Par dvēseles ekoloģiju

Noguruši no svešuma, piespiedu migranti atgriezīsies mājās un sapratīs, ka mīlestība uz tēva mājām, mazo dzimteni, tās daudzu gadsimtu vēsturi arī ir augstākās vērtības uz zemes. Labestības pasaule balstās uz katra cilvēka sirdsapziņas, un taisnība ir tam, kurš strādā tautas un apkārtējās vides labā.

Šīs domas neviļus pārņēma mani pēc iepazīšanās ar Oļegu Lisenoku, Starptautiskās ekoloģiskās sabiedriskās apvienības “Daba un mēs” valdes priekšsēdētāju, par ko es sirsnīgi pateicos starpniekiem - Krāslavas Tūrisma informācijas centra darbiniekiem.

Mūsu saruna noritēja striktos laika rāmjos - viesis no Baltkrievijas steidzās savās neatliekamajās ekoloģiskajās darīšanās uz Rīgu. Pareizi saka, ka katram putnam sava ligzda mīļa. Oļegs, kurš dzimis Glubokojes pilsētā, jutās glaimots par to, ka viņa dzimtajās vietās salīdzinoši nesen pabija Krāslavas velotūristu komanda. Toreiz arī man bija izdevība izjust kaimiņu un starptautisko partneru sirsnību un lietpratību. Mans paziņa ar sāpēm sirdī runāja par to, ka daudzi vēstures, kultūras un arhitektūras pieminekļi, vi- duslaiku liecinieki, cietuši ne tik daudz no laika zoba un postošiem kariem, cik to cilvēku vienaldzības un nekaunības dēļ, kuri aizmirsuši dzimtās saknes. Pazīstams stāsts...

Bijušais kara lidotājs bezmaz divus gadu desmitus nodzīvoja Rīgā, kur kinoteātra direktora amatā aizrāvās ar ekoloģiskām problēmām. Viss sākās ar kinolektoriju “Daba un mēs”, ar aktīvu piedalīšanos Latvijas sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojās ar apkārtējās vides aizsardzību. Pēc atgriešanās mājās viņš turpināja savu apzināto darbību, pirms gada kļūdams par starptautiskās organizācijas priekšēdētāju, kura pazīstama arī Latvijā. Oļegs Lisenoks noregulēja lietišķus sakarus ar dabas parka “Daugavas loki” darbiniekiem, Salienas vidusskolu, galvaspilsētas dabas aizsardzības organizācijām.

- Kāds ir jūsu cēlās misijas galvenais mērķis?

- Atgriežoties mājās, es izdarīju satraucošus atklājumus. Upītes, kas pazīstamas kopš bērnības, pēdējos gadu desmitos pazūd acu priekšā. Pārpurvojas, aizaug krasti, savu postošo darbu turpina bebri. Runa ir ne tikai par tādām upītēm kā Šošu, Mņutu, Dobrilovku, bojāeja burtiskā nozīmē draud arī kādreiz ūdeņiem bagātajai Desnai. Tā tapa galvenais ekoloģiskais uzdevums - Rietumdvinas pieteku glābšana. Kopā ar domubiedriem, tajā skaitā arī jaunizveidotajām skolu ekoloģiskajām inspekcijām, mēs sākām ar cietušo upju sīku izpēti. Iezīmējām neatliekamo pasākumu plānu, iesaistījām darbā brīvprātīgos, saņēmām materiālo palīdzību, piesaistījām cilvēku resursus, tagad mums palīdz vietējās varas iestādes.

Mums izdevās ne tikai apturēt Rietumdvinā ietekošo zilo ūdens artēriju bojāeju. Svarīgs ir kas cits: topošā paaudze, kas fiziski piedalās svarīgajā upju glābšanas darbā, gūs mācību visai dzīvei. Tas, kurš vaiga sviedros likvidēja izgāztuves ciemu malās, pats turpmāk nepiemēslos upju krastus. Mums sekmīgi izdevās savienot skolēnu ekoloģisko au- dzināšanu ar aktīvu un lietderīgu atpūtu vasaras brīvlaikā. Uzkrāto Baltkrievijas pieredzi tagad piedāvāju jums, kaimiņiem no Latvijas. Mūs taču vieno ne tikai senas draudzīgas attiecības, bet arī kopējā upe Rietumdvina-Daugava. Pats Dievs vēlēja mums strādāt vienotā dabas aizsardzības komandā. Pašlaik gādība par vidi ir pieprasīta kā nekad agrāk, it īpaši starptautiskā tūrisma straujās attīstības laikmetā. Šajā sakarā galvenās cerības saistu ar pedagogiem un dabas sargiem fanātiķiem. Viņi ir gan pie mums, gan pie jums.

Mans uzdevums ir apvienot visus, lai sekmīgāk risinātu neatliekamos globālos uzdevumus. Pirmos izmēģinājumus mēs beidzam ar izziņas ekoloģis- ko taku radīšanu. Labāk vienu reizi ieraudzīt... Nešaubos, ka mūsu uzsāktie eksperimenti Vitebskas pusē tiks turpināti visā Baltkrievijā un tiks atbalstīti Latvijā.

- Sakiet, Baltkrievijas hidroelektrostaciju kaskāžu celtniecība - tā ir patiešām realitāte?

- Tādas perspektīvas tiek izskatītas. Pēc aptuvenām ziņām pirmām kārtām runa ir par divu HES (pie Verhņedvinskas un Polockas rajonā) būvi. Analoģiskas hidrotehniskās būves vienmēr atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, tās saistītas ar milzīgu teritoriju zaudēšanu un cilvēku pārcelšanos uz citām vietām. Mierina kas cits: enerģētiskais “bads” izvirzīja priekšplānā atom-elektrostacijas celtniecību Poļesjē. Projekta darbi tiek veikti pilnā apjomā, tā ka mierināsim sevi ar cerībām, ka draudi mūsu un jūsu upei tiks novirzīti dibenplānā, bet ar laiku varas iestāžu attieksme pret dabas resursiem, iespējams, radikāli mainīsies.


- Latviju pārņēmusi ideja par ūdens ceļa “no varjagiem pie grieķiem” atjaunošanu.

- Šis projekts ir pazīstams arī Baltkrievijā. Cerēsim, ka globālās krīzes apstākļos līdzekļi apšaubāma projekta realizācijai tiks atrasti ne tik drīz. Pēc manām ziņām jūsu Daugavai un mūsu Rietumdvinai nekas nedraud - apvedkanālu plānots uzbūvēt pa Lietuvas teritoriju un mūsu valsts rietumu daļu. Es esmu par minimālu iejaukšanos dabas procesos.

- Piekrītu jums. Vēl ilgi mums nāksies maksāt par padomju lozungu: “Mēs nevaram gaidīt žēlastību no dabas...”

Aleksejs GONČAROVS