Turpinot Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas un Norvēģijas organizācijas “Nord-Trondelag Red Cross” sadarbību, notika vēl viens brauciens. Par Norvēģijas līdzekļiem neaizmirstamajā lidojumā devās Ivans Maslovs, Krāslavas Bērnu sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas” direktors, un audzēkņi: Andris Savinovs, Iveta, Kristīne un Edgars Upmaļi.
Vecums - no vienpadsmit līdz sešpadsmit gadiem. Starp citu, kandidātus ekskursijai uz plaukstošo Skandināvijas valsti atlasīja paši norvēģi savā kārtējā apmeklējuma reizē Krāslavā.
Atgriezušies no astoņu dienu turnejas, pieci laimīgie piekrita dalīties savos iespaidos ar korespondentu. Saruna ar delegācijas vadītāju sākās redakcijā, kur Ivans Maslovs dalījās galvenajā atklājumā: “Mēs pārliecinājāmies, ka bagātajā Norvēģijā galvenā prio- ritāte ir bērna laime.”
Viesmīlīgie skandināvi piedāvāja brauciena dalībniekiem no Latvijas gan iepazīšanās, gan izklaides programmu - ar akcentu uz veselīgu dzīvesveidu. Laikraksts “Ezerzeme” vairākkārt stāstīja, ka mūsu ziemeļu kaimiņiem ar sociālo problēmu risināšanu nodarbojas valsts, bet Sarkanā Krusta organizāciju galvenā funkcija ir glābšanas darbi ekstremālās situācijās. Tieši uzkrāto bagāto pieredzi krāslaviešiem arī piedāvāja norvēģu partneri.
Glābšanas dienesti nezaudē savu aktualitāti: kalnu valstī ar attīstītu tūrismu pastāvīgi pazūd ceļotāji, nav reti arī iesācēju alpīnistu traumu gadījumi. Tieši šādās ekstremālās situācijās brīvprātīgie no Sarkanā Krusta organizācijas pastāvīgi demonstrē operativitāti un augstu profesionālitāti. Ceļojot pa kalniem, mūsējie neredzēja nevienu autoavāriju - norvēģi, tajā skaitā autovadītāji, ir ļoti disciplinēti cilvēki. Simboliski, ka visi krāslavieši kā dāvanu saņēma teltis ar tūristu piederumiem, kā arī novēlējumu nākamreiz braukt uz Norvēģiju obligāti ar savu ekipējumu. Aktīvs dzīvesveids - tas ir vēl viens skandināvu kults.
Dzīvojot kempingā un pastāvīgi dodoties ekskursijās uz tuvām un tālām pilsētām, krāslavieši neviļus pievērsa uzmanību tam, ka Norvēģijā visuviet rit lielisku ceļu būve un to kapitālremonts. Ziemeļu valstī vasara ir īsa, tāpēc arī steidzas celtnieki. Bet dzīvojamo un pārējo ēku arhitektūra nav nekāda lepnā un bagātā, tur priekšplānā ir racionālisms un atturība. Vēl viens interesants atklājums: Latgales - ezeru novada - galvenās dabas bagātības nav nekas salīdzinājumā Norvēģijas ūdenstilpju pārpilnību. Visur milzum daudz kalnu upju, ezeru un vēl skaistuma ziņā pasakainu fjordu starp klintīm. Katru dienu jauni atklājumi un uzskatāmas mācību stundas par norvēģu gādīgu attieksmi pret dabas bagātībām. Šajā valstī sakopta katra auglīgās zemes pēda!
Visur ekskursiju laikā patversmes sūtņi juta īpašu attieksmi pret sevi. Pēc sirsnīgas uzņemšanas mērijā saimnieki pasniedza viesiem vērtīgu dāvanu: vairāk nekā pussimts džinsu un sporta kreklu, kas iegādāti par pašvaldības darbinieku personīgajiem līdzekļiem. Pēc pusdienām restorānā tā īpašnieks palestīnietis, uzzinājis par ciemiņiem no Latvijas patversmes, uzdāvināja viņiem lielu kārbu ar picu. Arī pārējās apmeklētajās ēdināšanas iestādēs viesiem noteikti tika pasniegtas dāvanas un suvenīri. Viesmīlība, sirsnība, dāsnums - tās ir visu Norvēģijas iedzīvotāju rakstura īpašības neatkarīgi no ādas krāsas un ticības. Taču Ivans Maslovs uzsvēra, ka šajā valstī lielā cieņā ir kristīgās vērtības. Galvenā no tām ir tikumība.
Lai uzzinātu jauno ceļotāju domas, mēs ar direktoru devāmies uz “Pabēržiem”, kur vienpadsmito reizi labestīgie cilvēki Valentīna un Igors Stabulnieki uzņem vasaras iemītniekus saskaņā ar programmu “Audžuģimene”. Šovasar te, laukos, atpūšas vairāk nekā divi desmiti čalojošo zēnu un meiteņu, tā ka sapulcināt kopā četrus nesenos aizjūras ceļotājus nebija nemaz tik vienkārši. Arī šodien viņi ir neaizmirstamo iespaidu varā.
Kristīne: “Pirmo reizi dzīvē es lidoju ar lidmašīnu un redzēju kalnus. Visur tāds skaistums, ka nav iespējams izstāstīt. Ļoti labestīgi cilvēki, viņi mums sagatavoja tik daudz dāvanu.”
Andris: “Nedomāju, ka kalni ir tik skaisti. Mājas nav pārāk greznas, bet cilvēki pavisam citādi - mierīgi, laipni, labestīgi. Visneaizmirstamākais? Peldēšanās klintī izcirstā baseinā. Ar ūdens kalniņu un piecu metru augstu torni. Es nebaidījos nolēkt. Vareni!”
Edgars: “Kas ir visinteresantākais? Kā mēs ar kalnu zirgiem - zema auguma un spēcīgām kājām - izstaigājām grūto maršrutu. Vēl mēs redzējām lašus, kas lēca pāri kalnu upju krācēm.”
Iveta: “Viss bija interesanti. Pārsteidzoši ir tas, ka norvēģi dzīvo klinšu vidū un jūtas labi. Kāpēc pie mums tā nav...”
Mūsu ekskursanti dzīvoja kempingā. Mācījās palīdzības sniegšanas metodes, ceļoja ne tikai pa Norvēģiju, bet arī tīksminājās par Zviedrijas lielāko kanjonu.
Gūti neaizmirstami iespaidi un izjusta cilvēkmīlestība uz vecāku aizmirstajiem bērniem.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
