Vēlēšanu demokrātija - tā ir realitāte. 2009. gada 1. jūlijs paliks Latvijas Republikas mūsdienu vēsturē kā nozīmīga diena, kad tika ievēlēti pilsētu mēri un novadu vadītāji jaunajās teritoriālajās robežās pēc reformas pabeigšanas.
Pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, kas atklāja Latvijā valsts pārvaldes netikumus, veicināja vēlētāju konsolidāciju, kuri nosauca savus pārstāvjus Eiropas parlamentā un vietējās pašvaldībās.
Galvenā sensācija notika galvaspilsētā, kur piecu procentu barjeru spēja pārvarēt tikai četras partijas un politiskās apvienības. Pirmo reizi atjaunotās neatkarības valstī Rīgas mēra augstajā amatā stājies krievs Nils Ušakovs, “Saskaņas centra” pārstāvis.
Ventspils prata saglabāt savu nežēlastībā kritušo pilsētas vadītāju Aivaru Lembergu, bet kaimiņpilsētā Daugavpilī otrreiz pie pilsētas vadības stūres stājies Rihards Eigims.
Mūsu pilsētā vēlēšanu rezultāti izrādījās pilnīgi prognozējami. Gunārs Upenieks, kurš savāca maksimālu punktu skaitu (5239), saņēma 17 jaunievēlēto deputātu absolūto atbalstu un kļuva par Krāslavas novada domes priekšsēdētāju. Tādējādi viņa pilnvaras Saeimā automātiski tiek izbeigtas. Dagdas novads devis priekšroku pārbaudītajam vadītājam Viktoram Stikutam, bet Aglonas novadu vadīs bijušais Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns.
Labu veiksmi jums, krīzes menedžeri! Vēlam jums priekšvēlēšanu programmu sekmīgu realizēšanu!
Aleksejs GONČAROVS