Apvienot zinātniskos pūliņus

Zīmīgi ir tas, ka šādās konferencēs (studiju laikā es apmeklēju piecas) darba sekcijās un plenārsēdēs piedalās gan ievērojami profesori, gan iesācēji zinātnieki, gan studenti. Atceros, kā pagājušajā konferencē es iesaistījos diskusijā ar profesoru Morozovu, vēl nezinādama, ka tas ir tieši viņš. Bet uzzinājusi, atcerējos, cik daudz grāmatu ar ieliekamām zīmēm glabājas manā grāmatplauktā. Diskusiju kuluāros un vienkārši sarunu pieredze ir nenovērtējama un nozīmīguma ziņā tā var sacensties ar referātiem.

Šī konference parasti sākās ar plenārsēdi, kurā sveicinājumi skanēja trijās valodās: latviešu, krievu un angļu. Arī šajā sēdē tika noklausīti vairāki referāti. “Augstākās izglītības likumprojekta nolikumi visu augstākās izglītības institūciju tiesību iespēju harmonizācijā” — Jānis Vētra, Dr. hab. med., profesors, LR augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, P. Stradiņa Rīgas universitātes profesors; “Savstarpējā sapratne kultūru daudzveidības apstākļos: sociokultūras interdeterministiskā dialoloģiskā perspektīva” — Vladimirs Jančuks, Dr. psyh., profesors, psiholoģijas fakultātes dekāns, Baltkrievijas Republikas pēcdiploma izglītības akadēmija, un citi.

Piemēram, Valērijs Ņikiforovs savā referātā “Izglītība un zinātne kā Eiropas Kopienas intelektuālā potenciāla attīstības līdzekļi” minēja interesantus skaitļus no saviem pētījumiem. Piemēram, tikai 10,8% studentu pēc bakalaura programmas pabeigšanas turpina studijas maģistrantūrā un 11,4% pēc maģistrantūras nepārtrauc sevis pilnveidošanu, bet iegūst doktora grādu. Pēc uzstāšanās ar referātu “Ekonomikas lejupslīde un Eiropas pieeja starpdisciplināriem pētījumiem un izglītībai” grāmatu ar saviem pētījumiem Psiholoģijas augstskolai uzdāvināja Žana Mone, profesore, Eiropas mācību centra direktore, Latvijas Universitātes pasniedzēja.

Ar interesi es klausījos Ēriku Rozencveigu, Latvijas mazā un vidējā biznesa konfederācijas prezidentu. Viņš risināja sarunu par emocijām un argumentiem sakarā ar ūdens transporta sistēmu Rīga — Hersona — Astrahaņa. Izrādās, ka šī projekta izstrādāšanai jau saņemta nauda, un tieši šis fakts izraisīja daudz jautājumu referentam.

Ar ļoti lielu uzmanību absolūti visi klātesošie klausījās Iļju Gerčikovu, Dr. oec., profesoru, AS “Dzintars” valdes priekšsēdētāju. Klausīties tieši viņu atnāca laikraksta “Subbota” žurnāliste. Praktiski jau ar pirmajiem vārdiem Iļja Gerčikovs paziņoja, ka krīzi izdomāja, safabricēja, izplānoja un sagatavoja amerikāņi. Ne jau tāpēc, ka viņi tādi slikti, bet gan tāpēc, ka ekonomika pārstājusi atbilst viņu ambīcijām! Tālāk referents ziņoja par saviem ASV un Vācijas kopprodukta pētījumiem, ar ko nodarbojās pēdējā laikā, un viņam bija daudz publikāciju: “Rietumi dēvē reklāmu par investīcijām. Reklāma ietilpst preces vērtībā. Krīze dod labumu, lai attīrītos, lai iegūtu produkta reālo vērtību.” Iļja Gerčikovs ieņem ļoti aktīvu sociālo pozīciju un, spriežot pēc viņa vārdiem, ne reizi vien vērsies valdībā ar brīdinājumiem, sagatavojis daudz rakstu ar aicinājumu apstāties, apgalvojot, ka mūsu ekonomika ir bandītiska piramīda, kas agri vai vēlu sabruks. Un tagad I. Gerčikovs saskata izeju dzīvojamo māju celtniecībā, par piemēru minot Hitleru, kurš visus nodrošināja ar darbu, totāla bezdarba laikā Vācijā viņš sāka būvēt autobānus.

Pēc plenārsēdes visi konferences dalībnieki izklīda pa savām darba sekcijām. Es strādāju sekcijā “Ekonomikas un biznesa problēmas mūsdienu apstākļos”, kuru vadīja Dr. psyh., profesors Arkādijs Vocišs. Sekcijas izvēle no pirmā acu skatiena psihologam ir dīvaina, bet nav nejauša. Nu jau septiņarpus gadus es apgūstu mūsdienu vadītāja personību, un mans referāts “Psiholoģija biznesā, psiholoģija biznesam” šajā konferencē bija piemērots tieši šai sekcijai.

Darbs sekcijā bija stingri reglamentēts, un tas, pārlieku neiesaistoties polemikā, ļāva noklausīties visus referātus. Pirmajā dienā to bija seši, otrajā dienā — pieci. Dabiski, ka man ne viss bija saprotams no tīri zinātnisku un ekonomisku referātu jomas, taču, bez šaubām, derīgi un interesanti bija kontaktēties ar referentu privātās sarunās. Vizītkartes beidzās, lai gan es tās, šķiet, biju sagatavojusi ne mazums.

Diemžēl man neizdevās ierasties uz vakariņām, kas notika pirmās dienas beigās, jo steidzamā kārtā vajadzēja piedalīties tikšanās sakarā ar maniem maģistra darba pētījumiem. Taču tas netraucēja man iegūt jaunas zināšanas un daudz profesionālu psiholoģisku emociju nākamās dienas sākumā Dr. psyh. docentes Ludmilas Kaļiņikovas meistarklasē, kas saucās “Uzvarētāju spēles”. Te es nokļuvu savā psiholoģiskajā vidē, un, jāsaka, ka arī daudzi mani kolēģi no biznesa un ekonomikas sekcijas no visām piedāvātajām izvēlējās tieši šo meistarklasi.

Mēs ļoti mīļi parunājām ar ekonomikas profesori no Polijas. Ļoti patīkama pane, un ārēji viņa vairāk līdzinās psiholoģei nekā ekonomistei. Interesanta bija saruna ar Sergeju Fjodorovu, kurš pārstāvēja Rīgas aģentūru “Paradoks Media”. Starp citu, konferencē gūti vispozitīvākie iespaidi. Patiešām tikai šādos pasākumos var apmainīties ar viedokļiem, zinātniskiem pētījumiem, papildināt savus kontaktus un zināšanas. Divas dienas gaisā virmoja zinātniskas un enerģētiski uzlādētas daļiņas, kas, bez šaubām, visiem klātesošajiem bez izņēmuma kalpoja par stimulu turpmākiem pētījumiem un jauniem darbiem.

Nedrīkst pēc izglītības (bet dažos gadījumos — diploma) iegūšanas vienu reizi palikt profesijā, zinātnē. Jo sevišķi tādā kā psiholoģija.

Irina JAPIŅA, sertificēta psiholoģe, konferences dalībniece