Visjaunākais deputāts

Ja nesenajās vietējo pašvaldību vēlēšanās daudzi bijušie pagasti palika bez saviem pārstāvjiem jaunajās novadu domēs, tad Aulejas vēlētāji pamanījās nodrošināt sev divus deputāta mandātus! Krāslavas novada domes pirmajā sēdē piedalījās bijušais pagasta vadītājs Aivars Umbraško un vietējais lauku attīstības speciālists Artis Konošonoks. Abi ir labi pazīstami lasītājiem no publikācijām laikrakstā “Ezerzeme”.

Redakcija sveica Arti viņa vārdadienā, bet viņa darba galds jau bija pilns ar ziediem. Būdams pacilātā noskaņojumā, jaunais, bet jau pieredzējušais speciālists piekrita atbildēt uz dažiem korespondenta jautājumiem.

- Ar ko viss sākās?

- Ar Aivara piedāvājumu. Abi nolēmām kandidēt vēlēšanās “Zaļo un zemnieku savienības” sarakstā. Sākumā īpašu cerību uz panākumiem man nebija, vienkārši gribējās pastiprināt kandidātu komandu ar savu vārdu, bet mūsu novadnieki izrādīja īpašu aktivitāti. Tagad nākas saņemt apsveikumus.

- Kā klājas zemniekiem?

- Manā saimniecībā “Birztaliņas” viss ir normāli, bet novadnieki gan nejūtas labi. Piena iepirkuma cenas pēdējā laikā sarukušas uz pusi, piena rūpnīca “Preiļu siers” pašlaik norēķinās tikai par februārī realizēto produkciju. Viensētās pārsvarā tur divas vai trīs govis, bet tādu saimniecību, kur vairāk par piecām govīm, aptuveni divi desmiti. Pat pensionāriem, kuriem valsts apcirpusi pensijas, zūd griba turēt govis. Taču kaut kā jādzīvo.

- Stāšanās varasvīra kārtā dod izredzes mainīt dzīvi. Kādus uzdevumus Artis Konošonoks uzskata par galvenajiem?

- Par jebkuru cenu ir jāsaglabā skolas. Pirmkārt, laukos katra darba vieta ir zelta vērta. Otrkārt, sākumklašu skolēniem jāapmeklē skola tuvāk mājām. Laiks pāriet no sarunām pie darbiem lauksaimniecības produkcijas realizēšanā bez starpniekiem, kuri arī saņem galveno peļņu. Kāpēc līdz pat šim laikam Latgales zemnieki vietējā tirgū nevar pārdot pienu, krējumu, biezpienu un gaļu, kā tas jau tiek darīts Rīgā? Vai mēs esam sliktāki? Esošos birokrātiskos šķēršļus iespējams pārvarēt, un tas jādara.

Pienācis laiks attīstīt vietējo pārstrādes produkciju. Ar to es domāju nelielus sulu, ievārījumu, dārzeņu konservu ražošanas cehus. Katru rudeni iet bojā vai tiek izbarots lopiem simtiem tonnu bioloģiski tīru augļu un ogu. Cik ilgi cilvēkiem var piedāvāt ievesto produkciju tajā laikā, kad daudzās specializētajās zemnieku saimniecībās sākuši dot ražu jauni augļu dārzi un ogulāji? Daudzi turpina turēt aitas, respektīvi, būtu laiks padomāt par vilnas pārstrādes punktu atjaunošanu, taču atbilstoši jaunām tehnoloģijām.

Dabīgi materiāli taču vienmēr ir cenā, un to pieprasījums tikai palielināsies. Var attīstīt zivkopību, truš- kopību, putnkopību, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir izredzes piesaistīt eiroinvestīcijas. Un ja šis process nerit no augšas, tad pienācis laiks vietējām varas iestādēm pilnībā ņemt iniciatīvu savās rokās. Citādi mums neapturēt darbaspējīgu lauku iedzīvotāju migrāciju, bet valstij nebūs reālas iespējas atmaksāt daudzu miljardu latu kredītus. Steidzami jā- iemācās pelnīt naudu!

- Vai tūrisma attīstība var glābt depresijas pārņemto Latgali?

- Mūsu pienākums ir maksimāli izmantot zilo ezeru novada dabas resursus. Iepriecina tas, ka tieši Aulejas pusē uzkrāta pieredze atpūtas bāzu, viesu māju celtniecībā, tūrisma servisa piedāvājumā. Iesāktais darbs jāturpina un pastāvīgi jāstrādā perspektīvai - jāuzlabo ceļi, jāsakopj ezeru krasti, vecas mājas un parki. Lai attīstītu makšķerēšanas tūrismu, laiks radīt savu zivkopības bāzi. Arī bez tā dārgais laiks ir nokavēts. Krīze ir pagaidu parādība, un tā jāuzskata par jaunu iespēju periodu. Tagad noskaidrojies, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā nav bagāta tauta. Respektīvi, jau tuvākajā laikā lielpilsētu iedzīvotāji dos priekšroku ģimeņu vasaras atpūtai Latgalē. Noteikti būs pieprasījums pēc vietējo amatnieku darbiem. Bet tā jau ir lauku iedzīvotāju nodarbinātības iespēja, kas jāizmanto.

Kaut arī pastāv grūtības, nedrīkst taupīt uz kultūras rēķina. Nesaprotu, kāpēc Krāslava ir palikusi par vienīgo rajona centru, kur nav sakārtots kultūras nams? Manuprāt, bijušajos pagastos maksimāli jāsaglabā esošā infrastruktūra, kā arī darba vietas, citādi nākamās paaudzes mums nepiedos lauku dzīves iekārtas iznīcināšanu. Cilvēki grib un var brīvi strādāt uz dzimtās zemes, tāpēc jārada viņiem šādas iespējas.

- Vai sarunas nobeigumā jūs varētu nosaukt problēmu secību, kas būs jārisina jaunajai lielajai pašvaldībai?

- Pamēģināšu. Galvenā problēma ir maznodrošināto sociālā aizsardzība. Tālāk seko projektu realizēšana ražošanas un kultūras sfērā. Tad nodarbinātība (pir-mām kārtām jauniešu), lai apturētu lauku iedzīvotāju migrāciju uz pilsētām un citām valstīm. Un, protams, tūrisma attīstība, kur Auleja jau uzkrājusi vērtīgu pieredzi.

Aleksejs GONČAROVS