Iesāktais jāturpina

— Kas sagaida ļaudis novadā?

— Būs grūti. Šobrīd strādājam pie darba varianta, lai šajos finansiālā bada apstākļos varētu izvietot daudzmaz normālu novada pārvaldi.

— Lauku pagastu iedzīvotājiem laikam visvairāk rūp skolas. Kādas ir jūsu ieceres vai prognozes šajā jautājumā — visas skolas tiks saglabātas vai būs tādas, kuras slēgs?

— Skatīsimies, kas mainīsies valsts budžeta grozījumu rezultātā, bet mana nostāja ir: līdz novada jaunā budžeta plānošanai un pieņemšanai pagastos būtu jāatstāj esošā struktūra, ja vien to iespējams nodrošināt ar konkrētā pagasta rīcībā pašu saplānoto budžetu. Pretējā gadījumā konkrētā pagasta pārvaldei jāmeklē optimizācijas varianti — jāizmaina struktūra un jāsamazina pašiem savi štati vai jāsamazina algas, vai jādara vēl kas. Realizējot šādu shēmu, nebūs pilsētai adresētu lieku pārmetumu un apvainojumu. Personīgi es negribētu piedzīvot iedzīvotāju pārmetumus par skolu vai darbavietu likvidēšanu, diez vai to gribētu arī kāds cits no jaunievēlētajiem novada deputātiem. Uzskatu, ja cilvēkam ir iespēja pelnīt naudu, lai pelna, un nevajag viņam to liegt, jo dzīvojam sabiedrībā, kurā cilvēka roku darbam vairs nav tik plaša pielietojuma, kāds bija mūsu vecmāmiņu laikā, kad katrā mājā vērpa un auda, vispār bija daudz roku darba. Līdz ar to jāizmanto iespējas strādāt vairāk ar prātu un pelnīt tādā veidā.

— Ja būs vēl sliktāk?

— Jau ziemā intervijā sacīju, ka mums kā zemnieku tautai jāatgriežas un jāturas pie zemes, kas cilvēku vienmēr pabaros. Burkānus, kartupeļus audzēt pratīsim visi, atgriezīsimies pie naturālās saimniecības, kura var izglābt cilvēku no bada. Diemžēl Līgo jau klauvē pie durvīm, un ir vēlu stādīt dārzu, bet kurš to ir darījis, par savu iztikšanu var būt puslīdz drošs.

— Novada domē tiks veidotas jaunas struktūras, par cik būs jāpalielina štati?

— Pašreizējiem domes darbiniekiem noteikti tiks izteikts darba piedāvājums novada struktūrā, jo cita varianta nav — šobrīd esošie domes dienesti būs kodols, uz kura bāzes veidosies visa jaunā novada struktūra: sociālais dienests, centralizētā grāmatvedība, juridiskā nodaļa un citi, kas uzņemsies lielāko darba slogu, jo turpinās apkalpot gan pilsētu, gan sāks veikt pagastu visas līdzšinējās funkcijas. Ja man uzticēs domes vadību, tad papildus esošajiem dienestiem jaunus veidosim pavisam maz. Mums būs nepieciešams jauns amats — arhīva vadītājs vai vadītāja, jo novadā ir jārūpējas par arhīvu. Līdz rudenim būs jāizveido sava izglītības pārvalde, jo esošā no rajona budžeta tiks finansēta tikai līdz gadu mijai. Veidosim savu struktūru divu cilvēku sastāvā, lai nepaliekam lūdzēju lomā. Vajadzīgs arī viens lietvedis, datortīkla administrators un izpilddirektora vietnieks, jo Dagdas pagastā neesam plānojuši veidot pakalpojumu centru, bet atstāt komunālo saimniecību un visas citas lietas pavisam novārtā arī nevaram. Izpilddirektora vietnieks strādās pilsētā un pagastā saimnieciskajā jomā. Nekas cits nemainās. Telpas jaunajai novada pārvaldei Dagdā jau sataisītas, palika vien daži sīki darbi, piemēram, interneta pieslēguma ierīkošana.

— Par vienreizējo finanšu dotāciju no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai 200000 latu apmērā par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību jeb apvienošanās naudu bijāt nolēmuši sataisīt vienu konkrētu objektu, kas nākotnē kalpotu par Dagdas novada kultūras centru. Kā sokas?

— Nesen nodotas ekspluatācijā bibliotēkas jaunās telpas, kur tā jau ievākusies. Tuvojas nobeigumam remontdarbi ēkas pirmajā stāvā, kurā atradīsies novada dzimtsarakstu nodaļa. Ceru, ka telpas būs gatavas, līdz novads sāks darbu. Paliks veikt kosmētisko remontu tautas nama kāpņu telpā, lai objekts labi izskatās kopumā. Redzēsim, cik paliks naudas un ko par to varēs paveikt. Nav jau vis tik vienkārši, kā izskatās. Tajās pašās bibliotēkas jaunajās telpās vajadzēja ierīkot interneta pieslēgumu, apsardzes un ugunsdzēsības signalizāciju — arī tās bija papildus izmaksas.

Ar neizpratni vērojam valdības rīcību. Šobrīd veicam sava bērnudārza paplašināšanas remontdarbus, lai varētu uzņemt vēl vienu papildu grupu, bet valdība saka, ka piecgadīgo bērnu sagatavošanu skolai vispār netaisās finansēt. Ja atstās pašvaldības bez jebkāda finansējuma, mēs arī to nevarēsim. Dīvaina situācija: pašvaldības līmenī cenšamies atrisināt šo vajadzību pēc papildus vietām bērnudārzā, bet valdības līmenī tas kļuvis mazsvarīgi. Remontu veicam par piešķirtajām investīcijām no valsts budžeta: pusi naudas noņēma, bet pusi — 42000 latu — atstāja.

Ar pirmajiem grozījumiem uz pusi samazināja arī piešķirto investīciju skolas ēkas siltināšanai — palika vien 73000 latu, ar ko varbūt pietiks vienīgi ārējo sienu siltināšanai, bet bija domāta visas skolas ēkas siltināšana, jo valstī daudz runāja, cik aktuāla ir ēku siltināšana. Galarezultātā izrādījās, ka valstij ir vienalga — aktuāla siltināšana vai nē. Iepirkums jau veikts, bet firmu pabrīdināju, lai pagaida un neuzsāk darbus, jo nekādā gadījumā nevēlos radīt problēmas uzņēmumam. Ja mēs tagad uzsāksim darbu, bet beigās pasaka, ka visa nauda tiek atņemta? Vai tad normāls cilvēks var saprast, kas īsti notiek šodien valstī? No rīta radio dzirdu vienu informāciju, vakarā pirms gulētiešanas jau pavisam ko citu runā. Līdz ar to pašvaldības darbs faktiski ir paralizēts. Situācija vēl vairāk pasliktināsies, ja valsts iestādes tiks likvidētas tādos lielos apmēros, motivējot vien tā, ka ar birokrātiju reizi pa visiem laikiem ir jātiek galā un tikšana galā notiek lielākoties, uz perifērijas rēķina. Tādu ceļu ejot, kartē drīz paliks balti plankumi vien.

— Neskatoties uz krīzi, šī mazpilsēta izskatās labi sakopta...

— Teritorijas uzkopšana norit, lielā mērā pateicoties algotu pagaidu darbu organizēšanai sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Mums ir paveicies, ka Pilsētsaimniecības uzņēmumā ir laba dārzniece — Egita Pauliņa. Viņa ir ļoti atbildīgs cilvēks. Neskatoties uz nelielo atalgojumu, viņas degsme šajā darbā tiešām apsveicama. Ne tikai viņai alga neliela, visiem uzņēmuma darbiniekiem pienāktos maksāt vairāk, taču šobrīd nav iespēju. Par laimi esam paspējuši iegādāties visu tehniku, kas nepieciešama pilsētas teritorijas uzkopšanai un uzturēšanai kārtībā. Kamēr vien varēsim, pilsētu uzkopsim.

Priecē, ka pamazām virzās uz priekšu Dagdas baznīcas uzsāktās draudzes (Hilzena) mājas būvniecība pilsētas centrā. Finansiāli tur neko daudz nevaram palīdzēt, šī gada budžetā baznīcas vajadzībām varējām ieplānot vienīgi 300 latu.

— Varbūt šajā sarežģītajā laikā tūrisms būs pilsētas un novada glābiņš?

— Šogad kaut kāda kustība tūrisma jomā ir ļoti niecīga, salīdzinājumā ar citiem gadiem. Mūsu pilsētu tūrisma braucienos lielākoties apmeklēja tieši Latvijas iedzīvotāji, bet krīze acīmredzot smagi skārusi visus.

— Tuvojas Līgo svētki. Vai krīze nelaupīs šos svētkus pilsētniekiem un ciemiņiem?

— Līgosim, lai kāda krīze mums draudētu. 23. jūnijā pilsētas parkā mēģināsim uztaisīt citādākus svētkus, nekā tas bijis agrākajos gados. Šoreiz nebūs tā, ka iepriekš ielīgojam un tad — katrs par sevi. Kultūras darbiniekiem jāpielāgojas sabiedrības vajadzībām un svētkos jāstrādā ar pilnu atdevi, bet ne otrādi: kultūras darbinieki atpūšas, un sabiedrība neko negūst — katrs svin uz sava kalniņa, bet kultūras darbinieka klātbūtni šajos svētkos vispār nejūt. Ja kaut kur kultūras darbinieki domā, ka tā ir normāli, atvainojiet, tad jau viņi savu sūtību nesaprot, ja svētki no viņu puses var tikt atstāti novārtā. Tas attiecas uz visiem kultūras darbiniekiem novadā. Dagdā pret darbu svētkos agrāk bija liela pretestība. Šogad kultūras darbinieka klātbūtni cilvēkiem ir jājūt īpaši, jo tas ir katra kultūras darbinieka darba pienākums — radīt cilvēkiem svētkus!

Nevaram atļauties piešķirt papildus finansējumu Līgo vai citiem svētkiem, tautas namam jāstrādā piešķirtā budžeta ietvaros. Arī pilsētas svētki notiks kā plānots — 25. jūlijā. Jau uzlūgts Oranžais koris no Daugavpils, kas kolosāli dzied. Cilvēkiem tā būs patīkama tikšanās.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA