Neatstāt novārtā cilvēkus un viņu vajadzības

Šoreiz par Kalniešu pagasta priekšsēdētāja Egila Muskara un viņa vadītās komandas darba rezultātiem paša vadītāja skatījumā.

- Atceros, ka, ieņemot šo amatu, jums vispirms nācās nākt palīgā skolai, kur apkure bija kritiskā stāvoklī, izpuvušo rāmju logu stikli apdraudēja izglītības iestādes iemītniekus no maza līdz lielam un bija citas problēmas.

- Skola patiesi bija bēdīgā stāvoklī. Pirmajās darba dienās steidzīgi bija jārisina jautājums par skolas apkuri, bet naudas jauniem apkures katliem budžetā nebija. Paldies Dievam, priekšā bija vasara. Aktīvi strādājot, mēs dabūjām finansējumu, laikus paspējām nomainīt bojātos katlus, lai apkures sistēma varētu normāli funkcionēt un jau mācību gada sākumā skolā būtu siltums. Tika nomainīta daļa cauruļvadu, bet radiatorus izskaloja un atstāja savā vietā, jo tie funkcionē labāk par tiem modernajiem metāla.

Nākamajos remontos akcents likts uz pašu skolas tēlu, lai būtu patīkami tajā ienākt, uzturēties un mācīties. Logu nomaiņu veicām divos posmos: vispirms nomainījām otrā stāva logus, novēršot vislielāko apdraudzējumu bērnu dzīvībai un veselībai, nākamajā posmā nomainījām visus pārējos logus un durvis reizē ar fasādes noteku sistēmas remontu. Katru gadu skolā tika veikts kosmētiskais remonts, un nekad nav bijis tā, ka izglītības iestāde nebūtu atjaunota un sakopta mācību gada sākumam no iekšpuses. Te vienmēr tika izkrāsotas klases, gaiteņi, veikti citi sīki remonti.

Darbi ritēja arī skolas apkārtnē. Noasfaltējām pievadceļu no šosejas puses, lai jebkuros laika apstākļos uz skolu varētu nokļūt tīros apavos. Tika uzbūvēts stāvlaukums automašīnām, īsi pirms pašvaldību sporta spēlēm ierīkojām bruģētu laukumu pasākumiem brīvā dabā, ko var izmantot visi. Ir iegādāts pietiekoši kvalitatīvs lietots autobuss skolēnu pār-vadāšanai. Nopirkām jaunu elektrisko plīti virtuvei ēdiena gatavošanai. Starp citu, pašvaldība vienmēr sedza pusi no bērnu ēdināšanas izdevumiem katram audzēknim. Pirmsākumos gan skatījāmies un izvērtējām, kam apmaksāt un kam - nē, tomēr laika gaitā secinājām, ka ģimeņu ienākumi tik nelieli, ka jāatbalsta visi. Turklāt bērni ir bērni: nelielā skolā šāda dalīšana tikai traumē viņu psihi.

Par panākumiem bērnu apmācībā atbildīga izglītības iestādes direktore, pedagogi un rajona Izglītības pārvalde. Pašvaldība pilnā apjomā uzturēja skolu pie dzīvības: apmaksāja visus darbus, kas saistīti ar skolas apkalpošanu, un gādāja par apkalpojošā personāla algām. Tieši materiāli tehniskā bāze ir pašvaldības atbildība, un visus gadus skolas pieprasījumu nodrošinājām gandrīz 100% apjomā. Tie ir ieguldījumi pašā skolā, skolas infrastruktūrā, apkārtnē, apkalpojošā personāla atalgojums utt. Naudas izteiksmē uz vienu bērnu Kalniešu pašvaldība tērē gandrīz 1300 latu gadā. Tā ir iespaidīga summa, kurā nav ierēķināta valsts mērķdotācija - algas pedagogiem.

- Kalniešu pagasts diez vai var lepoties ar Andrupenes plašuma kultūras dzīvi. Tomēr arī pie jums notiek pasākumi, starp kuriem ir arī ļoti iespaidīgi. Kur un kādi ieguldījumi veikti kultūras jomā?

- Viens no lielākajiem veikumiem ir jaunais slēgtā tipa volejbola laukums jeb tautā sauktā sporta zāle, kas tika ierīkota bijušajā katlu mājā, kas tā arī nekad netika ekspluatēta. Tātad - telpa mums bija, vispirms tai blakus uzbūvējām jaunu garāžu skolas autobusam, kas tika turēts tajā katlu mājā. Tad ēku izremontējām: salabojām jumtu, kas tecēja, ieklājām jaunu koka grīdu, iegādājāmies un uzstādījām lielu gaisa apkures katlu, volejbola stabus, vēlāk arī grozus basketbolam un vārtus futbolam un rokasbumbai. Tālākajā posmā, kad atradām papildus finansējumu, ēku no ārpuses nosiltinājām un nokrāsojām. Kopumā objektā ieguldīti desmiti tūkstošu latu.

Pārmaiņas bibliotēkā ir tādas, kā visās citās pašvaldībās: realizēti standarta bibliotēku informatizācijas projekti, pašvaldība apmaksāja (daļēji) rēķinus, kas tika saņemti. Šogad aģentūra ļoti maz pārskaitīja naudas, lielākā daļa ir jāmaksā pašvaldībai. Projektos mēs piedalījāmies arī ar savām garantijām, ka viss tiks apsargāts un saglabāts.

Pirms dažiem gadiem liels remonts tika veikts tautas namā, nomainot lielos koka logu rāmjus pret stikla pakešu logiem. Nesen tautas namā esam ieklājuši lamināta grīdu, savedām kārtībā skatuvi. Sienas izlīdzinātas, telpa nokrāsota, sakārtota apgaismojuma sistēma.

Būdams priekšsēdētāja amatā, noskaidroju, ka ļoti kritiskā stāvoklī ir Indricas baznīcas zvanu tornis, kas ir atsevišķi stāvoša būve. Tā kā tas ir kultūras piemineklis, tad kopā ar inspekcijas atbalstu un pašvaldība par saviem līdzekļiem veica zvanu torņa rekonstrukciju. Tas bija sarežģīts darbs, pat ļoti sarežģīts, jo Krāslavā nebija neviena uzņēmuma, kas atjaunoto zvanu torņa konstrukciju uzceltu savā vietā. Nāca talkā Daugavpils brigāde. Vērojot tās darbu, mana sirds vienubrīd notrīsēja - vienā mirklī šķita, ka celtnis gāzīsies. Bet viss izdevās.

Nesenā pagātnē - 80. gados - baznīcā notika ugunsnelaime, pēc kuras nācās veikt grīdas nomaiņu ar visu konstrukciju, jo, dzēšot liesmas, grīdu salēja un laika gaitā tajā iemetās puve. Remontdarbu pēdējā posmā sakārtojām arī kapeņu telpu, uzietos cilvēku kaulus salikām zārkos, ierīkojām apgaismojumu. Vārdu sakot, baznīca sakārtota tā, ka to var droši piedāvāt kā tūrisma objektu. Baznīcas apkārtnes sakopšana allaž bijusi pašvaldības ziņā. Esam pirkuši arī ziedus, izpušķojuši.

Mums ir dzimušas un nostiprinājušās vairākas tradīcijas kultūras jomā, piemēram, lauksaimnieku balle, pensionāru balle, reizi pāris gados - medību trofeju izstāde, kas būtībā ir pasākums ar pozitīvu rezonansi arī ārpus rajona robežām. Tas viss notika ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Rīkoti arī citi, mazāki pasākumi, bet trīs nosauktie ir paši lielākie un visiem iedzīvotājiem ļoti nozīmīgi, jo vienmēr bijuši labi apmeklēti. Pērn mums bija gods rīkot pašvaldību sporta spēles, kuru organizēšanā tika ieguldīti lieli līdzekļi, tāpēc viss notika pieklājīgā līmenī.

- Kalniešus var apskaust par asfaltētiem ceļiem ciematā. Kā to panācāt?

- Pirmais uzdevums bija noasfaltēt ceļu no šosejas līdz pagasta ēkai, tad katru gadu pa druskai, cik spējām no ceļu fonda ieekonomēt, asfaltējām ceļus ciematā. Tajā pašā laikā neaizmirsām par pagasta zemes ceļiem, bet, protams, ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji pauda neapmierinātību par ceļu stāvokli. Vienu pavasari zemes ceļi tika izskaloti vairākas vietās vienlaikus, tāpēc fiziski nevarēja paspēt novērst šīs problēmas īsā laikā. Izdarījām izmaiņas ceļu greiderēšanas sistēmā. Sākumā valni veidoja gar malām, veidojās nepareizs ceļa profils, ūdens nevarēja notecēt. Tagad viss ir kā vajag, bet ir cita problēma - nav pietiekama biezuma grants slāņa. Lai atjaunotu grants slāni 70 km kopgarumā, vajag ļoti lielu summu. Bet normāls ceļu profils tiek ieturēts, krūmi tiek izcirsti, lai pēc lietus ceļš nožūtu pietiekami ātri.

- Kādā stāvoklī pagasta komunālā saimniecība?

- Savulaik tika rekultivēta izgāztuve pagasta teritorijā, iegādāti atkritumu konteineri, noslēgts līgums ar SIA “DOVA”, kas ar savu tehniku izveda šo konteineru saturu. Visu apmaksāja pašvaldība, tā tas bija visus septiņus gadus. Tikai šogad iedzīvotāji pamazām sākuši maksāt pagasta kasē par atkritumu apsaimniekošanu.

Ūdens saimniecības sistēma praktiski atjaunināta un tagad atbilst Eiropas Savienības prasībām: ir dziļurbumi, nomainīti bojātie ūdensvada posmi Kalniešos, no jauna uzbūvēta atdzelžošanas stacija, uzstādīti jauni hidrofori, kritiskā stāvoklī esošos vecos torņus vairs neizmantojam. Protams, atdzelžošanas stacijas izmaksas nebija mazas, tās uzņēmās pašvaldība. Ūdens atbilst normatīvo aktu prasībām.

- Lai gan līdz Krāslavai nav tālu, pagastā darbojas arī feldšeru-vecmāšu punkts (FVP)...
- Medicīnas pieejamības nodrošināšana man bija svarīgs uzdevums, uzsākot darbu pagasta pašvaldības priekšsēdētāja amatā. Radās problēma, jo reizē ar iepriekšējo priekšsēdētāju no dar- ba aizgāja arī viņa dzīvesbiedre, kas bija feldšere. Nebija viegli, bet īsā laika posmā atradām citu, kura šajā darbavietā nostrādājusi astoņus gadus. Esam darījuši, ko varējuši: piemaksājām klāt pie algas, kuru saņem no Slimokases, esam uzturējuši FVP, kas visu laiku prasa papildu līdzekļus.

Nupat pabeigts pašvaldības iestādes remonts - pēdējais, ko varēja un vajadzēja izdarīt pirms novada izveides. Ēka bija kritiskā stāvoklī, kā visi zinām, padomju laikā būvmateriālus ēkām taupīja, jo tos zaga. Principā visas grīdas, sienas nācās pārtaisīt no jauna: vecais tika plēsts nost. Faktiski tas ir kapitālais remonts, nomainījām arī logus un durvis, uzlikām jaunu jumtu, gandrīz visur ieklājām jaunu grīdas segumu, veicām telpu iekšējo apdari.

- Cik daudz uzmanības veltījāt sociālajai sfērai?

- Tas bija un paliks viens no lielākajiem rūpju bērniem. Kamēr vadīju pašvaldību, vienmēr ir bijusi palīdzība iedzīvotājiem bēru gadījumā. Tika iegādāti zārki, krusti. Ja nepieciešams, palīdzējām organizēt bēres gan ar padomu, gan materiāli. Tāds bēru pabalsts likumā īstenībā nav paredzēts, bet mēģinājām palīdzēt citādi.

GMI maksājam atbilstoši noteikumiem, un iedzīvotāju sūdzības netika saņemtas. Līdz šim spējām visiem to nodrošināt, nezinu, kā būs nākotnē. Nodarbinājām savus iedzīvotājus algotajos pagaidu darbos, ar šo funkciju veiksmīgi tika galā mana vietniece Leonora Prikņa. Pamatā bezdarbnieki veica apkārtnes uzkopšanu un ceļu uzturēšanu, izcērtot ceļmalu krūmus. Par šiem cilvēkiem nomaksājām visus nodokļus un piecus latus papildus pie algas klāt.

- Kāds būtu jūsu novēlējums jaunajai domei?

- Skaidrs, ka pašvaldības budžets novadā būs ierobežots, un diez vai visas vēlmes būs īstenojamas un piepildāmas. Noteikti jādomā par izglītības sistēmas saglabāšanu, jo bērni jāmāca. Lai gan Latvijā bieži notiek tā, ka ieguldām izglītībā, bet jaunietis aizbrauc uz ārzemēm, jo šeit darba nav. Viņš dod savu pienesumu svešā valstī, atsūtot kādu naudas summu tuviniekiem Latvijā. Taču šī problēma nav pašvaldības kompetencē, bet mūsu spēkos ir saglabāt skolu tīklu. Iedzīvotājiem jāsaglabā pirmās palīdzības pieejamība laukos, proti, FVP jāsaglabā un jāattīsta. Mēs esam izremontējuši savu FVP, esam palīdzējusi feldšerei saņemt sertifikātu. Šis ir ļoti būtisks jautājums, jo laukos dzīvo daudz vecu cilvēku, kuriem nav viegli aizbraukt uz Krāslavu, kur vēl jāgaida garā rindā.

Visbeidzot jāstiprina sociālas palīdzības sfēra. Cilvēkus nevar atstāt pavisam novārtā, jo katram kaut kā jāizdzīvo, daudzmaz cilvēcīgi jādzīvo. Mums nav sociālās mājas, savus vecīšus sūtām uz pansionātiem Krāslavā, Dagdā un Skukos, un uz to neekonomējām. Vi-si lūgumi tika apmierināti, lai gan pašvaldībai tie ir papildus izdevumi, piemaksājot par uzturēšanos pansionā-tā, jo pašu iedzīvotāju pensijas ir nelielas, to nepietiek visu izdevumu apmaksai.

- Paldies par atbildēm!

Juris ROGA