Valsts ģimnāzijas direktors

Izvaltas mācība

Jau kuro reizi es pateicos liktenim par laimīgām tikšanās reizēm ar gaišiem cilvēkiem. Gatavot rakstu par viņu ir reizē viegli un grūti: ārēji lieliski pazīstu šo brīnišķīgo skolotāju ģimeni, gadījies pat ciemoties viesmīlīgajā Tukānu ģimenē vecākā dēla Daiļa kāzās. Taču ielūkoties pedagoga pēc aicinājuma dvēselē ir riskants uzdevums. Lai man piedod ģimenes pavarda sargātāja Anita par tik nopietnu uzmanību kuplās ģimenes tēvam, tam ir nopietns iegansts. Pat divkāršs: ievēlēšana par Krāslavas novada domes deputātu ir Skolotāja autoritātes labākais apstiprinājums. Tāpēc nav nepieciešamības pārskaitīt daudzus direktora apbalvojumus, tajā skaitā valsts mēroga.

Mēs visi esam nākuši no bērnības, bet pirmie prieki tieši saistīti ar vecāku mīlestības izpausmi. Apzinoties galveno cilvēka misiju, Anita un Jānis pieņēma tik bērnu, cik viņiem Dievs deva. Paskatieties lielās un laimīgās ģimenes fotogrāfiju, tajā trūkst Daiļa. Tāpēc piedāvāju kāzu fotouzņēmumu, kuru pats iemūžināju ezera krastā pirms pāris gadiem. Gadi skrien vēja spārniem...

Ciemā, kur dienas gaismu ieraudzīja Jānis, toreiz dzīvoja četras Tukānu ģimenes. Turpretim tagad kādreiz kompaktajā apdzīvotajā vietā palikušas pavisam tikai trīs mājas, no kurām vienā dzīvo pēdējais no Tukāniem - attāls radinieks Antons. Tipisks izmirstošās Latgales liktenis. Iepriecina tas, ka Izvalta ir patīkams izņēmums: iedzīvotāji necenšas pamest ciematu un izmanto visas iespējas, lai strādātu Krāslavā, Daugavpilī, bet dzīvotu mājās.

Apspriežot Izvaltas fenomenu, mēs ar sarunbiedru nonācām pie kopīga secinājuma: uzticības dzimtajai pusei pamatā ir ticība Dievam, vecāku godināšana un mīlestība uz tēva mājām. Šīs lieliskās īpašības jaunajās dvēselēs pamodināja un nostiprināja lauku skola, kuru Jānim laimējies vadīt tieši divus gadu desmitus. Tajās dzimtajās sienās arī viņā agri pamodās interese par pedagoģiju. Gadījās, ka direktors Ludvigs Cimoško, braucot neatliekamās darīšanās uz rajona centru, uzticēja spējīgajam vecāko klašu audzēknim Jānim Tukānam vadīt matemātikas stundas jaunākajās klasēs. Atgriežoties viņš lika atzīmes ne tikai skolēniem, bet arī “skolotājam”. Arī klases audzinātāja Jadviga Ungure ieteica Jānim stāties pedagoģiskajā augstskolā. Par to sapņoja arī māte...

Studiju gadi - romantikas laiks

Daugavpils Pedagoģiskais institūts. Uzņemšanas ceremonijā studentu pulkā trešā kursa students Jānis Tukāns pa jokam uzspieda no zootehniķa sadabūto zīmogu uz rokas meitenei, kuru ieraudzīja pirmo reizi. Vakarā diskotēkā pēc tā jocīgā numura viņš arī atrada noslēpumaino svešinieci. Un noreiba galva... Daudz kas viņus vienoja: matemātikas un fizikas fakultāte, lauku saknes, kaislība uz ceļojumiem. Kopā brauca ar smailītēm pa Latvijas un Baltkrievijas upēm. Urālos, peldot pa straujteci, Belojes upes krastā savāca savvaļas apiņus, kas vēlāk noderēja... kāzu alus brūvēšanai. Pēc līgavas Jānis aizbrauca uz Maltu, bet no turienes jaunais pāris atveda ciemiņus uz Izvaltu. Jautrība ciematā sita augstu vilni: vietējie brašie muzikanti, trešdaļa viesu - studenti! Ja students Tukānu pāris gadu saņēma paaugstinātu stipendiju, tad vēlāk vajadzēja nodoties arī ģimenes rūpēm, taču Jānis un Anita paspēja būt visur. Mīlestība nav traucēklis mācībām.

Sākās neaizmirstamie Atmodas laiki... Dzīvesbiedri Tukāni salaulājās tikai piecus gadus pēc reģistrācijas. Tajā 1989. gadā jaunajā ģimenē bija vēl divi priecīgi notikumi: viņi iesvētīja jauno kolhoza māju, kuru vēlāk beidza celt un iegādājās īpašumā. Bet vēl nokristīja baznīcā divus dēlus - Daili un Alvi. Protams, visi trīs ģimenes prieki kalpoja par ieganstu atkal saaicināt viesus - radus un draugus.

Viss būtu bijis labi, taču trūka naudas. Savai mājai ciemata malā viņiem laimējās piepirkt četru hektārus zemes - nācās pievērsties saimniecībai. Bija laiks, kad viņi slauca pāris govju, nobaroja bullēnus, turēja cūkas - ģimene taču kļuva kuplāka. Paldies vecākiem, kuri izlīdzēja ar zirgu: bet Jānis ātri iemācījās art un pārliecinoši veikt visus lauku darbus. Svarīgs ir kas cits: Izvaltas pamatskolas direktors dzīvoja vienu dzīvi ar saviem novadniekiem. Tā jau sanāca, ka viņa dzimtā skola līdz šā gada 15. jūnijam bija vienīgā darba vieta. Bet par to, cik aizkustinoši pedagogu un skolas kolektīvs atvadījās no sava iemīļotā direktora, mūsu laikraksts nesen stāstīja fotoreportāžā “Atvadu valsis”.

Laimīgs gads

Jaunais norīkojums nozīmē īpašas atbildības nastu. Saskaņā ar savu statusu direktoram, kurš vada valsts mācību iestādi ar bagātām tradīcijām un sarežģītu vēsturi, jābūt augstas kultūras nesējam. Nešaubos, ka konkursa komisija nosauca pareizo variantu, ko apstiprināja arī vēlētāji vietējo varas orgānu vēlēšanās. Daudzu gadu garumā man nācies vērot lauku skolotāju pāri dažādās situācijās: skolā, daudzos kultūras pasākumos Izvaltā, rajona pasākumos Krāslavā. Brīnišķīgu vedēju lomā kuplās kāzās. Nemaz nebaidoties saņemt pārmetumus par personīgām simpātijām, man ir pilnas tiesības apgalvot, ka Jānis un Anita Tukāni ir inteliģenti šī vārda visskaistākajā nozīmē un brīnišķīgi vecāki.

Liela ģimene - tā ir milzīga atbildība un vecāku dāsnums dāvāt laimīgu bērnību trim dēliem un divām meitām. Dailis iekārto ģimenes dzīvi Daugavpilī, strādā par programmētāju pazīstamajā firmā “Latinsoft. Kopā ar dzīvesbiedri Tatjanu studē maģistrantūrā. Gadu jaunākais Alvis mācībās seko vecākā brāļa piemēram un vēl strādā par administratoru vislielākajā Daugavpils hotelī “Latgola”. Aizraujas ar svešvalodu apgūšanu.

Vecākā meita Laima piedzima melnajās puča dienās. Tēvs atceras: “Kad braucu pakaļ sievai un meitiņai uz dzemdību namu, pie iebraukšanas Daugavpilī stāvēja bruņutransportieris, bija nemierīgi...” Laima pārcelta Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12. klasē. Dēliņš Tālis pārcelts trešajā klasē, bet divgadīgā Klinta apmeklē pirmsskolas grupiņu. Mājās pastāvīgi skan mūzika: pianīns, sintezators, saksofons. Trīs jaunie Tukāni izteica vēlēšanos mācīties mūzikas skolā, un vecāki tam radīja visus apstākļus. Kuplajā ģimenē ir trīs autovadītāji, būs arī ceturtais: Laima iestājās autovadīšanas kursos. Problēmu ar transportu nav: tētis vada BMW, Dailim un Alvim katram ir markas “Audi” mašīnas. Mājā tagad ir arī savs frizieris: Laima nesen sekmīgi pabeidza kursus.

Lēmumu par ģimenes galvas piedalīšanos izsludinātajā konkursā ģimene pieņēma mājas apspriedē. Sākumā Jānis neloloja cerības, speciāli aizveda dokumentus “melnajā piektdienā”, 13. martā. Viņam negribējās atvadīties no dzimtās skolas, kurai atdoti dzīves labākie gadi. Ar pedagogu kolektīvu, kurā strādā pieci direktora bijušie klasesbiedri. Acīmredzot tāds jau ir liktenis: nelaimīgais datums neietekmēja, un no četriem pretendentiem laime uzsmaidīja Jānim Tukānam.

Atkāpties nevar...

Šis gads ir bagāts ar apaļiem un patīkamiem notikumiem, tieši 25. kāzu jubileja, 20 darba gadi direktora un de- putāta amatā Izvaltā. Uzvara atbildīgajā konkursā un iespēja strādāt vienā deputātu komandā ar Gunāru Upenieku. Kādreiz kopā viņi daudz darījuši skolas zāles pārkārtošanai. Tagad tai nav līdzīgu bijušā rajona robežās. Šaubu nav: dzimtajai skolai novada domes deputāts noteikti palīdzēs.

Mūsu saruna skāra arī krīzes tēmu. Mans sarunbiedrs pateica šādus vārdus: “Dīvaina lieta: varas iestādes nekad īpaši nelutināja skolotājus ar augstām algām. Ne jau no labas dzīves bijām spiesti turēt lopus, arī padomju laikos mēneša peļņa no vienas govs līdzinājās skolotāja slodzei. Bet kā tagad? Šogad arī četras brūnaļas neglābs tik lielu ģimeni, kāda ir mūsu. Tiklīdz skolotāji sagaidīja algas pielikumu, kad tūdaļ sākās tāda apcirpšana, ka bail pat domāt par visas izglītības sistēmas nākotni. Veltīgi varaskungi tā steidzas pildīt Eiropas Savienības prasības, pilnīgi aizmirstot par vienkāršās tautas aktuālām problēmām. Ekonomija uz bērnu un sirmgalvju rēķina - tas ir valsts pārvaldes sistēmas politiskais bankrots. Drīzāk sistēmas nemaz nav.”

Jānis Tukāns, kurš pēc rakstura ir optimists, uzņēmies ģimnāzijas vadību ļoti grūtā laikā. Mēs ticam: viņam viss izdosies.

Aleksejs GONČAROVS