reitterapija bērniem un pieaugušajiem. Dzīvā mūzika - romantiska stabules mūzika, jestras latgaliešu dziesmas un dažādu paaudžu krievu romances un deju mūzika. Īpašs piedāvājums ziemas laikā - izjādes un izbraucieni kamanās ar ugunskura kurināšanu, gaļas cepšanu, karstvīna dzeršanu un citām izklaides aktivitātēm. Papildus piedāvājumi interesentiem: Latgales tūrisma objektu apskate, keramiķu un citu mākslinieku darbnīcu apmeklēšana, ūdens tūrisms (laivas, plosti), makšķerēšana Sī-vera ezerā, pastaigas. Sava ezera “Klajumiem” nav, bet ir milzīgs dīķis, pie kura saimnieki ļauj pasēdēt ar makšķeri tūristiem, bet noķertās zivis gan esot jālaiž atpakaļ.

Tas ir tā vērts!

Cītīgi jāpameklē, lai kaut ko līdzīgu atrastu citur Latvijā: pārgājieni zirga mugurā tiek organizēti Rīgas pusē šosejas tuvumā un Liepājā, bet abās vietās ir pavisam cita vide un apdzīvojuma blīvums, kas ievieš savas korekcijas, kas ne vienmēr ir par labu atpūtniekam. Ilzes biznesā vietai neapšaubāmi ir izšķirošā nozīme.

Ilze: “Šī vieta, uz kuru 1938. gada pavasarī ar K. Ulmaņa valdības reģionālās politikas atbalstu pārcēlās uz dzīvi un saimniekošanu pusgraudnieks Jānis Stabulnieks ar savu ģimeni, atrodas Augšzemē, agrāk sauktā Ilūkstes apriņķa, tagad - Krāslavas rajona Kaplavas pagastā. Viņš atbrīvoja to no krūmiem, kokiem, celmiem un uzcēla stalli, klēti, pirti un māju, audzināja deviņus bērnus. Zinu, ka tā tagad ir mana vieta, ka nekas nav stiprāks par māju sajūtu, kur esmu vajadzīga. Lai saglabātu un uzturētu šo vietu, mājas, vidi, nepārprotami ir jāvelta milzums pūļu un jāatdod sirds. Taču tas ir tā vērts!”

Zirga mugurā tālāk redz!

Vieta ļauj piedāvāt patērētā laika un gūstamo iespaidu ziņā atšķirīgus zirgu izjāžu maršrutus gida pavadībā.

“Zvainieku loks” - tā ir izjāde dabas parkā “Daugavas loki”, šķērsojot neskartas un neapdzīvotas dabas teritorijas, ar lielu varbūtību ieraudzīt meža dzīvniekus, klausīties putnu balsīs un izjust citus Daugavas ielejas jaukumus. Straujas jāšanas cienītājiem tā ir iespēja auļot pa meža ceļiem un laukiem.

“Priedaines loks” - izjāde dabas parkā “Daugavas loki” ar pikniku. Apskates objektu sarakstā Sproģu gravas, Sproģu dižpriede, Saulkrasti, Ulmaņa pludmale, R. Paula pļava, Priedaine (izjāde pa centrālo ielu, apskatot multinacionālo Krāslavas apbūvi un iepazīstot dzīvesstilu), pāris kilometri gar pašu Daugavas krastu, atpūtas vieta “Arkādija”, Stirbļi un mājupceļš. Zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze sevišķi uzsver veiksmīgo sadarbību ar atpūtas vietu “Arkādija”, kur ir laivas: “Mūsējie tūristi citreiz aizbrauc pie viņiem, no viņiem viesi brauc pie mums.” Protams, Ilzei ir arī citi sadarbības partneri, kas šajā biznesā ir ļoti nozīmīgi.

Jūs interesē vēsture? Nav problēmu - “Klajumi” piedāvā ieskatu Kaplavas, Vecbornes, Lielbornes un Jaunbornes kultūrvēsturē. Iespējama Vecbornes barona Engelharda dzīvojamās mājas un saimniecības ēku, Bornes evaņģēliski luteriskās baznīcas, Lielbornes muižas un Faļtopu, Veckaplavas pareizticīgo baznīcas un valsts nozīmes kultūrvēsturiskā koka ēku kompleksa apskate, kā arī dabas parka “Daugavas loki” ainavu baudīšana. Zirgi mūspusē ir ne tikai “Klajumos”, interesenti var iepazīt arī zemnieku saimniecību “ERLAIN” un tai piederošos sporta zirgus.

Interesē skats pāri Latvijas -Baltkrievijas robežai? Zirga mugurā nav nepieciešama vīza, lai vērotu Baltkrievijas mozaīkveidīgo ainavu, kas paveras aiz baltajiem robežstabiem ar tās pakalniem, ēkām un Pļusu ciemu un ezeru, baltkrievu robežsargu tiltiem, Matulišķu - Pļusu robežšķērsošanas punktu pie abu valstu karogiem un robežstabiem. Baltkrievija - kā uz delnas!

Esat dzirdējis par Sēlijas ainavu? “Klajumos” ir gan šauri meža celiņi, gan pakalnu skats ar Sēlijai raksturīgu ainavu - pakalni, tīrumi, mazi mežu pudurīši un savrupas viensētas.
Varbūt nedaudz mistikas? Neiepazītais egļu mežs Latvijas - Baltkrievijas pierobežā ir noslēpumains, pasakains un mazliet baiss ceļojums līkloču ceļā, kam, šķiet, nav vairs ne gala, ne malas. Kad tomēr meža mala sasniegta, tur atklājas skatienam pagājušā gadu simteņa sākumā būvēti koka namiņi, sen aizmirsta greznība un šodienas realitāte.
Gribas tālāku ceļojumu ar visu nakšņošanu? Lūdzu - uz Šilovkas ezeru!

Dvorišče, Rožupole, ugunsdroš?bas tornis ar pasakainu ainavu uz Daugavas ieleju, Šilovkas mežs un ezers. Makš?er?šana, ogošana, s??ošana, pastaigas, peldēšanās.

No pagātnes - nākotnē!

Tas viss jau ir, taču Ilze nebūt nedomā apstāties, atvilkt elpu. Pērn zirgu sētai “Klajumi” bija jubileja - apritēja desmit gadu. Šķetinot atmiņu kamolu, Ilze izteicās, ka pirmās izjādes organizējusi, izmantojot saimniecībā esošos trīs darba zirgus... Šodien to ir vienpadsmit: Latvijas braucamā tipa, Latvijas vietējie zirgi un divi Baltkrievijas braucamā tipa zirgi.

Ilze uzsver: “Esam specializējušies uz nepieredzējušu klientu, ja vajadzīgs, piedāvājam arī apmācību. Tālab mūsu saimniecībā ir sagatavoti attiecīga temperamenta zirgi. Nepiedāvājam nekādu intensīvo sporta izjādi. Šeit nav nekāda skriešana, sports, treniņš, viss orientēts tikai uz izjādi. Daudzi klienti ir padzīvojuši cilvēki, kuriem sāp mugura, kauli. Piemēram, iejūdzam divus zirgus ratos, trīs cilvēkus sēdinām uz muguras un dodamies nelielā ceļojumā, paņēmuši līdzi pikniku grozus, siltāku apģērbu, ja ir vēsi. Apstājamies Daugavas krastā, nokāpjam no zirgiem, uzklājam galdiņu, sakurinām ugunskuru, cepam desiņas, turpat draiskojas līdzi paņemtais suns..”

Šogad piecu gadu jubileja nosvinēta brīvdienu mājiņai, kuras būvniecība ritēja piecus gadus - 1999. gadā ielika pirmo pamatakmeni, bet 2004. gada 2. jūlijā viesu nams tika atklāts.

Šodien “Klajumos” top jauns stallis, kura pamatu izbūvē pērn pilnībā ieguldīta konkursa “Sējējs-2007” laureāta balva - pieci tūkstoši latu. Šogad uzbūvēs sienas un jumtu, nākamgad plānots ielikt logus, durvis, veikt iekšdarbus un izmitināt zirgus.

Top arī mini dendroloģiskais parks, kas sastāvēs no vecā meža un jaunā stādījuma, kur zirgu sētas apmeklētājiem būs iespēja mācīties atpazīt kokus. Jaunveidojamajā parkā šodien jau aug Latvijas ozoli, sarkanlapu ozols, Eiropas ozols, platlapu liepa, kastanis, pīlādzis, vilkābele, ieva, parastā egle. Iestādīta arī Sibīrijas ciedru priede, kas labi ieaugusi.

Piepirkti desmit hektāri zemes ganībām, uz kuras atrodas veca koka māja, kas pašreiz tiek rekonstruēta. Tie būs “Klajumu Ķemeri”, kur top arī melnā pirtiņa un tiek rakts dīķis.

Juris ROGA