Ar mācīšanos ir tāpat kā ar airēšanu pret straumi - ja kaut uz brīdi pārstāsi airēt, straume nesīs laivu atpakaļ. Tieši tāpēc Latvijā jau kopš 2003. gada aprīļa otrajā pusē tiek realizēta UNESCO ierosinātā starptautiskā iniciatīva “Izglītība visiem”.
Tās ietvaros ikreiz notiek arī skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference. Tiem, kas pret vidusskolēnu pētījumiem izturas ar mazliet ironisku pieskaņu, gribu atbildēt ar kāda intelektuāļa vārdiem: “Nav lielu vai mazu zinātņu, ir tikai radoša pieeja problēmu risināšanai”. Ir jāatceras, ka tieši no tagadējo skolēnu vidus nāks nākamie dižie zinātnieki. Skolēns par pētnieku jau nekļūst vienā dienā.
Krāslavas Valsts ģimnāzija iesaistās šajā republikas pētniecisko darbu konkursā jau trīspadsmito gadu pēc kārtas. Kaut kādā ziņā pētniecisko darbu izstrādi var salīdzināt ar vieglatlētikas disciplīnu - tikai pārvarot visus nolikumā iekļautos posmus, pastāv iespējas startēt lielajā turnīrā. Sākotnēji notiek materiālu vākšana, sistematizēšana, pētījumi, lai darbu iesniegtu izvērtēšanai skolā un prezentētu projektu nedēļas ie-tvaros, nākamais posms ietver sevī darbu atlasi rajona konferencei. No tās pēc speciālistu ieskatiem labākie darbi tiek sūtīti izvērtēšanai uz Rīgu, un tikai tad, kad Rīgas žūrija darbu atzinusi par gana labu esam, autori tiek izsaukti darbu prezentēt klātienē. Šogad no Krāslavas Valsts ģimnāzijas iesniegtajiem darbiem izsaukti tika astoņi: divi ķīmijā, fizikā, pa vienam tieslietās, politoloģijā, vides zinātnēs un bioloģijā.
Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, sveicot darbu autorus un viņu skolotājus LU Lielajā aulā 25. aprīlī Latvijas 33. Skolēnu zinātniskās konferences ievadā: “Zinātnei bezdarbs nedraud, par ko liecina konkursam pieteiktie 556 darbi, kurus izstrādājuši 692 skolēni divdesmit vienā sekcijā”. Pēc ministres un LU vadošo mācībspēku uzrunām sekoja dalībnieku došanās uz savām fakultātēm un darbu prezentācijas - citam mierpilna un bezrūpīga, citam spraiga un nervus kutinoša uzstāšanās LU rektoru un fakultāšu doktorantūras studentu vērtējumā. Jāpiebilst, ka tā ietvēra gan datorprezentācijas, gan sīku savas tēmas pārzināšanu, komunikācijas prasmes un spēju loģiski atbildēt uz jautājumiem. Ķīmiķiem un fiziķiem šis process nedaudz atšķīrās, proti, viņi uz galvaspilsētu bija devušies jau dienu iepriekš un savus darbus aizstāvēja pie pašu sagatavotiem stendiem.
Kā tad mums veicās... Diāna Ozerska un Jūlija Brovkina ieguva 1. pakāpes diplomu ķīmijā, Anete Aišpure 2. pakāpi vides zinātnēs, es, šī raksta autore, 2. pakāpi politoloģijā, savukārt Līga Grave un Guntis Japiņš ievērojamā konkurencē izcīnīja atzinības rakstus - attiecīgi bioloģijā un ķīmijā.
Svētdien, 26. aprīlī, noslēguma plenārsēdē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē savus pētījumus prezentēja pa vienam pārstāvim no katras sekcijas. Jāuzsver, ka šis bija pirmais gads, kad uzstāties plenārsēdē tika uzaicināti Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni - tās bija Diāna Ozerska un Jūlija Brovkina ar pētniecisko darbu ķīmijā “Fosfātjonu koncentrācija dažos veļas mazgājamos līdzekļos un atklātās ūdenstilpnēs”. Savā ziņā jauns izaicinājums krāslaviešiem, kas turpmāk, esmu pārliecināta, pētniecisko līmeni ievadīs vēl nopietnākā gultnē. Gribas pateikt lielu lielo paldies skolēnu darbu vadītājiem, kā arī pētniecisko darbu “aizbildnei” skolotājai Annai Juškevičai, kas lielā mērā veido pētniecisko vidi skolā un mudina jauniešus doties arvien dziļāk izziņas pasaulē. Ticu, ka ikviena skolēna zinātniskais darbs ir kā mikropētījums, no kura vēlāk izveidosies jauni atklājumi. Galvenais - turpināt strādāt un nezaudēt radošu pieeju!
Anna ZEMBLICKA, Krāslavas Valsts ģimnāzijas absolvente
.jpg)
